Beidzot sanāca aizbraukt uz Lobi uz līņiem. Pēdējo reizi biju tur pirms 3 gadiem.
Parasti braucu no Skābaržu puses, bet šoreiz nezināmu iemeslu dēļ Skābaržu telefons neatbildēja vairākkārt un tika pieņemts lēmums braukt uz Aulakiem. Par spīti tam, kas iepriekš tika rakstīts par šo bāzi, biju patīkami pārsteigts ar servisa līmeņi. Sazvanījos no rīta, rezervēju laivu no 5 vakarā. Iebraucu bāzē kā solīju, saimnieks satika smaidot, iedeva laivu, iepriekš to noslaucot līdz spīdumam, aires, enkuri, viss kā vajag. Pēc neilgas sarunas par iecinītākām vietām un kurp labāk doties, izbraucu meklēt "to pašu vietiņu".
Izpētot CL forumu un konkurentu lokācijas pieņemu lēmumu nebraukt tālu no bāzes un pieparkojos krasta tūvumā pie daudz sološa lodziņa starp lepenēm. Piebaroju 2 vietiņas . Barībai izmantoju kaut kādu Gardā pirkto Līnis/karusa + melnzeme + slēpenais paštaisīts ingridients ("vatruška") + griezta slieka. Kāmēr bij gaišs, lielas aktivitātes uz ūdens virsmas nenovēroju, bet līnis nav brēksis, te galvenais - pacietība.
Nosēdēju līdz 3 naktī, gulēt gribās, aliņš beidzies, sālstu, bet gaidu. Ik pa brīdīm piemetu lodziņā kādu bumbiņu ar barību. 3:30 - aiziet. Bez brīdinājuma - šaviens! Plūdiņš strauji grimst, piecirtiens un... patīkams smagums uz kāta, stipri rāvieni... cenšos nelaist lepenēs, turu uz īsa pavada lai paliek logā. Velku akurāti, atrodu zem kājām sačoku... Ir. Pirmais smukulis ap kilo ir laivā. Mainu vietu uz otro piebaroto. Stundas laikā velku no turienes 2 normālas raudas un pusbrēkseni, bet mērķzivs nav. Raudas iet atpakaļ, pusbreksens atstāts kaķim. Gaidu, bet nekā. Pamanu, ka iepriekšējā vietā sākas kūstība. Metu atkal tur un... plūdiņš sāk dancot praktiski uzreiz... Piecirtiens - ir! Vēl niknāks raviens! Kā bieži vien gadās, niknāks nenozīme lielāks. Bet ieskāitā nāk vēl puskilogramīgs līnis. Palieku jau pārbaudītājā vietā. Kūstība turpinās, apkārt plūdiņam ūden varās, bet... Parādas saule. Prakstiski uzreiz ūdens virsma paliek par spoguli, vairs nevienas pazīmes, ka ezerā ir kāds dzīvs. Sežu vēl stundu, bet nogurums ņem savu... Lēmju "smativaķ udočki"...
Šoreiz Lobe nebija tik devīga, bet bauda no copes dabūta, vakariņas būs, kaķis no bāda nenomirs...
Tāda sanāca man atskaitīte par šo ezeru, kur noteikti atbraukšu vēl...
