Sveiks.

Āķi ir Drennan Super Spade. Taču Latvijā tu viņus diez vai kaut kur nopirksi, jo mūsu bodnieki pakļaujoties makšķernieku spiedienam āķus ar plakanajām galvām neņem. Esot grūti piesiet :))))))

Man pašam viņi ir un arī citi Drennan āķu modeļi, tā kā vari ar mani sazināties un iegādāties.

Sveiks.

Visas trīs šīs barības, pēc būtības, pilnībā sader kopā. Vienīgais ir jautājums par līņa barības klātbūtni. Es tev ieteiktu meklēt iebarojamo barību kur ir rakstīts : karpa-līnis-karūsa + atsevišķi breksis. Turklāt Latvijas ūdeņos pārsvarā gaišais breksis nav "strādnieks". Ir protams, vietas kur dzeltenais breksis strādā, bet tad tas ir vairāk saistīts ar appludinātiem grants karjeriem kur ir smilšaina gultne.

Tātad "tīrais" līnis + breksis nepārāk, kaut gan esmu ezeros arī šādā mikslī vilcis, bet tad pārsvarā piesakās breksis.

Līnis karpa būs optimāls abām zivīm. Te droši var likt klāt arī karūsai domāto barību.

Sveiks.

Ar dzīvo uz līdakām pilnībā pietiek ar 10 - 14 gr smagu, tumšas nokrāsas pludiņu. Neliec sarkanu puļķi!!! Sevišķi tas skar seklos ezerus. Līdaka tiek uzskatīta par pusaklu plēsoņu, bet es šim uzskatam pavisam nepiekrītu.

Pavadiņa ir jāliek.......Taču tu vari paeksperimentēt. Liekot resnāku ( 0,3 - 0,35 ) monofilās auklas pavadiņu, copes būs biežāk, bet arī pārsiešana būs praktiski pēc katras izvilktas zivs. Lietojot metāla pavadiņas būs pilnībā drošība, ka zivs pavadu nepārkodīs. Taču varu tev garantēt, ka ar vienu šādu pavadiņu izvilksi 3 - 5 plēsoņas. Pēc tām pavada būs sagriezusies atsperes formā ( deformēta ). Ar šīm lietām rēķinies un domā pats.

Pavadiņu garums, neatkarīgi no materiāla vismaz 30 cm, bet nav vajadzības pēc pusmetra.

Sveiks.

Kas attiecas uz tevis pieminētajiem brendiem tad tev jājautā N-G. Es varu atbildēt, bet.......:)))))

Man ir cita produkcija un pieklājīgi kvalitatīva.

Raksti uz einis2@inbox.lv, tad jau sarunāsim.

Sveiks.

Šeit pēc būtības nav ko daudz iespringt. Es vienmēr lietoju tikai veikalos pirktās, gatavās barības. Ja līnim, tad līnim, ja breksim, tad breksim domātās. Abas barības miksēju ar kaut ko rupjāku. Teiksim barību Lielai zivij, vai karpu barību. Praktiski nekad nelietoju neko no smalki maltā gala. Ja vajag palielināt barības daudzumu ņemu palīgā zivju, vai trušu kombikormu. Ja cope ir vāja, vai nav vispār mēģinu kaut uzlabot ar atsevišķiem atraktoriem. Sliekas, koriandrs, motils, kaņepe, ķiploks, medus, anīss....Noteikti klāt barībai lieku Beļģu cepumus. Cenšos lai barības krāsa neatšķirtos no gultnes krāsas.

Sveiks.

Nu tā, ka neņem vispār gan nevajadzētu būt. Daudzās ūdenskrātuvēs līnis tagad ir jau nārstā, bet kā jau esmu teicis tad visi līņi reizē nenārsto.

Neesot klāt, un pats neizmēģinot noteikto vietu, neko ieteikt nevaru.

Sveiks.

Jā, līņu copei karpu āķi neder pilnībā. Pareizāk sakot derēt jau der tikai tik tālu cik uzsprausta ir ēsma....:))))). Piecirtiena brīdī labākajā gadījumā zivs uz āķa atrodas dažas sekundes un ir projām. Es nemaz te nerunāšu par tukšajām copēm.

