Makšķerēšana jūrā

Pilnīgi riebjas šitā policejiskā Latvija! Tā vietā , lai padomātu kā varētu cilvēcīgi pietuvoties jūrai, upei, ezeram, tā sagādā maksimāli nepatikšanas, audzē sodus, veido varas strukt;ūras, kas ķer, tirpina un soda savus pilsoņus. Arī žurnālisti kalpo tikai šim uzstādījumam.
Tā vietā būtu labāk darījuši visu, kas ir spēkos, lai uzbūvētu piebraucamo ceļu ar bezmaksas stāvvietu, informatīviem stendiem, labierīcībām, miskastēm labāk izvēlas noslēg, ierobežot, noteikt augstas maksas, ņozīmēt un pamaksāt ķērājus... Vēl viena maucība izpaužas varas lēmumos.- ja viens idiots kādu muļķibu izdara, tad visiem normāliem jākrauj virsū ierobežojumi.
Ačgārna domāšana, ačgārna un šķērmīga rīcība. Tautieši attopieties! Mēs taču paši sevi nosmacēsim pašu izvirzītos ierobežojumos.
p.s. vakar atkal izlasīju, ka par 30 km ātruma pārsniegumu tiešibas nost un gandrīz uz cietumu.
. Kurš no autobraucējiem nav ielidojies ar šosejas ātrumu aiz apdz\ivotās vietas roibežas kau vai pārdessmiot metrus. . Viss paldies tālāk čāpo kājām!? Tas viss tikai tādēl, ka latviešiem pārlieku mīksta mugura. ..Uz dakšām šitos ministrus, ierēdņus un vadoņus! Tad būs normāla dzīve.

https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/49539-brauceji-nelikumigi-uzar-mezus-un-kapas

Bildē vieta, kur es kādreiz gāju uz copi. Gāju ir pareizi uzrakstīts. Lieki teikt, ka viens tur biju, no ciema puses reizēm kāds atnāca gar krastu. Tur aiz stabiņiem vēl var lielu gabalu braukt un nolikt autiņu cik tuvu stāvkrastam vēlas :)

Tas, ka LVM gan Ovižos, gan Užavā paši izcērt kāpas ir nonsenss. Nez, kur viņi raus tos unikālos piekrastes mežus pēc 100 gadiem, ja visur būs pelēkā kāpa.

Vakar Ovīšos gaišajā dienas laikā virs 5kg katram. Copes intensitāte vidēja. Izmērs dažāds. Lielākās trāpījās burtiski pie kājām. Par laimi maziņās šoreiz gandrīz visas izdevās atlaist.
No rīta ņēma uz garneli. Ap 12iem cope izbeidzās. Kā izrādījās, šīs nomainīja ēdienkarti un pēcpusdienā ēda izteikti reņģi. Personīgi pirmo reizi piedzīvoju, ka tiek ignorēta tīģerene un ņem tikai uz reņģi.
Laiks skaists priekš šiem datumiem. Jūrā viļņu nav, straumes nav, zāļu nav, minimāls krasta vējiņš. 2-nieces piramīdas pilnīgi pietika atsvaram, kas arī ļāva ļoti labi redzēt lielāko daļu no copēm.
Šodien jābūt tikpat labi.
Ne asakas copmaņiem!

Šodien Cirpstenē no 13:00 līdz 18:00 apm.5kg.

Ķēra gan tikai garneli. )))
Tikai distance bija jàpuemeklē!
Un ar bomjiem nav aršana.

57. Paralele. Cope laba, līdz normai bik nedavilku. Copeju no saullēkta līdz saulrietam. Ļoti tuva distance. Apstākļi perfekti. Ķēru tikai uz garneli. Zivis ēsmai aizmirsām mājās. Izmērs vidējs.

Sveiki visiem!

Valsts svētkos divi kungi no Jelgavas apmeklēja Saraiķus.
Bija ļoti labi. Laika periodā 14-19. Ņēma bez pauzēm. Labākā copes reize šogad.

