В общем остались довольно, но Латыши конечно перебор устраивают.... Куда не сунься, везде они. Зимой на Чудском/на заливе, летом на речке.... Ладно ловили бы просто, но бухать по чёрному, волятьса в хламину на земле раскидывая за собой мусор и не собирая его, как то перебор...
Janis7757, 21.septembris 2016, 15:49
Izklausās nedaudz pēc manas kompānijas Igaunijā. :D
Nu jau ceturto gadu biju Sāremā vienā no ezeriem copēt, šoreiz 9 vīru sastāvā. Jā, sanāca dzert līdz nemaņai (tajā kompānijā citādāk nesanāk), gulēt kur pagadās uz zemes starp saviem atkritumiem, bet pirms aizbraukšanas viss tiek nokopts - neviena pudele, plastmasa vai kas tāds netiek atstāts. Pat ezerā esot, izsmēķi netiek mesti ūdenī. Šogad pirmo reizi satikām igauņus tajā ezerā. Teica, ka arī katru gadu brauc copēt. Stāsts līdzīgs mūsējam. :) Šiem gan ar lomiem ne tik veiksmīgi kā mums. Sanāca ar viniem iepazīties tieši tad, kad kolēģis bija noķēris četrinieci. Šie brīnījās. Ķer tikai ar seklajiem vobleriem. Gan nedaudz piedzirdījām viņus, gan izsmējāmies, gan sadāvinājām Grīdijus ar ofsetiem (viņi tādus zālēs neizmanto, bet tieši gumijas mums visveiksmīgāk strādāja). Īsāk sakot, kopīgu valodu atradām.
Par copi runājot, tad šogad galvenais jautājums bija, kāds ir līmenis ezerā, jo pagājušo gadu līmenis bija tik zems, ka ezerā iebraukt nevarēja, jo sanāca visu laiku stumties pa zālēm - grāvji sausi, ūdens nav. Šogad, jau atbraucot uz nometnes vietu, varēja saprast, ka līmenis būs - buss zālē sēdās, bet grāvji pilni ar ūdeni. Un tik tiešām - līmenis bija augstākais, ko biju te redzējis.
4 dienu copes rezultāti apmēram šādi - lielākā līdakas 4 un 2.8 kg, daži skaisti asari 700-800. Vidējais izmērs tiešām labs - līdaku zemmēru bija diezgan maz, divniecītes bija gana.
Vislabāk ķērās uz gumijām, bet lielākā problēma, ka realizācija procentuāli ļoti maza. Es, piemēram, realizēju tikai kādus 20 % no līdaku ņēmieniem uz gumijām. Pārsvarā izmantoju Tioga Fat 3.9 gumijas, bet sajūta, ka man nebija piemērotu ofsetu. Jā, izmērs 6/0, bet tāda sajūta, ka pārāk mazs izliekums. Nākamgad tam jāpievērš lielāka uzmanība.
Viens koleģis visus sita pušu skaita ziņā ar Rapala walking minnow (ja pareizi atceros nosaukumu) - 3 trijžuburiem lielas priekšrocības pār vienu ofsetu. Tas liek aizdomāties, vai nevajadzētu uz nākamo gadu (ja ūdens līmenis ļaus) piepirkt seklūdens peldošos voblerus.
Uz kompāniju apmēram 110-120 līdakas, bet bija arī tādi, kas noķēra 1-3 līdakas. Man nekas spīdošs - 13 līdakas. Varēja būt 2 reizes vairāk, ja vien nepieviltu katastrofālā realizācija.
Visas naktis ar visu to, ka esmu ļoti salīgs, bija siltas, izņemot pēdējo, kad bija pamatīga salna. to arī varēja just copē, jo līdakas iekustējās ļoti vēlu - slinki skrēja pakaļ mānekļiem, ņēma neazartiski.
Bet vispār ar copi un braucienu esmu ļoti apmierināts, neskatoties uz to, ka savu rekordlīdaku nenoķēru. Laika apstākļi arī labi - izbaudījām šogad pēdējo (tā šķiet) atvasaru, kad varēja pa dienu bez krekla sauļoties.