Tikai un vienīgi lietoju angļu Drennan āķus ar plakanajām galvām un nevis riņķiem. Vispār, pēdējos gados esmu gandrīz pilnībā pārgājis no āķiem ar riņķiem ( auklas piesiešanai) uz āķiem ar plakanajām galvām. Zivs mazāk baidās, ērtāk uzspraust ēsmu, bet ja nepieciešams lielāks ēsmas daudzums tad ērtāk to uzvilkt uz pavadiņas pār āķa plakano galvu nekā riņķi.

Sveiks.

Granulas tāpat pie ūdens apleju un ļauju piemirkt. Ik pa brīdim apmaisu. Tik ātri cik gribētos, tās nesamirkst, tāpēc jārēķinās ar kādu pusstundu vismaz.

Tā īsti nesapratu to domu par 1 kg. Viens kilograms kopējās barības? Ja tā, tad 50 : 50. Taču es siltā ūdenī vēl lieku klāt atraktorus. Ja man tagad jāapraksta ko un kā, un cik daudz, tad sanāks vesels monologs. Parasti ir līdzi vairākas, iespējamās versijas. Tas attiecas uz straumi, dziļumu, sīkzivju klātbūtni un t.t.

Nu nevaru visu aprakstīt kaut gan esmu šo tematu aizskāris jau neskaitāmas reizes un to visu var izlasīt portālā copeslietas.lv, ieiet nomad.lv, vai lasīt žurnālā Copes Lietas.

Sveiks.

Jā, es esmu par to, ka zivs ir jāatlaiž, jā, es esmu par to, ka par draugiem un neēdamiem var uzskatīt jebkuru gaļas produktu. Ja tu pērc veikalā kaut vai cīsiņu, tad tur ir mikronās daļas gaļas.

Jautājums no kurienes nāk gaļa?

Kas attiecas uz zivi kā tādu un cik tā ir cēla, tad te var izplūst garos tekstos.

Cilvēki audzē zivis, ķer tās tīklos, māna murdos. Ja tas viss notiek legāli un atļautā skaitā, tad dabā ir līdzsvars. Tas ir tāpat kā medniekiem. Tiek izšauts tikai tik cik zinātniski pierādīts, ka ir nepieciešamība.

Ja, par piemēru, vienā ezerā tā vien darīsim kā zivis atlaidīsim, tad zini kāds būs rezultāts? Zivs vairosies un neaugs augumā. Tā tu arī ķersi pārsimts smagus eksemplārus un nejutīsi nekādu baudu.

Jebkuram dzīves vai sadzīves veidam ir savs izskaidrojums.

Es tev pateikšu kaut vai vienu. Es ņemu no zemes tārpus makšķerēšanai, bet pienāks laiks kad tie ēdīs mani.

Cieņa, kā tu raksti, zūd tikai maliķiem. Tik daudz zivju cik es esmu atlaidis savā dzīvē ļoti daudzi nav noķēruši un arī nenoķers.

Starp citu ūdenstilpnes Latvijā iztukšo tikai malu zvejnieki. Pārējie maksā par visu......, un no viņu naudām ienāk zivis atpakaļ mūsu ūdeņos un piesaistot Eiropas naudas to top vēl vairāk.

Jā, raidījumos es varu rādīt kā zivis atlaižu. Taču teikšu atklāti, ka atļauto daļu paņemu un nejūtos vainīgs.

Noteikti, ka izteicos pārāk asi, bet ja mēs pieejam no tavas pozīcijas tad arī augļkokam iespējams, ka sāp brīdī kad noplūc plūmi, ķirsi, ābolu, bumbieri......un kur vēl tie nelieši, zemnieki, kas uzar laukus lai tos apsētu, bet tajā pašā laikā sakapā sliekas, sienāžus, kurmjus, peles un citus sīkdzīvniekus.

Nekā personīga, bet pirms izvirzi domu varbūt painteresējies pie biologiem.

Sveiks.

Nu es ļooooti gribētu redzēt to vietu upē, kur lielā straumē dzīvo līnis. Nekādus ieteikumus šādā versijā pateikt nevaru.