Cope Igaunijā

pārskaiti man uz kontu nepieciešamo summu + 10€ par palīdzēšanu, uz PM klienta Vārdu uzvārdu, dzimšanas datus, nopirkšu...
5.aprīlis 2014, 15:20 | links
 
palūdz kādu, kuram ir karte. Nevajag pat kredītkarti, derēs arī Visa un Mastercard debetkartes.
5.aprīlis 2014, 15:17 | links
 
Kurš varētu laipni paskaidrot,kā tagad pirkt igauņu karti,pašam nevajg,draugam gan.Piletā izlec igauņu banka,kredītkartes nav,ko darīt ?Paldies iepriekš,var uz PM.
5.aprīlis 2014, 13:21 | links
 
5 dienas pavadītas Sāremā. Cope lieliska. Asari skaisti, vidēji 200-300 grami, lielākie nedaudz virs puskilograma. Līdakas salīdzinoši mazas - lielākas ap 2.5 kg, taču kvantitāte iepriecināja - vienā cēlienā 15 - 25 zivis uz cilvēku. Plašāks apraksts un bildes albūmā.
13.jūlijs 2013, 16:01 | links
 
Otiņ skaisti :))
6.janvāris 2013, 22:58 | links
 
Ai, aizmirsu piebilst, ka Peipuss ir viena staigājoša Norfin reklāma. :)

Un vel, mūsu tautas "varonis" A.Rubiks ar Ņinā copē un pie tam Norfinā!! :)

o.
6.janvāris 2013, 22:38 | links
 
Sakarā ar zilajām rozēm, tad mans mīlas stāsts ar copi, jeb copienes kundzi bija gandrīz vai galā, vismaz uz papīra, jo redz' rozes jā, bet zilās pavisam cits stāsts, bet tumšie un garie vakari dara savu, tāpēc nedaudz no manas copes un dropes tiek arī šeijieniešiem.

22.12.2012
Nedaudz ievadam:
Pirmais ledus šaipus upes, pirmās bļitkas mērcēšanas prieki, pirmais abloms Lielupē tur kur Kalnciema rajons.
Pēc vakardienas ballītes ar nelielu paģiru piesitienu aizripināju patestēt jauno inventāru, kas sagādāta visādu cēlmetālu raustīšanai. Varbūt ar' boris nedaudz ierūsējis, kratāmo inventāru atstāju mājās ar nolūku. Jo iepriekš pie šādas alternatīvas esamības, ātri vien esmu pārgājis uz ķikuriem. Apborēju līcīti kā arī ~ 200m uz katru pusi no steķiem ar 3 cokumu sērijām, 10nieks man nesanāk, vai boris par neasu vai spēciņa pa īsu!? Centos raustīt un tricināt, pauzēt un dauzīt, bet ņikā. Vienīgo tikšķīti sajutu pie steķiem, kur cokumu izurbināt bija makten grūti, jo, redz', ledus sastumts, pakusis, sasnidzis, tad vel un vel, bet tā caurmērā pie krasta ļadus ~20cm robežās. Tuvāk straumei jau 10 un mazāk, tālāk nemēģināju palikušā saprāta dēļ. Pēc 4h galvas vēdināšanas šķūrēju ka uz autiņa pusi. It kā viss forši, tik nedaudz žēl, ka nepaķēru ķikurus līdzi, vismaz pārbaudītu kā taj pusē ar žuvēm. Ā līmenis zemu zemais un apkārt neviena copmaņa, pat govis nebij' ganībās izlaistas! Pēc Zsv jāaizlaiž atkal, bet kas tev deva. Uznāca mērcētājs, tad diareja un pipec okuņu, mājas 4 garu dienu baudījumā līdz aknām. Pusdzīvām nācās ar Jožiku sabazarēt uz Peipīti aizlaist. Tā arī izdarījām.

