Rīgas jūras līcis

Par C&R 100% piekrītu imation teiktajam , nu nevaru es saprast tos ,, dabas draugus ,, pēc kuriem pēc tam upē līķīši peld . Jā tev zivi nevajag , tad neķer viņu , liec viņai mieru . Es ķeru tikai tik cik man pašām vajag , un pieturos pie Brālīša principa , nekāds zivju sagādnieks citiem es neesmu .

Tonis
Tagad noteikti kaulētos...10 vai 20 Ls....tici man parakstītos vidējais latvietis par 10:-)

To psiholoģijā sauc par "bērnības traumu", būtībā nekas traks, bet tas nosaka visu mūsu nākošās dzīves uzvedību, katram tāda trauma ir citam smagāka, citam vieglāka.

Padalīšos savās atmiņās...
Sešdasmito gadu vidū,Rīgā,vietā kur tagad lepni stāv TALLINK prāmis ,es kā Vecrīgas puika būdams, bieži vien aizskrēju uz copi.Vienu rītu,kā allaž biju pieķēris pillu kulīti ar cepamiem 200-300g asariem ,raudām,breksēniem un jau nākot pusdienlaikam grasījos doties mājup.Garām gāja viens krievu pārītis un dāmīte ieraudzījusi manu lomu mani uzrunāja:
'maļčik ,prodaj nam etji ribki,mi tjebje odjin rubuļ dadjim...'
Viens rublis tolaik nebija maza nauda,pa to varēja vismaz 10 saldējumu nopirkt...
Bet es nodomāju,-ja es atdošu savu lomu,ko es parādīšu mamītei un omītei?Un ilgi nedomājõt ,no kārdinošā piedāvājuma atteicos...Dāmīte neizpratnē aizgāja prom.
Tā lūk,...pēc tās reizes es nevaru saprast un pieņemt to cilvēku filozofiju, kas uzskata ka visa dzīvā radība uz zemes ir domāta lai apmierinātu viņa savtīgās vēlmes...

Padalīšos savās atmiņās...
Sešdasmito gadu vidū,Rīgā,vietā kur tagad lepni stāv TALLINK prāmis ,es kā Vecrīgas puika būdams, bieži vien aizskrēju uz copi.Vienu rītu,kā allaž biju pieķēris pillu kulīti ar cepamiem 200-300g asariem ,raudām,breksēniem un jau nākot pusdienlaikam grasījos doties mājup.Garām gāja viens krievu pārītis un dāmīte ieraudzījusi manu lomu mani uzrunāja:
'maļčik ,prodaj nam etji ribki,mi tjebje odjin rubuļ dadjim...'
Viens rublis tolaik nebija maza nauda,pa to varēja vismaz 10 saldējumu nopirkt...
Bet es nodomāju,-ja es atdošu savu lomu,ko es parādīšu mamītei un omītei?Un ilgi nedomājõt ,no kārdinošā piedāvājuma atteicos...Dāmīte neizpratnē aizgāja prom.
Tā lūk,...pēc tās reizes es nevaru saprast un pieņemt to cilvēku filozofiju, kas uzskata ka visa dzīvā radība uz zemes ir domāta lai apmierinātu viņa savtīgās vēlmes...

Es svētdien braukšu aiz Minhauzena paprovēt...

nu man 33 gadi ja skaita, kad pirmo reizi bambuseni paņēmu rokā :)) un viss tas ir zināms

štrumi tajos laikos vispār nebija tikpatkā pieejami... un copmaņu bija 100x mazāk, jo bija citu ko šiem darīt :) un nebija jau arī ar ko braukt...

sodien kokliitees 12-16 4kg pannas asaru 6-8m dziljumaa.

Vo,vo!Tridcatņiku atpakaļ mūs vēl saukāja par ,,badupātadzniekiem".Kad mēs ar fāteri sarunājām turēt laivu pie jūras zvejnieku mājās,tad ieraugot to tikām nosaukti par dulliem!Ja ne riktīga koceniece,tad nav laiva,nerunājot jau par ,,pūšļiem"!Jūrā lika naktsšņores kilometriem uz zušiem,murdus un tīklus!Vilka traļus!Tagad tā visa it kā nav,tobiš vai tik neiet uz labo pusi...!

Toni ... es par to jau saku, ka ir , tik jāmeklē... re Liepāja viens visu dienu mekleja un tika pie vienas menciņas :)) kādam vairāk veiksmes un dabon pārīti :))

Man jau nav nekur jārakņājas un jāinteresējas,es visu to esmu piedzīvojis ,mans copmaņa stāžs ir tieši 50 gadu...:D
Protams, ka tad ne tik daudz copmaņu bija ,ne arī smalkie štrumi bij pieejami...Kāpēc patreiz ir tik būtisks copmaņu pieaugums, atliek tikai minēt,-varbūt labi dzīvojam,varbūt tas ir urbanizācijas rezultāts,varbūt nostrādājusi reklāma un copēt tagad ir kļuvis stilīgi....

