maijā breksis jāmeklē seklajos līčos, jo tur viņi pulcējās uz nārstu, brekši nārsto maija beigās un jūnija sākumā, ja gribi apgūt kādu ezeru, tad pie ezera jāpavada vismaz pāris vēli vakari un agri rīti, brekši paši parādīs kur viņi ir, jo viņi krēslā smuki parādās virs ūdens, tā klusiņām, bez liela šļaksta, tur tad arī viņus meklē.

Tevis minētajos rajonos ir daudz labu brekšu ezeru, ir tādi, kur brekši ir diezgan maza izmēra, bet daudz, piemēram Augstrozes ezers, tur pamatā ķeras tādi 700-900 gramīgi finierīši, pie Limbažiem Dziļezerā toties vari tik arīpie 3-4 kg brekša, bet... vari arī netikt, galvenais noslēpums ir barot barot un vēlreiz barot, breksi pārbarot nevar.

Uz tārpiem

Tu runā pretrunās, slīdošas pludiņš nevar būt nofiksēts, tas ir pateikts jau pašā pludiņa nosaukumā, cits jautājums, ka ja makšķerējamais dziļums ļauj izmantot fiksētu pludiņu, tad to arī ir jādara, jo fiksētais pludiņš ir vieglāk kontrolējams. Izmantojot mačkātu dziļumu var fiksēt tikai un vienīgi ar slīdošajiem mezgliem, kurus sien vai nu no diega vai no makšķerauklas, jo stoperīši, pat vismazākie, neiet cauri mačkāta riņķīšiem un metienā dziļums var izmainīties. Pats mezgla siešanai izmantoju tāda paša diametra auklu kā pamataukla, lielākais stabilitātei, kad dziļums noregulēts, tad uzsienu blakus jau esošam mezglam vēl vienu, tad varu strādāt visu dienu un dziļums neizmainīsies, par mačkātiem un slīdošajiem pludiņiem es maijā daudz runāšu savā raidījumā TV5.

Līdzīgas problēmas ir daudziem dīķu saimniekiem, ja godīgi, tad dabūt ārā no dīķa visas līdakas ir praktiski neiespējami, var vilkt dīķi ar vadu, bet tad tiks sabojātas citas zivis un ne visi dīķi ir izvelkami. Samazināt līdaku skaitu var intensīvi tās ķerot, patstāvīgi turot dīķi ūdas.

Ej droši uz veikalu, sameklē veikala vadītāju Nikolaju un viņš visu sakārtos.

Tā nu ir sanācis, ka es ilgāku laiku nevarēju atbildēt uz jautājumiem, ledus ir nokusis, tāpēc atgriezīsimies pie šī jautājuma , kad atkal būs ledus, ja?

Viss ir tieši tāpat kā dienā, brekši ēd to pašu ko dienā, pietam dara to visnotaļ labi.

Ir vairākas gruntsmakšķeru sistēmas, vispopulārākās ir divas, viena kur svins ir piesiets auklas galā un pavadiņas ar āķiem ir virs tā, otra ir ar slīdošo svinu, tātad pamataukla ir 0.25-0.35mm resna, piesien auklas galā vai nu palielu karabīni vai pa tiešo svinu, tad centimetrus 20 augstāk auklā uzsien cilpu, vēl centimetru 20 augstāk otru tādu pašu cilpu, tad ņem tievāku auklu, pie kuras sien āķus, āķu izmērs ir atkarīgs no ēsmas lieluma , pavadiņas sien aptuveni 15-18 cm garas un ar cilpa cilpā paņēmienu pieliec makšķerei, viss, tava gruntsmakšķere ir gatava, ieskaties portālā tvnet, tur sadaļā onlain tv ir mani raidījumi, vienā no pēdējiem es tieši sēju gruntsmakšķeres, apskaties un visu sapratīsi.

Ēsmas ir jāņem līdzi uz copi dažādas, raudas ir diezgan cimperlīgas, reizēm tās ēd visu, citreiz tikai kaut ko noteiktu, populārākās ēsmas ir mušu kāpuri, motiļi, ūdenstārpi jeb maksteņu kāpuri, plaucētas vai vārītas grūbas, dažādas mīklas, maize.

Raudām ieteicamāka ir smalka pludiņmakšķere, cik nu smalku ļauj izmantot konkrēti copes apstākļi.

Karūsas, parasti tās ir sudrabkarūsas, daudzviet sāk ķerties jau uzreiz pēc ledus nokušanas, sākumā karūsām vislabākā ēsma ir sliekas, pēc tam ūdenim iesilstot viņas sāk ēst arī citas ēsmas, dažādas mīklas, grūbas, kukurūzu, bet nu lai vai kā slieka tomēr ir laba karūsu ēsma. Karūsas var veiksmīgi ķert praktiski ar jebkuru makšķeri, viss atkarīgs no vietas un laika.