28.12.2012
Diarejas nomākts uzzvanu jaunajam draugam pie Čudu ezera, šamais tik nesen atsācis braukāt, kauč ko ir atradis, okunens esot, bet mazs gan, toties ķeras alkatīgi.
Braucam.
Vel uzzipāju fūzīti, kur stipri jāiespringst pie katra spēriena.
Kli, para trik un Jožiks jau zvana, ka tūlīt būšot. Ripinu lejā un pēc ilgiem laikiem esmu pasažieris. Ārā jauks -4, neliels pūtieniņs un oma gana labā. 2h skarbā ceļa un tad jau ierullējam pie Polarisa pagalmā. Visiem smaids uz ausīm pakāries, un tad tik jādod ručkā, bet liels bija izbrīns kad apstājamies ~ 1-1.5km robežās no sauszemes pie plaisas, te esot tas bariņš.
Stāsta par akmeņu plato, vēdzeļu paradīzi un citiem asariem. Saule vel nava izlīdusi, kā arī līdzi esmu paņēmis bargu apņemšānos rukāt tik ar žibuļiem. Aukšā uz auklas iekarinu brīvi staigājošu ķikuru imitāciju (bezēsmas nimfiņa), lejāk Salmo 3ā nm. sidraba žibulīts ar ķēdītē iekārtu 3ijnieciņu. neko neurbju un piesēžos pie ~ 40cm platas plaisas, raustu un bams uzsēžas mazais sērkociņš un tieši uz nimfiņas. Uzsēdinu uz trijnieciņa aci (nav nekāds estētiskais baudījums, bet it kā palīdzot. Vai nu neprotu, vai tiešām grūti, bet viena iztek, otru kaut kā uzmakarēju, tā bija pēdējā žēlīgai dvēselītei), un nākamie kādi 5 pēc kārtas jau uzsēžas uz žibuļa āķa. Sēžas diezgan aktīvi, bet ne atraktīvi. Jožiks tikām parausta - šim nekā. Pārejot uz ķikuriem, sprīdīši lido laukā diezgan raiti, Jožikam. Pamainu formiņu uz Buma sekuhu (moš "zariņvaldis" moš vel kaut kas) un copju nav.
Vispār saulei uzlecot copes daudz kūtrākas, daudz tukšo belzienu. Tinu augšā un skatos, ka divi okuneni kreicē līdzi, apstājos, šamie ar', uzraustu un šie notinās Okeānijas virzienā. Slīpēju to pašu atkal lejā. Īsie un garie nelīdz, ehh, tinu augšā un atkal kāds tai seko, bet tikai viens. Nolaižu zemāku, bet tā, lai varu redzēt. Un lūru, šis ar', bet ne uz mani, īss rāviens, svītrainis uzmet goda apli. Pauzēju, šis ar'! Uzrauju otru, šis saliecas un šaujas virsā, es no pārstaiguma katapultēju visu laukā un izrādās, ka sēž. Dzīvais ūdens, dzīvā improvizācija. Varam braukt mājās. (a: kā tiko Žuks atrada manus copamcimdus, preiki lieli un ir divi pāri tagadītēs. Labai rokai pat trīs uzmavas.) Nekā nebij ir tikai 10:00 un gandrīz visa diena priekšā.
Pienāk viens vietējais (vietējiem takš ir tie pretvēja plandraki, ko uz urbjiem kar!?) apstājas ~ 10m attālumā, izborējas un nolaižas. Tricinās kādas 5 minūtes un ķolē vislaik apkārt, es un Jožiks velkam, šim nekā. Apiet man otrā pusē un ieurbjas jau 5m attālumā un atkārto procedūru, tad aizlīda pie Polarisa, de ja vu un notinās tālēs. Skaisti.
Ap pusdienslaiku izborēju savu pirmo aliņģi, uz bļatku viens tičoks, uz ķikuriem tik viens okunens, kad piebrauc Polaris un piedāvā nelielu laimes ekspedīciju. Aizlaižam arī. Tā nobraucām ~ līdz 5ajam km, pa reizei urbjoties raustot un tirinot, bet bez dažiem ķīsēniem un sērkociņiem nekā neuzgājām un atgriezāmies sākuma točkās. Tur plaisai jau piebriedis līdz kādiem 70cm, bet man švaks turpinājums. Pa kādam bambulem jau piesakās, bet ļoti neaktīvs. Viss pārvilkās ar baigāko miglas-sarmu, auksts nav, bet nu tāds mitrums kniebjas.
Ar krēslu ar rullējam uz mājas pusi. Viens estietis, kurš slikti vervelē krievu valodā uztaisa kopsavilkumu:"Tirka-okuņ". Īsi skaidri un atbilstoši vakara cēlienam.
Strīpanais nedaudz lielāks kā pērn, no pieciem brāļiem vienam tikai tāds makans, nu tāds uz puskilo token, bet visumā diezgan skumji. Man un Jožikam bonusiņu nav vispābā, bet esmu apmierināts, ka lielāko daļu veltīju šamo mānīšanai ar žibuļiem, jo ja sēdās tad dročītājiem un raustītājiem 50/50. Eduka padomiem paldies, tā dziļuma maiņa viņus reāli kaitina. Kopējais loms uz 2kg varbūt velk, bet visdrīzāk, ka ne. Pirmssvētku vakarā semučkas ar lielāko gandarījumu tika nočaukstinātas. Vēderi šiem ar kauč kādiem mazuļiem ir piebāzti: lielas acis, orandžas astes? Kas tie varētu būt? Tjip, tā rjapuška vai kādas idejas. Lielākā tiesa mātītes - vai nu bars tāds, vai šamās agresīvākas!!?? Atpakaļceļa varēju izbaudīt pasažieru ērtības- gan bairīti iemalkot, gan pasnaust nedaudz.
Vārdabrāls zvana un aicina uz no Valkas netālu esošu nelielu uzpludinājumu Eestijas pusē, it kā gribās, bet nākamais rīts sazīmējas ar lielāku velmi vel pasutināt!!

