Reaģē gan, ir protams reizes, kad zivīm ir vienalga, bet lielākoties barības krāsai ir nozīme, pats cenšos lietot tumšas barības, speciālās barības krāsas lietoju reti, pamatā cenšos barību tumšāku dabūt piejaucot kādu tumšu barību. Piemēram jaunajā NG MIX sērijā ir arī melnās barības, kuras 1 kg sajaucot ar 3-4 kg gaiša barības visu masu padara tumšu. Par ļoti gaišajām barībām var daudz strīdēties, tāds gaišs pleķis uz tumšas grunts var reizēm ideāli nostrādāt, bet visbiežāk zivis turās tuvumā, bet klāt nenāk, jo uz gaišā fona tās lieliski redz gan plēsējs, gan putni. Savukārt sarkanās barības pamatā ir domātas siltam duļķainam ūdenim, tas ir tad, kad ūdens zied, vai piemēram karpu dīķos, kur karpas ir ūdeni saduļķojušas tā, ka redzamība tur ir minimāla.

Ir ļoti daudz ūdeņu, kur praktiski visas baltās zivis, visvairāk raudas un pliči, ir nosētas ar šiem melnajiem punktiem, Limbažu pusē praktiski visi ezeri, pie Valmieras upītē Abuls ir superīgas zivis, bet... mēs viņas tur saucam par foreļraudām, jo lielāka, jo briesmīgāka. Tā jau saka, ka cilvēkam šī slimība nav bīstama, arī pats dažas reizes esmu kādu šādu zivi mēģinājis apēst, bet nu sevišķi patīkami tas nav

Pilnīgi un apsolūti neprātīgi, labāk likt klāt vairāk zemi, bet tikai ne vārītas putras, saulē šāda putra tev ieskābs jau pāris stundu laikā, šīs barības var atļauties šķaidīt pat 1 \ 3, uz vienu kg barības ņem 3 kg zemes un viss notiksies

Pavadiņas garums varētu būt 15-20 cm, tad uz pamatauklas maziņš kontrolsvariņš, kurš parādīs katru mazāko kustību uz sāniem vai augšu un tad kādus cm 20-25 augstāk tad izvieto pamatsvinus, pludiņam vajadzētu būt nelielam, teiksim 1-2 gramu celtspējā, ņem izturīgus pludiņus ar paresnu antenu, lai cīnoties ar līni pludiņš zālēs nesalūzt

Nepaslinko un palasies vismaz daļu no tā, kas rakstīts šajā lapā, tevis uzdotais jautājums ir tik nekonkrēts un pašs, ka uz to atbildot man nāktos neiet uz darbu u tu taču man algu nemaksāsi, vai ne, tāpēc sarunājam, ka tu palasi to, kas te ir sarakstīts un tad kad radīsies konkrēti jautājumi, tad atgriezīsimies pie šīs sarunas, pie reizes izstāsti kas tev tā pa spoli +3, es tādu nezinu

Vispirms izstāsti man ar ko breksis atšķirās no plauža, patiesība tā ir viena un tā pati zivs, atšķirīgais ir plicis, tam ir nelielas sarkanas spuriņas, brekšukiem spuras ir pelēkas, plicim ir taisna , cieta mute, breksim vērsta uz leju, ar garām lūpām, sajaukt šīs zivis, ja tās ir lielākas par maza bērna plaukstu, nevar.

Par mīklu, pats ūdens vietā miltiem pievienoju olu, ieber bļodiņā miltus, iesit tur vienu vai divas olas un mīci , mīkla sanāk daudz stingrāka, precīzāk staipīgāka kā lietojot ūdeni vai pienu, arī uz āķa tā turās labāk, viss ir vienkārši, arī frikadeklēm un kotletēm pievieno olas, lai tās labāk turētos kopā.

Diemžēl neesmu zušu speciālists, esmu tos ķēris, bet tā kā pa naktīm copēt nemīlu, man dikti miegs nāk, tad arī ar zušu copi neaizraujos

Nu tas tāds pretsavērpēja paveids vien ir, tādu izmanto gan karpu makšķernieki, gan citi gruntsmakšķeru cienītāji, pats pieturos pie klasiskajiem līkajiem plastmasas pretsavērpējiem un patreiz neredzu nevienu iemeslu kaut ko mainīt.

Tā ir taisnība, tikai....., tikai ar balto amūru mazuļiem ir palielas problēmas, to vienkārši nepietiek, jo līdzīgas problēmas ir lielākai daļai dīķu, kuru nupat mūsu zemē ir dikti daudz palicis, vienīgais ko varu ieteikt ir sameklēt lielākās zivju audzētavas , apzvanīt visas un jau uz priekšu pieteikt kādu daudzumu šo zivju mazuļu, daudz jau nevajag, jo amūri aug ātri un izēd zāli diezgan labi

Šādu darbu ir daudz, bet diemžēl visi tie ir diezgan mazapmaksāti darbi un skaitās ne pārāk prestiži, lai gan patiesībā kas var būt labāks par to, ka cilvēks ar prieku iet uz darbu un dara to, kas viņam patīk, es to zinu, jo man ļoti patīk tas ko es daru. Ieej ar šo jautājumu Stikuta Jāņa mājas lapā fishing.lv un uzjautā viņam, zinu, ka kādu brīdi atpakaļ viņš cītīgi meklēja cilvēkus darbam saistītam ar tevis minētajām jomām.