Nu tad Toni painteresējies un parakņājies vēsturē, kā pirms 30-40 gadiem zivis slaktēja. Mūsdienas Tev liksies sīkums. Tajā laikā makšķernieks vispār skaitijās idiots...dienas zaglis:-)

Interesanti paklausīties jauniešu spriedelējumos,-zivis ir ,tikj āmeklē...Protams kaut kas vēl ir un kas cītīgi meklē, vienmēr arī kaut ko atrod

,bet ja to salīdzina ar to kas bija 30-40 gadus atpakaļ,tad nez vai kādam brašulim gribētos vairs LV pātagu mērcēt...

Jeska... ir ir zivis... tik jameklē un ja paveiksies tad arī noķers...
Vari visu līci krustu sķērsu izbraukāt un mencu neredzēt, toties '80 un '90 tās maisiem ķēra....
tapat luči, tos es neesu ar gadus 20 redzējis, ja neskaita tos savītušos tārpiņus, ko par lučiem dēvē... toties šogad žāvētas lapu reņģes gan saēdos :))

Piekrītu gan Brālītim, gan imations par to C&R.

Andzy35 par zvejniekiem uz zivīm gan nepiekrītu:-).
Slinki tie vecie zvejnieki.....nemeklē jaunas vietas, nepārliek murdus un tīklus, un pēc tam brēc ka zivis nav. Iesūno viņi savās x ierastajās vietās-vienā vai divās, lai gan varbūt 100m tālāk zivis ir vairumā. Nav jau tas dzīvnieks tik stūlbs...izstrādājas jau izdzīvošanas instinkti:-)
Tas ir vairākkārtīgi pierādijies gan ezeros gan jūrā.

C&R ir cilvēku galvās, nevis tad, kad ir nedomērs, nedobors vai perebors. Tāds C&R fans pat aizbraucot uz Burkina Faso mazajiem melnajiem sāks klārēt, ka atlaist zivi ir labi un tas nekas, ka nav ko ēst.
Par zivju daudzumu jūrā visu laiku ir divi viedokļi, ka zivis paliek mazāk un ka tomēr tās paliek vairāk. Vismaz lucis un bute ir atkopušies no pārzvejas, lucis bija pat tā pārzvejots 80. gados, ka kādu laiku zveja bija aizliegta. Tāpat tam, ko saka vecie zvejnieki jāpieiet kritiski, protams dzīves pieredze un zināšanas, bet agrāk tik tiešām saule spīdēja spožāk un debesis bija zilākas.

Brālīt.... piekrītu tevis teiktajam.... mēs braucam lai gūtu baudu un iepriecinātu ģimeni....

Imation kaut kur tev ir taisnība . Saprotu - dzīvo pie jūras un zivtiņa ir iztikas avots ģimenei . Bet nepiekrītu par tavu teikto par C&R - pilnīgi aplams uzskats. Jo tikai cilvēks ir vienīgā radība uz zemes kas negausīgi ir iznīcinājusi citas radības neatkarīgi vai var to apēst vai nevar. Ziloņus kauj nost tikai dēļ ilkņiem,zvejnieki ko noķer pāri limitam tūkstošiem tonnu nobendētu zivju izlidina jūrā - ir simtiem piemēru . Bet C&R tas jau ir pēdējā stadija jeb mēģinājums vismaz kaut ko darīt lai saglabātu to zivtiņu vai zvēriņu jeb cilvēka iešējā cīņa ar paša radītajām sekām. Es pats nepiekopju ķer un atlaid bet ja ja nu aiziet baigais žoriks - tad gan .Es ķeru un ēdu zivi .Bet koman darīt ja pēkšņi uz katru metienu pieķeras zive . Kaimiņam ,radam,draugam viņu dot? Dažreiz nedaudz paņemu pa virsu Bet es neesmu zvejnieks - es esmu makšķernieks - es dodos uz copi ar mērķi apmierināt savus pirmatnējos mednieka instinktus un iepriecināt ar lomu savu ģimeni ,nevis tas ir mans darbs un pienākums apgādāt visus radus ar zivīm.

es savulaiku Lapmežciemā ar 3m bambusa makšķeri asarus ķēru stāvot uz akmens, dziļumā līdz kulei.... tas bija 30 gadus atpakaļ..... šobrīd, peldoties, pa retam tikai redz kādu asariņu....

Nu gan tēmas panesās.... Visa mūsu jūras un līča piekraste ir pilna ar zvejnieku ciemiem no senseniem laikiem..... Tā ir, bija un būs viņu pamatnodarbošanās, likt tīklus, ķert zivis un tās pārdot.... bet, ja pieredzējis zvejnieks ar sirmu bārdu pasaka, ka jūrā zivju nav, tad viņas tur nav un kādi vēji, straumes un viss pārējais lai būtu, viņas tur arī nebūs, ir jāpaiet gadu desmitiem, nezvejojot, nemakšķerējot utt, tad varbūt, ja nebūs piesārņojums, kautkas parādīsies....