31.12.2012
Bet kad diena jau sliecas uz otro pusi, pieņemu lēmumu, skaļi paziņojot to mājiniekiem, ka brīdī, kad gads būs vissirmākais un tūlīt atstieps pekas, došos vel pamērcēt galu no ledus augšas, kaut kur tepatās, netālu. Vārdabrālim labi veicies šodien.
Rīts pienāk silts un lietains, apkārt auro skarbais rietenis, bet pierullējot pie krātuves, kas izlocījusies kā tāds rahīta saēsts gurķis, to pūtienu nemaz tā nejūt.
Pēc navodkām uzbrienu uz ļadus un te pat jau ir (a:izskaidroju sīkajam, kāda atšķirība starp korķi un vāciņu) saurbts ka divi-deviņi. Tā ka cokumi nav riktīgi aizsaluši, tad izbakstu lielākai daļai plāno miziņu laižu darbā Salmo 2nm zelta žibulīti, pirmais tukšā, otrajā pēc kāda 4ā rāviena ir sitiens, bet neuzsēžas. Paraustu vel, bet izrādās tas tik manam priekam. Samainu uz ~ 3mm auziņu un pēc kārtas izšaujas kādi 4 ~ 100gr asariņi. Tālāk seko sērkociņu plejāde un iztukšīts.
Ņemu raustāmo kātiņu un rūpīgi apstrādāju pārējās tirkas, bet izņemot manu raustīšanu un vēja šalkošanu nekas nenotiek. Apcopēju upes gulnes kanti, tā lejas un augšējo daļu. Mēģinu ar inspicēt ar ķikuriem, bet nekā.
Parādās vel divi aborigēni, runā kaut kādā dīvainā valodā. Sāmi kaut kādi, vai čukčas? (vēlāk, kad vējels vairs skaņas nekropļoja, sapratu ka tie ir līdztautieši: viens Magone, otra vecais Aldis. Vai kaut kā tā.) Šamie sāk ar žibuli, bet tad pāriet uz dračīšanu. Cierēju uz pretējo krastu, kur koki sakrituši un niedres retās savas vecās galvas vējā šūpo, bet domāju tam rajonam pievērsties vēlāki.
Paaejos uz meniķa pusi, paraustu un patirinu tur, līdz nolemju kardināli mainīt visu un uz smalkākās aukliņas uzsienu ~ 1-1.5mm auziņu (dziļums 2-1m) eju atpakan uz rīta caurumiem, un sūtu jūrskolā vienu pašu ķikuriņu, kas uzreiz atnes manāmu rezultātu- bams viens, tad otrs mazāks, bet izmērs patīkamāks kā tiem, kas pie čudiem dzīvojās. Klusu, eju pie nākamā un tur tas pats. Tā uztaisu kādus 3-4 apļus pa četriem cokumiem. Copes apsīkst. Eju pie nākamajiem, un no katra izstīvēju kādu strīpaini. Gadās arī sērkociņi, bet tā lielākoties ap 100gr dzīvsvariņi. Interesanti, ka tur kur iepriekš šamo nebija, tur pēc minūtēm 10, jau mazais bataljons nāk laukā un pirmie ir gruntīgāki, bet tālāki samazinās. Pie viena gandrīz tieku pie viena cimdiņa, bet šamais nopurinās pie pašām kājām. Barot var nejēgā un bez tās, jo ir straumīte un birstošs gruntējas kaut kur, nezin kur.
Bet process kopumā liek aizmirst par pasauli, kur būs jāēd vakariņas un jābrīnās par salūtu.
Pa reizei piesakās pa kādai raudišai, bet pēcpusdienas rezumē ir gana patīkams. Sak' ko gribi, bet visai patīkams pasākums.
No rīta noskatītajos kokos jau ieperinājies Magone, šim tur labi iet, jo uzturas tur jau kādas 2h, vienu copeni, kāds esot aizvilcis sev līdzi un uz ļadus panējas skaisti okuneni. Nedaudz skauž, bet vairāk gan prieks par šamo. Kopumā izurbu kādus pacmit caurumus, saķēru skaistus strīpaiņus, un ar smaidu uz lūpām devos aizvadīt 2012.
Zivis tīrīt nebija dukas, otrā dienā bija normāla šmiga un pietika tik saprāta sasālīt. Piektajā dienā sakāru kurtuvē virtenē, bet sestajā man sāka sāpēt mati.

