Personīgi par sevi varu teikt to, ka covid sākumā es biju skeptisks ar uz covid nopietnību. Slimnīcās nonāca tikai penši utt.. Un statistika zema, ko tur uztraukties. Valdības lēmumi ietekmēja finanses utt, loģiski pretoties. Pagāja gads kopš kovid lokdauna arī mūsu ciemu sāka plosīt, bērnu dārzu aizvēra ciet. Tad tādas neērtības sākās.
Antivaksers, jeb pošmīzis tāds izteikts tā arī nebiju. Protams tik pašā sākumā skatījos ar aizdomu pilns gan, ko tik ātri, bet kā mediķus sapotēja un pienāca mūsu kārta nedomāju ilgi. Maza izbīle noteikti bija, bet kuram tad patīk tie ārsti. Kā saka no savas puses esmu izdarījis visu ko varu.
Par valdības ierobežojumiem protams nikns utt. Bet arī šī situācija lika padomāt vairāk, kas tad ir tā brīvība, par ko ar itkā iestājos. Kā izrādās tā brīvība izdomājums, kas reāli nepastāv, neeksistē, leiputrija. Dabā pastāv visādi likumi, spēki, lai ko es domātu vai kā es tos iztulkotu viņi eksistē pa savam..
Pandēmija ir primārais, jeb infekciju slimības nav joka lieta (arī to es sākuma neizpratu).
20.oktobris 2021, 15:26 |
links