Verot ēsmu uz mata tiek panākts, ka karpa aizcērtas aiz lūpas un to ir iespējams atlaist brīvībā. Uz āķa uz ērta ēsma tiek dziļāk ierīta un nevajadzīgi traumē zivi. Kas attiecas uz izmēriem, tad ja jau Tev ķērās, tad viss ir daudzmaz OK. Lielākās karpas parasti cenšas turēties nostāk no sīko bara, tādēļ jācenšas iemest mazliet tālāk vai uz sāniem no iebarotās vietas.

Nevaru teikt, ka ar mušu būtu kādi īpašāki rezultāti salīdzinājumā ar citiem variantiem. Teorētiski vajadzētu labāk strādāt kaut kam, kas ir līdzīgs konkrētajā ūdenī mītošam vai dzīvojošam objektam, bet var arī gadīties, ka ir pilnīgi vienalga.

Protams, stick miksa lietošana neatbrīvo no pienākuma barot izņemot gadījumus, kad konkrētajā punktā ir ļoti daudz karpu jau tāpat.

Sistēma ar svinu, kas atdalās, būtu obligāta. Tā atļauj saglabāt tiešāku kontaktu, bet zivs kustas augšējos ūdens slāņos. Savukārt sistēmai ir daudz mazāk iespēju kur aizķerties. Var nekautrēties izmantot resnākas auklas, jo copējot zālēs liela metiena distance nav nepieciešama. Visbeidzot, izvadīšana ir jāveic maksimāli forsēti, nedomājot par zivs kausēšanu līdz brīdim, kad tā jau ir tuvumā tīrā ūdenī. Galvenais, izvadot netaisīt pauzes, kad karpai ir brīvs atelpas brīdis pameklēt vietu, kur ieķerties. Vislabāk strādāt ar spoli kā vinču turot kātu nekustīgi gaisā un neapstājoties ne mirkli. švaka spole gan copei zālēs nederēs.

Piedod, tā būtu reklāma.

pirmkārt, ar marķieri tomēr mēģini atrast, kur to dūņu nav. tas ir liels darbs, bet daudz jēdzīgāks nekā truli sēdēt un gaidīt. ja neizdodas vai neprti, var cerēt, ka karpa aizraksies līdz tavai nogrimušajai barībai un lai viņai palīdzētu, jāliek mazāki plakani svini, pat 30g un garas pavadiņas - līdz par 40-50 cm. trešais variants - zigrigs.

jā, tās ir karpu barošanās pēdas un ideāla vieta, kur novietot makšķeri.

šobrīd vēl ir ļoti auksts ūdens tādēļ pats svarīgākais ir izmantot tādas barības sastāvdaļas, kuru smarža zem ūdens varētu pietiekoši izplatīties. savādāk sanāk tā, ka karpa pat pusmetra attālumā nejūt, ka te tuvumā ir kaut kas ēdams. lai to panāktu, ir nepieciešami šķidrie aromatizatori, kas labi šķīst ļoti aukstā ūdenī. tādu ir pietiekoši daudz, tomēr vajag pameklēt pa veikalim un patestēt, piemēram, iemaisot ļoti auksta ūdens glāzē. otrs variants ir izmantot vizuālu atrakciju. šaja laikā, īpaši saulainās dienās ļoti labi strādās izteikti krāsaina ēsma un arī iebarojamā barība. dzeltena kukurūza ir pats vienkāršākais variants, tomēr ir gan boilas, gan mākslīgās ēsmas, kas ir spilgti rozā, dzeltenās, sarkanās u.c. krāsās. nevajag daudz - galvenais, lai barības sastāvā būtu spilgti krāsainas daļiņas. treškārt, un ats galvenais - meklē, kur ūdens siltāks!

es nebarotau neko. liktu krāsainu popapu un regulāri pārmestu mainot vietas. ja grib barot, tad maksimums maziņš pva ar ļoti labi aukstā ūdenī šķīstošiem atraktoriem.

Uz lielāku āķi nogājienu parasti ir mazāk, bet arī copju var būt mazāk. Iemeslu gan var būt vēl virkne. Neass āķis, par mazu barotavas/svina svars, nepareiza pavadina. Lielu dalu no problēmām var mēģināt ārstēt ar dūšīgāku pieciršanu. Un vēl vienu, divām. Karpinieki parasti baidās, bet tas nav pareizi. Ja piecirtiena brīdī tomēr izrausies āķis, tad tas tāpat nebūtu izturējis līdz galam. Vēl viens iemesls var būt, ja izvadīšanas laikā atslābini uz brīdi auklu - tai jābūt nostieptai visu laiku. Vai arī otrādi, varbūt pārāk saforsē izvadīšanu? Katrā ziņā ar nogājienu es ir jācīnās- pastāvīgi jāmeklē iemesls, kaut kas sistēmā, taktikā jāmaina, jāuzlabo. Tikai tā Tu pilnveidosies un kaut ko iemācīsies nevis vinkārši samierinoties ar pusi karpu krastā.