Bijām vakar ar kolēģi Ovīšos, sākām ap 9:00, otrā makšķere vēl nebija iemesta, kad uz pirmās galā smuka bute, nu tik būs un aizies... Copējām līdz 20:00, kolēģim 21. gab., man 18. Izmērs vidējs un mazs. Uz āķiem likām visu, garneles, brētliņas, jūras samu, vistas fileju utt., cope bija uz visu, bet uz ko labāk, tā arī neizkodām. Citiem cope esot bijusi labāka līdz 8:30, ar tumsu pazuda vispār, bet ņemot ārā copenes kolēģim divi dupleti ar skaistām butēm. Tas īsumā viss, visiem ne asakas!

aizeks [18.nov]: mums Jūrkalnē ronis čakarēja smadzenes .TAS 16 .11

Cerams ka pludmalē vairs nav neviens olis palicis! :D

mums Jūrkalnē ronis čakarēja smadzenes .TAS 16 .11

Pa gaismu

No 14.30 līdz šim ņēma labi un uz visu, bet tagad pieklusa.... tas Jūrkalnē...

Jā,mēs Jūrkalne- tas pats- pa tumsu ņēma labi, no rīta ar gaismu-klusums. Pa nakti divatā padsmit kg.

Kas tad te, visi sēž dīvānos?

Vakar no 17.00 līdz 1,00 8 kg, no 5.00 līdz 7.00 šorīt pāris kg. Izmērs vidējs, lielās varēja būt vairāk. Līdz ar gaismu iestājās klusums .Lai visiem laba cope. Tas viss Ziemupē.

Paldies par novērtējumu. Ir daži mani stāsti Makšķernieka gadagrāmatā 2021, 2022.zem nosaukuma Makšķernieces etīdes".Un pārdūru, pārsitu riepu uz vecajām armatūrām, jo nogriezos no plākšņu vidus. Katrai riepai iekšpusē pa uzskrāptai3-5cm svītrai. Es gulēju pa nakti mašīnā, tāpēc neviens vandālis manu riepu nevarētu sabojāt. Taču tāpēc "nemetīšu plinti krūmos". No kļūdām mācās. Sanāca mazliet dārgākas butes, rēķinot uz vienu vienību un daži sirmi mati vairāk. Nekas, jānopērk atkal blondā matu krāsa!

Interesanti lasīt. Grūti pateikt, kurā vietā notika tas "bam, bam", nav tur nevienam nekā privāta, ne māju, lai saliktu zemē ko speciāli. Nemaz nesākšu skaitīt cik 100x tur braukts gan ar auto, gan velo un nekas tamlīdzīgs.
Svētdien jā, bija šaudīšanās poligonā.
Var tikai novēlēt Inesei nākamreiz laicīgi sameklēt īsāko, vienkāršāko ceļu :)
Pie Mola zēniem arī daru visu, kas saistīts ar riepām ;)

Miķeļtornī 5,6 gadus atpakaļ paziņam izdūra visas 4 repas un vēl citām blakus esošām mašīnām.