05.12.2012
It kā gribējās atbalstīt vietējo pieReigas ekonomiku, bet tā kā laiks uztaisījis kārtīgu šmuci gandrīz divu nedēļu garumā un suicidistiem nejūtos radniecisks, tad padevos velreiz Peipīša kārdinājumam.
Ar auto- sālīti, vienam, tad pieteicos ekskursijā ar Albatrosa, tpu, Albakora rīkoto ceļojumu. Šoreiz raustāmo daiktu neņēmu līdz tik tricināmo. Ķikurus varēšu nopirkt veicītī pirms brauciena, tā ka atlika tik pārsiet auziņas un pusnaktī ripināt uz mistisko Piedruja 5a.
It kā atrast grūti, bet rūpīgi meklējot īstos un neīstos pagriezienus, tur nonācu. Ir pat tāds pavarots kur, lai nogrieztos pa kreisi, ir jāgriežas patiesībā pa labi.
Vekalā manāma rosība. Vienam 30gr, citam 70, kādam jāiekapā tik cik škatulkā lien, cits škrobojas par to, ka domājam tikai katrs par sevi.
Vadītājs ir slavenais līņu, plekstu un vimbu meistars Einis. Visnotaļ nopietns savos pienākumos. Autobusā neliela instrukcija par maršrutu, mērķi un iekšējās kārtības noteikumiem. Laikam šamais izskatās gana respektējams, jo viss notiek tieši tā kā TU vēlies :). Pa ceļam vel pauze šur un tur, vienā no šādām arī es saņēmos no busa izkāpt, gribēju samīļoties pie bērza, bet dziļas pieklājības vadīts aizgāju uz toču. Durvis vaļā, pisuārs ar pieejams. Lienu laukā, bet kas tad tas? Durovas cietī. Dauzos vienā, tad otrā- nikā. Labi ka vadītāja telefons saglabājies. Sazvanos šamais mani atpestī, bet cope Valdeko tanka WC būtu varena, domājams, varbūt!?
Šoferis kā jau šoferis pamanās izbraukāt pa Valgas Pedeles parku, bet kaut kā pa miega murgiem tiekam līdz Ninai. Pamodināja aukstas vēja šaltis. Atveru acis, a tur zari lokās, blīgznas līdz zemei, eglīšu gaismiņu virtenes ietinušās autiņa ratos. Kad noslājis līdz bagažņika nodalījumam, paņemu savas parpalas, tad nekādu dziļāko vēlēšanos nesastopu savā dvēselītē dzīties tur, nezin kur, atrast to, nezin ko. Bet rīta kafija un maizītes, kā arī pasaules lielākais banāns, liek pamosties, saņemties un raitā solī doties ārēs zilājās.
Skaidrs, ka mērķis raudiņa, lielie okuneni pie krasta baigais retums esot. Vaigs kreisais no ziemeļa stingst.
Kātoju kādas 20 minūtes (1km laikam distancierī rādītu) un torosu rajonā izdaru pirmos 3 kontrolurbienus un sāku rukāt ar palielu banānu, kur augšāki neliela nimfiņa. Nekā nava, tik vien kā vienā neliels tesieniņš. Dziļums ik pa 30m mainās pa kādiem 30 cm. Nākamo urbju uzreiz aiz torosu līnijas, bet banāns klusē. ~ 50m attālumā esošais pingvīns šlepē siļķēnus vienu pēc otra. Hmm...? Kauč ko daru nepareizi!
Paņemu mazāku kapara krāsas disko (gaismas laistās, tava..ās acīs okeāns, oi...) un laižu lejā, pļarkt, šamie sāk nāk kā no hlapuškas. Izmērs gan nemaz nepriecē, bet process ir. Trāpās pa kādam ķīsim, bet tie ņem paaugstu no gruntes, zemāk asariņš, bet ~ 1m no grunts pa retai raudiņai, bet tās skaistas 100-150 gr. Pirmā vispār pieteicās kā pastala- savi 250 gr būs.
Pēc laika atctiņa pieklust, paurbjos pa labi tur 50cm seklāks, pa kreisi tur tik pat dziļš, bet neesmu jau atbraucis dziļumu mērīt, žuves klusē.
Nolemju laimi iet meklēt tālienē, jo Einis bilda, ka žuve esot pagājusi tālāki no krasta. Tā nokātoju vel kādu pusotru kilometru, urbos un urbos, visur pa ķīsim (iem).
Tā, izsmēlis savu atklājēja pēdējo ticības pili, devos uz rīta caurumiņu, kas nebija pamiris un uzreiz dāvāja pa kādai žuvītei.
Pienāk vīrs ar sarkanu degunu, što i kak, da ņekak. Secinājums, tie kas salīduši mājiņās čaju sūc, nosmejam, un turpinam meditēt.
Piebaroju pamatīgu devu ar saspaidītiem ķikuriem un tad sākās. Asars, asariņs un tad pastaliņas kā no puļemjota, bet tas prieks ilga tik kādu pusstundu.
Domāju, ka esmu piebarojis ar dievišķo paiku, bet sarkandegunis ar turpatās vislaik ko šlepēja. Laikam tik tāds veikmes stāsts, no poņas gandrīz neko neprasa, tik kā čuju maķenīt sadzerties un tad jau var stūrēt.
Tad pienāca vel viens jaunākās vīriņš. Papļurkstējām, tad šis aizlāčojā nedaudz nostāk un kādas 15 min. centās cokumu izborēt, tas, ka bija manāmi iereibis tas skaidrs, bet ne tik ļoti, lai pēc pieciem apgriezieniem uz piecām minūtēm atkal aizmigtu. Slāj atpakan, šā un šitā, braucu ar busu, tas ir kāda cits urbis, manējo kāds bija savācis, nācās ar 150nieku doties ezerā, bet tas skaidu neņemot utt. utjpr. No rīta manu ar viens gandrīz savervēja, ķip ņēma, ķip nē, tad atkal ņema, un tad kad jau griezās uz papēža, lai dotos prom, pienācu & palūdzu atpakaļ. Vīram tāds pats stāsts krastā no rīta, kā pa dienu ezerā, bet citam. Ar to laikam ir jārēķinās! Laikam ir ar tiem busiem tā- pusei zaļie barnaulieši, tad nu pusšmigā un pustumsā sāk šķirošanas darbus.
Uz pēcpusdienu dūru krasta virzienā, pa kādai spičkai jau dabūju, bet desos goboli sēsties nevēlējās, nu .... .
Sāka krēslot un tuvojos busam, nedaudz paliekošu vārdu ar Eini, daži ieprika zivtiņas no zvejniekiem un tad ilgais ceļš kāpās.
No busa, praktiski visiem vienāds stāsts stāstāms un vienāds loms mērāms- Hujovata, gan tiem kam kanava, gan tiem kam lapata.
Ja vajadzētu lielīties pie udžiņa, tad visiem stāstītu, ka lielākais asars varbūt man bija 150 gr un bonusā 250gramīgs raudišs. Hmm, pagaidām skumji, mani klausītāji nodomāja.

