Pensionaru butiba. Domas un riciba. Dzivi nodzivojis, pieredzejis, bagats zinasam, noteikti vieds. Apzinja un prata saprot, dzive pagajusi, bet dzivot veel grib dikti. Nekautrejas teikt vairs, ko doma, kas uz meles tas bus pateikts. Tu mani pat nedoma macit, es tacu zinu. Esmu nodzivojis ar to parliecibu un tas strada. Kur nu vel sitie gurki. Tu nepareiz dari. Utt.
Jauns cilveks, dzivaja medz pakluset, un nokluset ko doma, apdoma. Protams kads kuram pacietibas mers. Bet tur ir ta atskiriba. Jus vecie krabji nemainaties uztvere. Jus nespejat uztvert citus, citados, jums ir padomju vienveidiga domasana. Begli, zilie, jaunie gurki utt. Jus esat garlaicigi, egoistiski, kokaini, ar ramjien, te var turpinat un turpinat. No ta nekas nemainisies. Paskaties limuzins janu nakts krasa. Mirtante, ta esat jus sodien.
Un komentaros otra macisana. Vispar ir nr viens utopiska pazime. Drukaju un domaju, kada hrena pec es to daru. Jo jums tapat, sis viss bus ka ar jusu atejas izeju. Man personigi paliek jau kauns drukat visu seit, jo apzinos ko es zinu sodien pec paris gadiem jau bus iespejams cits viedoklis. Jo musdienas informacijas aprite ir nenormali atra. Vide tada pat. Jabut elestigam. Bet pensis, ka jau teicu paliek mazkustigs un nevarigs, bet dvesele jauns un nevajadzigs, nevarigs. Tapec virinam muti. Seit klaviaturu.
20.decembris 2018, 11:56 |
links