Cienījamais Kārli K.Tā kā komentārs par kūciņām ir manējais un tavs komentārs ir vairāk jautājums, centīšos tev atbildēt.Redzi Kārli,tajā laikā,kad cilvēks bija vācējs un mednieks,cilvēku skaits uz zemes esot bijis neliels.Arī mūža ilgums nav bijis nekāds garais.Esot bijis daudz plēsīgu dzīvnieku, kuri labprāt retinājuši tā jau retās cilvēku populācijas rindas.Arī medicīniskā aprūpe nekāda. Pat ar nelielu ievainojumu vai ar mūsdienās viegli ārstējamu slimību cilvēkam bija maz izredžu pilnvērtīgi eksistēt.Toties nebija konkurences.Mierīgi pietika ar to ,ko varēja atrast tuvākajā mežā vai stepē.Tātad ar pirmo kūciņu. laiks gāja.cilvēki iemanījās glābties no dabas stihijām.Sāka izmantot uguni.Gan sildoties vēsā laikā,gan ēdiena gatavošanā.Īpaši liela nozīme ugunij bija aizsardzībai pret plēsigajiem dzīvniekiem.Protams tika pilnveidoti esošie ieroči. Izturīgāki sitamie,asāki metamie.Nu ne par velti šo cilvēku nodēvēja par saprātīgo.Visi šie pasākumi noveda pie tā,ka cilvēki mazāk gāja bojā.Cilvēku skaits pamazām palielinājās.Arī dzīves ilgums pagarinājās.Bez tehniskajām iespējām cilvēks pilveidoja arī taktiskās.Visādas dzīvnieku ielenkšanas,mamutu bedres.Un tagad visai zemeslodes faunai nācās rēķināties un respektēt jauno nežēlīgo plēsoņu.Pamazām sākās ziepes.Izrādās,ka apkārtnē savvaļas flora nedod tādas ražas lai pilnībā apmierinātu cilvēces vajadzības.Arī medījamie dzīvnieki kļuva tramīgi un uzmanīgi.Tātad sāka trūkt pirmās kūciņas. Bet uzreiz jau mičurinieši nepiedzima un kapļus nevicināja.Problēmu risināja vienkāršāk.Sāka veikt arvien tālākus pārgājienus.Kādu brīdi pirmās kūciņas problēma risinājās.Bet ne ilgi.Gadījās,ka aizvelkoties uz perspektīvu vietu tur jau priekšā bija cita cilvēku grupa.Un viņiem nemaz nepatika ka kāds grābstās gar viņu sēnēm,riekstiem un banāniem.Varēja norauties pa kupri.Konkurence.Nu bet cilvēks taču saprātīgais.Viņš gadu simtiem vai pat tūkstošiem bija vērojis,ka zemē iekrīt sēkla.Tad izaug augs.Tad zieg.Un beidzot parādās ilgi gaidītais gala produkts - auglis.Nu cilvēkam nācās novērojumos gūtās atziņas likt lietā un pašam piedalīties šajā procesā.Nevis paļauties uz dabu.Te būs galvenais secinājums.Cilvēks ne to tā gribēja.Un arī diez vai patika.Viņu piespieda dzīve.Vienkārši pirmās kūciņas vairs nebija.Precīzāk - nebija vajadzīgajā daudzumā.Vai nu izmirsti vai kļūsti no vācēja par audzētāju.Piespiedu kārtā.Ja cilvēkam būtu pirmā kūciņa,viņš par otro daudz nedomātu.Arī mūsdienās nekas daudz domāšanā nav mainījies.
20.oktobris 2021, 17:53 | links