Vispār čipšus apēdu vairāk kā visa gada laikā un tuliņ iešu kraukšķināt sērkociņus ka ne aplaizīties.

Moš uznāks kāds aliņš, tpu- saliņš un galiņu kur pieRīgā būs iespējams iemērkt, netēlojots čīzas rada gabalus.

Arī Jums dzīviem un resniem no ļadus norausties vēlot,
otinjsh

PS Klau, Eini, ja nu gadījumā līdz šejienei esi ticis, tad pie instrikcijas pieliec vienu punktu par krākšanu! :) Aizmuguras bija krākšana, 100 pudi bija! Ar 4o un 5o D (imensiju), ķip telpiskuma nekāda, bet tāpatās patīkami.
6.janvāris 2013, 22:11 | links
 
Varbūt kāds zin kautko par upi Mustjogi-kādi krasti, dziļumi....zivis;).. ? var ari pm, ja negribas bazūnēt:D
20.oktobris 2012, 20:45 | links
 
Maksa par amatieru makšķerēšanas atļauju ir sekojoša:

1) 1 diena - € 1;
2) līdz 1 nedēļai - € 3;
3) līdz 6 mēnešiem - € 13;
4) līdz 12 mēnešiem - € 20.
19.oktobris 2012, 23:07 | links
 
Liels paldies tagad viss skaidrs!!
Turas eesti vabariks!! :)
19.oktobris 2012, 23:06 | links
 
Apskatījos visu šajā adresē- sapratu visu par zivju izmēriem, ķeršanas laikiem utt. Bet neatradu piem. kādu man vajag licenci, ja vēlos vienu dienu pamakšķerēt upē tepat LV pierobežā Igaunijas teritorijā!
Paldies...:)
19.oktobris 2012, 23:03 | links
 
 
 
P.s. Otiņam +10 par piedzīvojumu padalīšanos!!
19.oktobris 2012, 22:18 | links
 
Klau, kā tur ir ar tām igauņu upēm- kartes licences, ko īsti vajag, un kur var dabūt? Ar Peipsi jarvi taka būtu skaidrība, par upēm lāga infas nav:)
..
19.oktobris 2012, 22:16 | links
 
