varu komentēt tikai tavas gruntenes montāžu, kura manuprāt ir pilnīgi garām, ja tu sien pavadiņas pie barotavas, tātad aukla nespēj noamortizēt zivs rāvienus un nav jābrīnās, ka karpas sarauj visu lupatās, montāžai ir jābūt tādai, ka zivs neizkustinot barotavu var raustīt auklu, sevišķi ja runa iet par mazām, līdz 3 kg karpiņām, nu nav tā, ka karpiņa vienmēr paņem ēsmu un skrien prom, sevišķi tagad rudenī viņas reizumis ir ļoti kaprīzas un sajūtot mazāko pretestību viņas vienkārši spļauj kumosu ārā un ja āķis ir kumosā iekšā, tad tas nepaspēj ieķerties zivs lūpā.

Cik zinu, tad Aivars pat reiz ir sacensībās, tāpēc arī neatbild, braucot uz copi pamēģini uztaisīt mata sistēmu tai pašai savai ēsmai, vai tā ir kukurūza, makarons vai kartupelis, jau būs savādāk, liec barotavu uz pretsavērpēja, kā to dara fīderējot, pārvari sevi un uzliec tikai vienu pavadiņu, kuru piesien pie griezulīša pamatauklas galā, ja nemāki uzsiet mata sistēmu, tad nopērc gatavu veikalā, pamatdoma ir tāda, ka zivs izgaršojot ēsmu nesajūt neko aizdomīgu un droši iesūc mutē arī āķi, kurš jau vairs nevar neiedurties zivs mutē

par TV sižetu esmu domājis, bet pagaidām nav sanācis , ta mums nav laika, ta neviens karpinieks nevar vai negrib dalīties pieredzē, bet ir cerība, ka kaut ko vēl paspēsim šoruden iefilmēt

1. paskaties vēlreiz, es neteicu, ka pēc iebarošanas kaut kur vajag iet, cope sākas jau no pirmajiem iemetieniem, un copējot ar velkonīti nav jāsamet ne puse, ne tršdaļa barības, sākumam pietiek ar bumbām 5-7, straumē vispār nav jāmet liels barības daudzums no starta, stāvošā ūdenī jā, bet straumē jāpiebaro ir bieži.

2. ja esi pareizi uztaisījis barību, pareizi samitrinājis un pielicis pareizā smaguma zemi, tad barība nokrīt tieši tur kur tu viņu esi iemetis un izjūkot izskalojās metrus 5-10, ne vairāk, tāpēc arī zivis nāk uz baroto vietu un pēc laika vislielākā zivju koncentrācija ir tieši punktā, kur tu met barību, je baro nedaudz uz augšu, tad sanāk situācija, ka tu netiec zivīm klāt

ja īsti nezini, vai tev šis copes veids patiks vai nē, ja neesi pārliecināts par savām iemaņām u.t.t., tad neredzu nevienu iemeslu pirkt dārgu grafīta kātu, jo arī stipri lētākajiem stiklašķiedras kātiem nav nekādas vainas, var strādāt ilgi un veiksmīgi, stiklašķiedras kāti jau savā būtībā ir stipri izturīgāki pret atsitieniem, nevērīgu pārvadāšanu u.t.t., jā tie ir nedaudz smagāki, bet ja kātu nav visu laiku jātur rokās un fīderi nav jātur rokās, tad milzīgas strpības nav.'

Stiklašķiedras fīderu cenas ir ap 20 latiem, es varu ieteikt Salmo Taifun fīderus, tie arī ir tirgotākie kāti, veči strādā un ir ļoti apmierināti, pietam, ja ieliek cietāko spici, tad var to arī butēs izmantot, ja nav lielu vēju

nemācēšu gan neko pateikt par šiem dīķiem, nav nācies tur būt un paši viņi neuzprasās ,lai es turp aizbrauktu :), kur nopirkt vecos žurnālus nezinu, uzdod šo jautājumu karpu ekspertam Aivaram, viņam ir ļoooti cieša saistība ar žurnālu, gan viņš zinās

ko es varu teikt, pasēdēt jau tu vari...., tikai vai ko arī noķersi ir cits jautājums, cik zinu Gauju, tad vienmēr var atrast kādu vietiņu, kur tas lielais ūdens iedzen zivis, ja šādu vietiņu atrodi, tad ir ok, var tikt pat pie ļoti labiem lomiem

kādu brīdi atpakaļ jau par šo runājām, tā ir zivju slimība, kura it kā cilvēkam kaitīga nav, bet tik un tā lielka kaifa ēst tādu zivi nav, ja nu vienīgi dikti ēst gribās, Limbažu un Valmieras pusē ir atsevišķi ūdeņi, kur pilnīgi visas baltās zivis ir noklātas ar šādiem punktiem, mēs viņas tur vēl saucām par foreļraudām un foreļbrekšiem, savulaik mēģināju ēst tādu zivi, garšai jau nekas nemainās, bet nu sevi jau piemānīt nevar....

pludiņi ar garu kāju ir jūtīgāki, Valmierieši pamatā izmanto olas formas pludu, bez kājas un bez antenas, kad piešaujās ir ok, bet man tomēr savulaik izdevās lielai daļai pierādīt, ka klasiskie straumes pludi(apaļīgi ar garu kāju un labi redzamu antenīti) ir daudz efektīvāki.

Principā slīdošo pludu var izmantot ķerot ar velkonīti, šim mēŗkim labāk izmantot pludiņus, kuriem visam korpusam un ķīlim aukla iet cauri, veikalos tādi ir, tie gan ir nedaudz rupjāki par stacionārajiem, bet strādāt var diezgan labi, šovakar braucu filmēt uz Lielupi, ja izdosies, tad tieši šo sistēmu arī mēģināšu iefilmēt

upē malasi var likt cauru gadu, stāvošā ūdenī var daudzumu nedaudz samazināt, tikai atceries, ka melase aukstā ūdenī šķīst stipri lēnāk, tāpēc, ja ir iespēja un neaizmirstās, sašķaidi melasi ar ūdeni jau mājās ....

nu jau pamazām sāk ņemt, tradicionālās bušu ēsmas ir garneles, saldūdens zivju gabaliņi(rauda, asaris, karpa) vai jūras zivju gabaliņi(siļķe, brētliņa, reņģe), var likt uz āķa arī sliekas un naktstārpus, labākās vietas nav, butes ķerās gar visu jūras, tieši jūras, nevis līča, piekrasti, brauc no Kolkas uz Liepājas pusi, kur redzi jūru un vari daudz maz tuvu piebraukt, brauc klāt, meklē sev vietu krastā un uz priekšu.

ņem to skoču nost, fīderēšanas pamats ir tas, ka barība birst uz grunts un pievilina zivis, fīderējot iemetieni jāizdara salīdzinoši bieži, pat tad, ja nav copes, tas ir lai nogādātu uz grunts jaunu barības porciju, paskaties internetā manu raidījumu par fīderēšanu, tur ir parādīts, kā vispirms ir jāiebaro un kā jāķer, klasiskā fīdera barotava ir parasts groziņš, bez dibena, pareizi sagatavota barība tajā turās lieliski, pietam ar saspiešanas stiprumu var regulēt barības izskalošanās laiku