Innese [15.nov]: Mana bušu cope šajās brīvdienās Ventspilī.
Piektdienas vakarā jau laicīgi, pēc darba, izbraucu, lai baudītu vienatnē jūras copi. Kur gan smelties mieru, ja ne klausoties jūras viļņu šalkās?
Īsi pēc pusnakts esmu Ovīšos. Saģērbjos silti, apkraujos ar pekelītēm kādu 17 kg smagumā un dodos uz jūru. Pēc auto daudzuma spriežot, jūras krasts būs nosēts ar rudens"jāņtārpiņiem", jeb makšķeru spicīšu gaismiņām. Baltie ķērpji kāpās lukturīša gaismā izskatās kā sniegs. Vēl starp kokiem pazib divas zaļās acis. Lai! Ovīšu krasts man pazīstams no augusta copes divdienām. Tāpēc droši apmetos pa kreisi no bākas. Sariktēju makšķeres, uzslienu telti un izvelku krēslu. Sijā lēns lietutiņš. Bet es sēžu teltī ar karstu tējas krūzi rokās, klausos viļņu šalkās un vēroju savus 3 jāņtārpiņus! Miers, klusums, atpūta! Zivtiņas ķeras. Lielākas un mazākas. Mazās lapiņas laižu atpakaļ paaugties.Zivju ēsmas ēdienkartē šoreiz ir cāļu sirdis, akniņas, sliekas un maivaboļu kāpuri, rudulis ķiplokos un, protams, garneles. Jā, makšķernieki, izlutinājuši bušu dāmas, ēd garneles tikai.
Kad aust gaismiņa, ap pl. 7, sarodas aizvien vairāk makšķernieku. Gar Ovīšu ragu izveidojās makšķerkātu armija. No drona vajadzētu būt skaistam skatam. Beidzās superēsma,zivtiņas ķeras reti un maziņas.Ap pl. 10 metu mieru, savācu pekelītes un braucu uz Ventspili uz rimi pēc garnelēm. Pārdevējas laikam jau radušas, ka te copmaņi prasa iesvērt pa10 svaigām garnelēm. Jo ir skaisti sapakotas garneles trauciņos! Vēl paķeru arī kaut kādas sasaldētas melnkāju garneles.
Saprotu, ka savu vietu jau Ovīšos vairs nedabūšu. Izdomāju aizbraukt uz Ventspils otru pusi-uz Cirpsteni. Te bijušais armijas poligons. Braukšana pa betona plākšņu ceļu. Izdrupušas, peļķainas. Vietām krūmos ieaugušas armijas ēku drupu paliekas, raķešu glabātavas un kas zin vēl cits. Neomulīgi. Jebkurā vietā armijas poligoni man nesimpatizē, arī ejot savu Jūrtaku. Bet, Waze mani aizved uz stāvlaukumu krastā. Copmaņi daudz, pa labi uz Ventspils pusi. Tālumā pat manāms Ventspils mols. Es atkal ar savām 17kg pekelītēm dodos uz otru pusi, pa kreisi. Ik pa brīdim apjautājos vietējiem onkulīšiem, kā ar copi. Kādam 2,kādam 4,bet tam Vaņam esot daudz-10. Tad jau es ar savām 23 Ovīšu zivīm varu lepoties. Pieklājīgā attālumā aizeju aiz Vaņas un atkal uzlieku makšķeres. Te ķeras tikai zāles. Zāles. Ok, ko tur daudz, vēl jau varu paiet uz priekšu, uz ragu. Te piebraukt nevar, bet attālums no auto stāvlaukuma varētu būt kāds 1,5km. Jā, te ķeras lielas, skaistas butes.Vidējais svars ap 320-350 gr. Dažas lielās ir ap 400g. Un tad es noķeru mencu. Pirmo savā mūžā. Skaista(430g,42cm).Ar tumsiņu cope paliek švakāka. Laikam pietiks! Paldies Jūras Mātei par labo lomu. Tad atpakaļ jāiet tie 1,5 km nu jau vēl plusā ar 8,5 kg zivju spaini. Aiztuntuļojos slapju muguru, piekusiens. Pēc 24 stundu negulēšanas auto aizmugures sēdeklis ir labākā gultā šobrīd. 7 stundas miegā liekas kā pāris. Ar to šī brīnišķīgā atpūta varētu beigties, tik vēl 300km līdz mājām jāaizbrauc.