Izr. no D.gr. 04.05.2012

Beidzot esam nobobrieduši ietestēt Mātes upi Estijā, ne to lielo, bet gan mazo, kas pirms lielā ezera.
Ķipa vārdabrāls pagājušogad lielījās, ka pāris reizes uz Brekšu nācienu ir trāpijis tieši tad, kad mijās aprīlis un maijs un baigi čoina viss ir bijis. Nu tā pa rīta cēlienu 3-7 lielie papi ir trāpijušies, nemaz nebarojot tik, tik cik lieltārpu peldinot un ar' mazāku pa kg ar neesot, bet lielākais tā uz aci bik zem 3kg.
Protams, to visu dzirdot, man jau miera nav un ar gribās notestēt to Eldorado.
Situācija tur apmēram tāda, ka portfelīši lasās lielos baros un migrē rīvēties uz Virstjarves ezeru, jebšu otrādāk, bet šajās 2-3 nedēļas viņi tur ir un pie tam lielā skaitā. Līdzīga situācija kā Gaujā, kad tie paši īpatņi močī uz noteiktu u-tilpni Z-Vidzemē, bet šeit tā ķeršana notiek nevis ezerā, bet gan pašā upē. Tas tā ievadam.
Vispār jau gaidīju no vārdabrāļa zvanu, jo šamam tak jābrauc inspekcijā tā kā būtu (tur pat netālu dzīvo un bija tāda runa Peipīša āres vagojot), bet kā nav tā nav. Jau atmetis visas cerības, plānoju garās brīvdienas pavadīt liekot un stellējot māju tomātiem un gurķiem, kad gadās piedzīvot ilgi gaidīto zvanu. Jā ir bijis, bet nekā īpaša, domā laist atkan 4ajā, lai domājot vai būs vai ne. Es tā kā parēķinu un tā čabīgi sanāk, bet pēc 5 min. pārdomām jau zinu, kur būšu un ko darīšu 4ajā (protams ne dārzā pie siltumnīcas).
Vobšem visu sarunājam, tagad tikai jāvienojas pašam ar sevi par rīkiem. Šis saka, ka tikai uz lieltārpu tur tā normāli ņemot, es tomēr izlemju iemēģināt savas fīdershēmas un blakām vel, drošības pēc, jo nevar tak zināt vai tiešām aborigēniem ir vienīgā patiesība, iemetu autiņā kātiņu kura galā samuģīju sistēmu, kuru tad izmantošu lieltārpu peldināšanas pasākumam.
Nu ceļš līdz Valkai (ā, paliku bez ķikuriem, jo lūk, sagādnieki esot visu brīvdienu partiju noslīcinājuši, bet ir sarkanbaltie mušenieki, 4nr. un lieltārpi + pāris pakas ar iebarojamo figņu), nu mammai buča, nu zvana modinātājs un ir apaļi 3īs naktī.
Neliels satraukums jau ir: jauna vieta, Brekši nu tādi uz 3kg un viss pārējais, kā lai ar to visu tiek galā?
Ar savu zirdziņu ietipinu Ata pagalmā, pārkrāmējam manus štrumus viņa autiņā un tad jau tikai 40min brauciens līdz upītei, kas piebraucot izskatās ļoti piemīlīga: tādos pat izmēros kā Gauja pie Strenčiem - Valmieras, tikai plūdums daudz daudz lēnāks, izgājusi konkrēti no krastiem, tālu no visiem ceļiem un vispār baigais kaifs pārņem. Ārā neliels mīnusiņš un bez vēja, migla veļ savus vālus, kamēr mēs pumpējam katrs savu laivu, kas aizņem kādas 30 min. Sametam šmotkas, piesienos pie šamā laivas, kas aprīkota ar 2.5zs motorīti un pukšķinam ķipa uz vietiņu, kur ir bedre un bedres izeja (kā vēlāk izrādās, tad bijām nedaudz zem tās vietas). Atrodam it kā īsto vietu, kur vienā pusē purvaina pļava un otrā upe iegājusi krūmājā. Atis paliek pļavas pusē, es pa diagonāli iemočīju krūmājā un ar nelieliem mērtraucējumiem piesienos pie krūmiem (Man nav enkuru. Ja ūdens izdomātu ieņemt vasaras līmeni, tad paliktu tur karājamis ~ m gaisā), iejaucu barību (šis jau copē), mēru dziļumus un viss izskatās apmēram šadi: upes taisne nu tāda uz 400m un mēs tai ~pa vidu. Pļavas malā tā ap 1,5m tālāk upes pamatgultne ~ 15m platumā un tad uz manu krumāju slienas vienmērīga kante atkal uz ~1.5. Pamatagultnes dziļums varētu būt kādi 4-5m. Nolemju barot pretējās kants apakšu un tad tik lādēju iekšā vienu pēc otras mana maisījuma ar tārpeļu izlasi (Atim nekas īpašs nenotiek, ir jau gaišs un plkst ~ 5:30) piesienu kādus 60cm 15ās aukliņas (citas man nemaz nav) un iecienīto 10nr Owner āķīti, pamērcēju to tārpu bunžā un aiziet uz lielbrekšu galda. Pa vidu vel pamanos iežvidzināt lieltārpu, kuru kaut kas arī patirina, bet lielāka gājiena nava.
Un tad sākās copes, tās kuras tirk tirk un mazie plicēni sāka birt kā no pārpilnības raga (parasti sekoju pārmetieniem ne ilgāk par 2 min., bet tagad sīkzivis uztaisīja sūrāko variantu: intervālu samazināja līdz kādām 30 sek., tāpēc iebarot sanāca tā intensīvi un gruntīgi vienlaicīgi), bet lielāku un citādāku nebij.
