Bagātīgākais laikam jau Valle, makšķernieku paradīze. Tad noteikti vēl ir karpas Zaņas dīķī, Pakuļu ūdenskrātuvē, Tērvetes ūdensrātuvē. Baļotes ezers, Ventā, Lielupē, Bārtā. varbūt mazliet tas ārpus Zemgales, bet iespēju tiešām ir daudz.

ja ķeras, tad jā.

barošanas daudzums laikā, kad zivis aktīvi barojas, pamatā ir atkarīgs no zivju daudzuma un zivju lieluma. rēķini, ka 10 karpas var apēst vairāk nekā viena un simts karpas vairāk nekā desmit. Arī lielākas zivis noteikti apēd vairāk nekā mazas. līdz ar to nav un nevar būt viena konkrēta barības daudzuma. tas, ko šajā gadījumā, kad sākotnējā iebarošana strādā un zivis pamazām ķeras, vajadzētu darīt, ir piebarot pa dažām raķetēm pēc katras copes. ne tik daudz balstoties uz pulksteni un laiku, bet gan zivju aktivitāti. ja copes ir, barojam vairāk, ja nav, tad iepauzējam. turklāt, jo copes ir biežāk, jo vairāk barojam pēc katras copes. biežas copes nozīmē to, ka zivju apakšā ir daudz un tās čakli ēd, tādēļ ir arī pastāvīgi jābaro. ir gadījies, ka vienā dienā visi 100 kg barības var aiziet.

vējains laiks tiešām ir labs, lietū bieži vien tiešām paliekam bez copes, pat dienām ilgi. vējš paaugstina skābekļa daudzumu ūdenī, karpas jūtas komfortablak un vairāk barojas. ilgstošs lietus, savukārt, nāk komplektā ar zemu atmosfēras spiedienu, kas ir galvenais karpu samazinātas aktivitātes iemesls. vienotas receptes copei ilgstošā lietū nav. vienīgais, ko varu ieteikt - nepaļauties uz taktikām, kas parasti strādā, bet mēģināt kaut ko pavisam savādāku.

karpas makšķerē izmantojot mata sistēmu. Ievadi googlē hair rig un būs tev bildes un video.

Protams, Daugavā var ķert karpas visur, kur vien nav aizliegts. ir daži aizliegumi pie hesiem un tiltiem, par tiem jāizlasa makšķerēšanas noteikumos. Turklāt Daugavā dzīvo ļoti pieklājīgi karpu eksemplāri, pie 20 kg trofejas ir ķertas gan pie Ogres, gan pie Daugavpils un Pļaviņām, gan arī tepat Rīgas teritorijā. Noķert savvaļas karpu ir daudz prestižāk nekā dīķī, tas prasa vairāk domāšanas, meklēšanas un pacietības. Lai veicas!

iemeslu var būt daudz. lai pilnvērtīgi atbildētu uz jautājumu, būtu jāņem vērā: 1. montāža - slīdošā vai ar fiksētu svinu? 2. aukla - monofilā vai pītā. 3. auklas pozīcija ūdenī - nogremdēta vai nostiepta 4. vai īsie pīkstieni mijas ar normālām copēm vai ne 5. makšķerēšanas attālums. 6. vai pīkstienam nāk komplektā svingera kustība. 7. vējš un/vai straume 8. pīkstienu biežums, regularitāte. 9. makšķernieku presings, cik skolotas tās karpas pieņemot, ka tas ir parasts dīķis bez liela vēja, aukla nostiepta un svins fiksētais, tad visticamāk, ka kaut kas nav labi ar pavadiņu un āķi. karpa ņem, bet neuzķeras. vai varbūt tā nav karpa,bet breksēni, kuriem āķis vai boila par lielu. otrs variants, zivis tusējas un aizskar auklu. turklāt tās var būt jebkādas zivis, ne tikai karpas. katrā ziņā visbiežāk pīkstieni liecina par zivju aktivitāti konkrētajā vietā un to, ka kaut kas nav kārtībā ar montāžu. trešais, karpas ir redzējušas daudzas montāžas un iemacījušās ar tām tikt galā un neuzķerties. Tad nu ir daudz variantu, ko darīt.

čukča staigā naktī parkā zem laternas turpu šurpu un skatās uz zemi. pienāk ments, prasa: - ko tu te staigā? Čukča: meklēju pazudušo pulksteni. Ments: a kur tas pazuda. Čukča: a tur aiz stūra. Ments: a kapēc tu te meklē? Čukča: a te gaišāks. Visticamāk, karpas nav apēdušas boilas, kas neatrodas tur, kur atrodas karpas. pareizāk sakot, barot vajag tur, kur ir karpas "ēdnīca". Dīķos ar dūņainu gultni par "ēdnīcu" liecina cietas gultnes pleķīši, kurus karpas barojoties ir iztīrījušas. ja dīķī ir pietiekoši daudz dabiskās barības, tad novirzīt zivi no tradicionālā maršruta nav nemaz tik vienkārši un ar sauju boilu tiešām var nepietikt. ja negribi meklēt karpas "ēdnīcu", tad otrs variants - uztaisi pamatīgi aromātisku barības kokteili, kurā ir gan birstošas, gan šķīstošas sastāvdaļas, sasmalcinātas un veselas boilas, kukurūza, kaņepes utt. un ieber to kādā perspektīvā vietā- aromāts piesaistīs zivis, tās tur barosies un sāks ēst arī boilas. otrkārt, vai boilas ir gana kvalitatīvas? mēdz būt nopērkamas tādas, kuras vairāk par vienu karpa diez vai gribēs ēst. gadās negaršīgas. gadās, ka nepatīk krāsa vai aromāts. visdrošāk ir barot ar t.s. barības boilām. tomēr arī ar krāsainām augstas atraktivitātrs boilām var būt labs rezultāts, ja dara kā iepriekš rakstīts. treškārt, varbūt karpām tajās dienās vispār nav apetītes. mēdz būt tā, ka vairākas dienas tās gandrīz neko neēd - vai nu skābekļa trūkums ūdenī, vai zems atmosfēras spiediens vai vēl kaut kas. toties pēc tam tās atgūst nokavēto:)

Firmas Traper sortimentā ir, bet Latvijā diez vai ir nopērkams. var jaukt pie iebarojamās barības, ne vairāk kā 15% no kopējās masas. Kādreiz volgā rotaļājāmies ar visādām ražošanas atliekām, kad nekā prātīgāka nebija. Kaut kad jau var arī atgriezties pie saknēm... Turklāt noteikti nav dārgi.

kopā gan labāk ne.