Svētdienas rīts.Pl. 7.15.Iedzeru vēl remdeno kafiju, kura gatavota piektdienas vakarā, no vecā, labā stikla termosa. Apēdu pusi franču bageti un dodos mājup. Šķiet, ka visos armijas poligonos ir bezzona telefonam. Waze meklē meklē. Labi, aizbraukšu apmēram pa to pašu ceļu, kurp vakar braucu šurp. Savilktas sarkanās lentas pār ceļu pa vakardienu. Labi, kā godīgs cilvēks, griežu auto apkārt, mēģināšu atrast citu ceļu. Bam Bam! Kreisās puses riepas kaut kur uzsitās. Aizbraucu līdz iepriekšējam stāvlaukumam, izkāpju. BĀC!Pakaļējā riepa ir mīksta. Ko darīt? Būs pirmā reize mainīt rezerves riepu. Izkrāmēju pekelītes, bet, šai mašīnai rezerves riepa nav vēl ielikta,(un vecā subaru rezerves riepa nederēja) . Koo darīt? Ir rīts SVĒTDIENAS Rīts. Esmu viena 300km no mājām bezzonā. Apskatu citas mašīnas, vismaz 3.Iešu prasīt copmaņiem, vai varu nopirkt no kāda rezerves riteni. Nopirkt? Haa, makā man ir tikai 5€ un daži melni centi. Pārējais ir plastikāta gabaliņā un bankas aplikācijā, bet te ir bezzona. Garām pabrauc pelēks volvo. No tā ārā raušas omulīgs vīrs ar baltiem matiem astītē un bārdu. Eju pie viņa, izstāstu savu bēdu. Izrādās, viņš ventspilnieks, iedod man kontaktus servisa cilvēkam, kurš varētu līdzēt. . PALDIES labajam cilvēciņam. Tik piemetina, lai zvana pēc kādas stundas. Saprotu, ir taču svētdienas rīts. Ko darīšu stundu? Iešu pie citiem copmaņiem papriecāties, kā ķeras zivis. Pašai gan nav domas par copi vairs. Tagad tikt mājās ir svarīgākais. Pludmalē satieku vēl kādu labu cilvēciņu Alvis Straumiņš, kurš mēģinās manu riepas caurumu aizlīmēt ar auto putām, lai tieku līdz servisam. Prieks, kur tu rodies! . Tikmēr arī priekšējā riepa ir mīksta!!! Kāds serviss. Pēc idejas man jānoskrūvē abi riteņi, jāaizved uz servisu un jāved atpakaļ. Pl ir 9.30.Beidzot, ar piekto reizi man izdodas sazvanīt servisa Jāni. Viņš jau ir lietas kursā par manām riepām. Izstāstu,ka cits cilvēciņš sapūta putas caurumā. Jānis saka, "varat riskēt, un atvilkties līdz servisam, bet diski ir uz jūsu atbildību"! Braukšu! Ik pa pāris km piestāju, piepumpēju riepas. Mazliet šķērmi paliek, ka vēl pēc pāris km tajā poligonā ieraugu vēl vienu bēdu brāli, kuram šarans stāv uz priekšējā, saņurcītā diska. Piestāju, izsaku līdzjūtību, arī es esmu līdzīgā situācijā. Viņš gaida sievu, kura no Stendes ved riepu. Jā,tas arī kādi 100km. Vēl pirms Ventspils hūtes piepumpēju riepas un ripinu uz mola servisu. Tur 3 puiši saspringtā grafikā montē riepas. Izstāstu savu bēdu, atnāk viens apskatīties. Nu, nez, kad varēs.. Bet es saku-man nav variantu esmu 300km no mājām un ir jātiek šodien mājās. Labi, kaut kad pēc stundas mēģinās tikt klāt. Ideāli! Atdodu mašīnas atslēgas, eju uz molu pastaigāties. Aizeju pie bankomāta, izņemu skaidru naudu. Arī pārskaitu Alvim naudiņu par auto putām, jo vienojāmies, tiklīdz tikšu zonā, pārskaitīšu.
Beidzot ap pl. 15 manam auto ir uzliktas jaunas kurpes. PALDIES puišiem. Viņi dod man atslēgas, te atļaujos būt vāja-"lūdzu,varat izbraukt auto no servisa, esmu blonda, negribu, lai vēl kas notiek"! Asaras no prieka saskrien acīs, beidzot viss ir atkal labi!
Stāsta pārdomas:
Gribas citēt Zentu Mauriņu no romāna"Dzīves vilcienā", kas skan apmēram tā - " Mēs visi esam ceļinieki Dzīves vilcienā. Iekāpjam un izkāpjam no tā ar dažādām pieturām, satiekam tajā daudzus citus cilvēkus"......
Laikam man palaimējās satikt īstos cilvēkus īstajā brīdī. PALDIES viņiem visiem. LAI LABAIS VAIRO LABO UN DOTS DEVĒJAM ATDODAS!

Pirms gadiem desmit bija apzināti riepu bojātāji_atkal izlīduši! Piedzīvojums mūža atmiņām. Ne asakas.

Paldies Inessei par dalīšanos ar piedzīvojumiem!