Atis nevarēja izturēt necopi un devās laimes meklējumos No tādas es atteicos un nolēmu savējo rakt tepatās.
Tā es paliku viens pats ar visu kas man apkārt, a apkārt man upe, krasti, sirojošie ihtioplēsēji, vanagi, klijāni, pīles un citi mošķi, labi ka odu un mošku nav!!!!
Tā paiet turpmākas kādas 2-3h pličojoties, bet tad kā par pārsteigumu sāk parādīties breksēni, tie kas plinderi. A, kur tie lielie? Nolemju, ka laikam gājiens ir jau bijis, vai vel būs, bet tagadītēs toč nav. Zvanu šamam, a šamam ir vēdzelīte skaista viena un esot atradis īsto bedri, bet brekšu tur ar nav. Sēžam katrs savā laivā un savā vietā tālāk. Vells atkal esmu viens a brīžiem ta patarkšķēt gribās.
Naktstārpus ar tik mainu, velku ārā no mutes ķīšiem, pličiem, siekstām, bet ne no cerētajiem brekšiem, īsāk: šo kātu pametu novārtā turpmākajā celienā.
A kad tad sākās otrais cēliens? Pēc trešā zvana- 8os fīderspicīte nedaudz sašūpojas un tad kāts trk trk hhhhhhhh nobrauc pa gumijenes sāniem, piecērtu un jūtu, ka tas nav nekāds plicēns, bet pumpējoša pumpmašīna. Tad nāk tā vieglāk un pie lavas jau sanāk nedaudz pastīvēties, kamēr ieceļu Estijas skaistuli savos mīkstajos un netīrajos apartamentos. Tārpi iezelēti riktīgi dziļi, nu tā ka āķis jau lūr pa pakaļu laukā.
Norauju nost, iemetu ķeselē, piesienu jaunu, uzlieku fiksi jaunu kumosu un močīju iekšā. Cope praktiski seko uzreiz un pēc neliela paturējiena, man un viņam nogāja. Atkārtoju procedūru un pēc minūtes sēž galā nākamais, pēc izmēriem un krāsām tāds pats skaistulis. Šā un šitā un ķeselē jau kūļājas otrais ~ kg-nieks, abi tumši un apauguši ar smilšpapīru, ka rokas sadurt.
Laimīgs pisinu vārdabrālim un lielos, ka īstais kļovs ir sācies. Pārmetu un paturējiens un shods, pārmetu un paturējiens un shods, pārmetu un paturējiens un shods, pārmetu un paturējiens un shods, pārmetu un paturējiens un shods. Bļe, kas par huiņu? Samazinu kumosu, pavadiņas garumu pamainīt neatrodu laika (Copes sākās, kad saule izlīda no koku galotnēm un vējelim nedaudz sacēlās), un turpinu krāt shodus kā arī pa vidam pa kādam 500-900 gramniekam ieštellēt ķeselē, kā arī lamāt LV ķikuru skalotājus.
Kārtējais pārmetiens, pazaveros ceijerī, a tas jau rāda stabilus 09:00. Fak, veselu h esmu noņēmies, lai neatrisinātu šo problēmu, kad seko kārtējā cope (vispār interesanti sūkāja: tā tirk tirk, tikai ar lielāku amplitūdu un nobeigumā riktīgs stiepiens, tik pie šupojošas laivas tā grūtāk izvērtēt copi) piecērtu un zaceps, o, zaceps sāk pumpēt, fak zaceps izbeidzās (laikam tas 3kg-nieks). Nu neko, nekas jau nava mainījies. Tad, vel pa vidam, pamanos kārtējo shodu realizēt, forš,bet jau ar sudrabotiem sāniem un bez rīvītes un kā pēcāk izrādījās bez pieņiem/ikriem. Ai, vispār forši te ir un ja katru žuvi izvilktu, tad sen būtu aizgājis pa burbuli.
Tā lēnām brekšukus nomaina plicēnu un raudiņu pulciņš, garām aizrībina vietējais, Igauņa ātrumā, un manis iemaisītie 3kg jau iet uz baigām. Sazvanos ar vārdabrāli, šamā verdikts: "Kamēr tārpi beigsies!". Man jau gandrīz beidzies viss!!!
Vel motorizēju, cik nu varu izspiest un pie kārtējās copes, jūtu patīkamu smagumu galā. Bļauju Atim, kamais jau piebraucis runājamā attālumā, ka kaut kas labs paņēmis, ši nedzird, bļauju vel, ši nesaprot, ko es tur mieru traucēju. Labi skatītāju nebūs. Baigais skrējējs: sākumā papumpē, tad iestāda sānu pa straumei, tad panāk pretī un palien zem laivas. Duļķainajā ūdenī izskatās pēc brekša, nu bet ne pēc nekāda milzeņa. Pēc kārtējā spurtiņa āķītis uztaisa dubulto salto ar 720 grādu rotāciju un prom tā mistērija bija. Varbūt skrienošs brekšuks, moš kāds cits zvērs!?
Pēc neilga laika tiek pieņemts lēmums doties māja. Atis piebrauc, nobrīnās pa manu lomu, jo šim tik tas vādzaļs un pāris sīklopi pa visu rīta cēlienu ir bijuši a man sačoks tāds, ko knapi pamanos no ūdens izcelt. Lielākie breki tiek man, pārītis nedaudz mazāko šis pievieno savai kolekcijai, a bet pārējiem laimīgajiem tiek amnestija.
Dudinot uz krasta pusi, tāpatās jūtos ļoti laimīgs. Nu 3nieks netika, bet process bija baudāms, pat ļoti. Vienu čibriku mājās pamanos nofilēt, atlikušie tika nokūpināti un nolocīti ar gardu muti dienu vēlāk.

PS Šamais minēja, ka pagājušo gad jau kāds ods ar patraucējis procesu. Iespējams, ka vel var paspēt;
PSS Gruntene, šajā gadījumā, fīderītim zaudēja tāpat kā ITA vs LV pirms 27h;
PSSS Vel bij doma atklāt spinierēšanas sezonu, bet mājas vafelītes ugunskura dūmos darīja savu un nefiga nesanāca;
PSSSS Toties sanāca šodien, kad pēcpusdienā, 3h laikā, tika peldināti bimbuļu, rimbuļi un citi švimbuļi, bet neko nesaķēru, tik kā vien uz plaukstas lieluma balto gondonu viena siļķīte pavilkās. Vismaz rokas var ostīt un nedēļu nemazgāt;
PSSSSS Tā ka fočiks uzteica sevi procesa laikā, tad īsti nav ko Jums parādīt. Būs vien jātic uz vārda;
PSSSSSS Ā, vel, Estijas Brekšuki uz barību atsaucās kā jau Estijas puiši uz aliņu. Nu tā pēc kādām 2h viņiem tik pielec, kas par štelli te notiek.

Tādus pat un vel neveiksmīgākus Copes Piedzīvojumus vēlot,
Otiņš
10.maijs 2012, 01:05 | links
 
Kamēr citi plēsējus, es vakar pludiņ sezonu atklāju Vohandu aiz Rapinas pie otrā tilta (Voopsu ciematā)! Cope sūdīga - baigais vējš no ezera, līmenis upē pacēlās apmēram pa 30 cm! Ņēma pasmalka (priekš Peipusa standarta) rauda un plicēni! Pusspaini ar ņemamu zivi savilku pa visu dienu, sīkie un slimie amnestēti! Šodien purns kā pandai - saule ir tā cepusi, ka balta ir tikai saules briļļu daļa! :D
2.maijs 2012, 15:16 | links
 
Vakar Pērnavas upē pie Reiu upes ietekas savilkām pličus ,katrs pa spainim,citas zivis ķērās švaki,laikam visas jau augštecē. Bijām ar laivu,tāpēc šī vieta bija ļoti piemērota,sākumā iebraucām Sindi,bet tur ļoti stāvi krasti un ātra straume,nolēmām ka būs problemātiski stiept laivu pa krauju lejā un augšā...Šodien jāsāla voblas...
1.maijs 2012, 10:41 | links
 
Un ko dara zandartiņš vietā kur Emajogi ietek Peipusā?
30.aprīlis 2012, 14:58 | links
 
Un kā ar līmeni normāls,vai arī vēl jāpagaida?
30.aprīlis 2012, 13:31 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager