atgādināt paroli atcerēties
 
 
Ienāc ar Draugiem.lv profilu
Atbildēja: 20.mai
J Kuto

Salmo Lielais Breksis atšķiras ar to ka tur ir lielākas frakcijas? Ja jā, tad kapēc daudzi profi barību pirms mitrināšanas izsījā lai viņa ir maksimāli smalka un gaisīga un lielākās daļiņas kas palikuša uz sieta izmet un pasaka - "Tas putniņiem". Es runāju par fīderi un lielām zivīm. Pretrunīga situācija rodas manā galvā, jo arī karpu barība ir krietni rupjāka. Putra galvā man.

A Normunds Grabovskis

ja būsi ievērojis, tad arī sieti ir ļoti dažādu izmēru, klasiskais barības siets nav smalks, tas, ka kāds sit barību caur smalko sietu noteikti nenozīmē, ka tā dara visi, pamatā barību sijā, lai barībā nebūtu kunkuļu, ja barību maisa ar urbjmašīnu un speciālu miksera galu, tad to vairs nesijā, jo mikseris visu labi sairdina, otrs pluss sijāšanai ir barība paliek gaisīga, palielinās barības apjoms un to ir daudz vieglāk saspiest bumbās.

Es barību nesijāju, vairāk laika veltu barības mitrināšanai un ir ok, lielos vilcienos tā arī ir, ka rupjāka barība rupjākai zivij, bet viss ir ar mēru, ja runājam par brekšiem, tad viņiem sevišķi lielas sastāvdaļas barībā nevajag, kāds kukurūzas grauds pa vidu ir lielākās sastāvdaļas, lielajām karpām ir savādāk, ja runa iet par karpām jau 7-8 un vairāk kilogrami, tādam ruksim vajag vairāk ņammas, mazjām karpiņām arī sevišķi rupju barību nevajag.

Salmo Lielasi breksis ir tādas pašas frakcijas barība, kā citas, tikai tur ir cita aromātika un nedaudz cits sastāvs, manuprāt tā ir optimāla brekšu barības frakcija, nerada nevajadzīgu mutuli, ja gribi redzēt smalku barību, tad paskaties uz Salmo Ēsmaz zivtiņas vai Sensas Etang, tās ir smalkas barības, kuras arī paredzētas smalku zivju ķeršanai.

neķer kreņķi, maisi un baro, galvenais lai tev pašam patiktu tā barība, ko met ūdenī, barošanas apgūšanai vajadzīgs ilgs, pat ļoti ilgs laiks, es ar to aktīvi nodarbojos gadus 20 un tik un tā no katriem lielajiem mačiem atvedu kādas jaunas atziņas

Atbildēja: 23.08.10

Aizmirsu tev pajautāt, vai uzrādot čili picas drauga karti ir atlaide visām precēm 10% apjomā? Mājaslapā rakstīts ka ir: https://www.e-pica.lv/?name=drauga_karte&chap_id=458 taču tavā veikalā neviens man nemācēja pateikt un beigās atlaidi tā arī neiedeva, jo sacīja, ka tas attiecoties tikai uz holiday laivām. Kā tad tur īsti ir ko?

A Normunds Grabovskis

sākotnējā runa tiešām bija tikai par laivām, par tālāko sadarbību bija plānots runāt vēlāk, pat reiz man citas informācijas nav

Atbildēja: 23.08.10

Čaw!

Biju tavā veikalā un nopirku vienu sensas wagler pludu (16g) Taču īsti netieku skaidrs, kā man pareizi tie atsvari jāliek, jo tur nav tā kā uz citiem wagler pludiem, norādīts (8+2 , 6+3 utt). Būšu pateicīgs par atbildi, jo kā redzi wagler sistēmu tikai sāku apgūt ;)

A Normunds Grabovskis

diemžēl man pašam nav veikala, bet ne par to šis stāsts, šim vaglerim , ja neskrūvē neko nost, vajag aptuveni 1-1,5 grami svina, lai tas nostātos vajadzīgajā iegrimē, ja tev tas ir pa maz, tad noskrūvē kādu šeibiņu, aptuveni 1 šeiba atbilst 2 gramiem svina, tā tu vari pielāgot pludu jebkuriem copes apstākļiem, ja seklāks un tramīgākas zivis, tad uzliec šeibas atpakaļ, ja dziļāks vai ir straumīte, tad noņem. Sistēma ir šāda - uz pamatauklas uzver karabīni, kurā kabina pludiņu, tad pāris stingros gumijas stoparus, ir tādi gareni un krāsaini, tie labi tur, tad 50-70 cm zem šiem stopariem atrodās pamatsvari, cik nu tev tos vajag, centimetrus 40-50 zemāk, pamatauklas galā ir griezulītis, virs tā ir mazais kontrolsvariņš, svina skrots 0,3-0,5 grami svarā. ja makšķerēšanas dziļums ir lielāks par 2-2,5 metri, tad labāk izmantot slīdošo pludiņu, pludiņš stopējās tikai un vienīgi ar no makšķerauklas sietiem slīdošiem mezgliem

Atbildēja: 23.08.10

kādu sugu tās šikzivis ķerās, kādā dziļumā tu makšķerē un kāds vispār tajā ezerā ir dziļums, kādu sugu zivis tur dzīvo, sāksim ar šiem jautājumiem, jo smalkās zivis nevar stāvēt visā ezerā vienādi, kaut kur stāv arī lielākas un tur sīko nav

Vīķes, raudas , karūsas, pliči, mazi asarīši - tie man ir uzķērušies. Esot arī līņi tur... Kur es esmu metis dziļums kādi 1.5-2 metri... varbūt ka kaut kur vidū ir arī dziļāks...

A Normunds Grabovskis

it kā dziļums nav slikts, arī zivju dažādība laba, tātad jābūt arī lielākām zivīm, es ieteiktu pamainīt vietu, lai pārbaudītu iespējamos dziļumus, mēģini bruņoties ar pacietību un likt lielus kumosus, piemēram 3 grūbas, naktstārpa asti, 2-3 makaronus, pietam ēsmu noteikti liec uz grunts, sevišķi tad, ja iebarotajā vietā sāk parādīties burbuļi, ar sīkzivīm var cīnīties tikai ar lielu kumosu. Pilnībā no sīkaļām vaļā tik un tā netiksi, bet vismaz pa kādai rupjākai zivij trāpīsies, ja veči tur ķer lielāks zivis, tad arī tev kāda pieķersies, pamēģini uztaisīt gruntenīti un pataustīt kas notiek tālāk

Atbildēja: 23.08.10
J xxxxxx

sveiki, gribēju pajautāt kā piemēram 200g breksi var atšķirt no tāda paša lieluma pliča?

A Normunds Grabovskis

paskaties manus raidījumus par fīderi, tur es visas atšķirības parādīju, principā tas ir divas pilnīgi atšķirīgas zivis, sevišķi jau 200 gramus smagas

Atbildēja: 23.08.10
J cure

Būs jau ok,tikai jāpagaida kamēr airētaji iznem bojas ārā,tas uz kādu septembra vidu!

A Normunds Grabovskis

man reāli ir tikai 25.-26. 09. divus vīkendus pirms tam esmu mačos, tad 20.09. lidoju uz Franciju uz Sensas rūpnīcu, atpakaļ esmu 23., vīkendā filmējam....

Atbildēja: 20.08.10

Vairākas reizes ejot uz vienu dīķi/ezeru makšķerēt lielākā zivs ko esmu noķēris ir ap 10 cm gara:) Tāda lieluma zivis un mazākas var saķert ātri pilnu spaini.

Esmu izmēģinājis sliekas, baltos kāpuriņus, kukurūzu, makaronus, dažādas gatavās mīklas, baltmaizi, rupjmaizi. Uz visu ķerās , izņemot kukurūzu un makaroniem, droši vien tāpēc ka tās mutes par mazām :)) Mēģināju tuvāk pie krasta un zālēm, mēģināju tālāk mest, dažādus dziļumus , ar iebarošanu un bez, rītā , vakarā vai dienas vidū vienmēr viens un tas pats. Vienmēr uzlieku arī kādu raudiņu uz āķa cerībā uz kādu līdaku (riņķī apkārt visu laiku kaut kas lec un šļakst) - nekā.

Jautājums: - varbūt vari pāris lietas nosaukt, kas būtu jāpamēģina lai mazāk sīkās zivtiņas ķeras un kadreiz kaut kas lielāks paņem? Varbūt ir kādi pamat principi kuri man, iesācējam nav zināmi?

Paldies

A Normunds Grabovskis

kādu sugu tās šikzivis ķerās, kādā dziļumā tu makšķerē un kāds vispār tajā ezerā ir dziļums, kādu sugu zivis tur dzīvo, sāksim ar šiem jautājumiem, jo smalkās zivis nevar stāvēt visā ezerā vienādi, kaut kur stāv arī lielākas un tur sīko nav

Atbildēja: 20.08.10
J Kuto

Hay! Nosaktījos vienu vācu raidījumu par fīder - nu vecīt kādus koferus tu Ganss vilka :o šamais sliekas kasterus un mušukāpurus pirms iemetiena mērca kautkādos dipos. Es iedomājos ka varētu tajā pašā melasē iemērkt, tikai man liekas ka grimstot uz saviem 7 metriem viss noskalojas no taas sliekas nost - kā tev liekas? Viņš cik nopratu copēja 3.5 m dziļumā.

A Normunds Grabovskis

jā, ir tikai viens maziņš bet, vācieši un citi eiropieši praktiski neēd saldūdens zivis, tāpēc pie viņiem tur ir daudz un lielas zivis, sevišķi tajos klubu ūdeņos, kur parasti arī tiek filmēti raidījumi un filmas...

Dipi ir laba lieta fīderim, sevišķi tad, kad tuvumā nav sīko zivju, esmu ar medu dipojis makaronus karpām, strādāja ļoti labi, veči kartupeļus dipoja ar medu, arī vilka, tā, ka vari mēģināt arī melasi un citus līmīgos atraktorus, paskaties veikalos kādus karpinieku dipus, paturi kādu daļu tārpu atsevišķos aromātos, tas arī strādā, sliekas uz ķiplokainas lupatiņas, baltos ar kādu no spilgtajiem Sensas atraktoriem, piemēram Carpix, bet ja tuvumā būs piranjas -pliči, tad tik un tā viņi visu grauzīs nost

Atbildēja: 20.08.10

kada butu labākā ēsma līnim un breksim vai der konservu kukuruza ! vai makaroni?

A Normunds Grabovskis

kukurūza šīm zivīm nebūs labākā ēsma, reizēm tā nostrādā, bet lielos vilcienos makarons strādā daudz labāk

Atbildēja: 20.08.10

Sveiks! vai var jaukt kopa breksu un linu baribu un vai tas nepasliktina copi ? Un vai obligati jajauc bariba kopa ar zemi ?

A Normunds Grabovskis

ja tās ir vienas firmas barības, tad var jaukt tās kopā, galvenais, lai aromāti nebūti pilnīgi pretēji

zemi nav obligāti likt klāt, zemi parasti izmanto, lai padarītu barību smagāku vai arī lai barību pašķaidītu, tādējādi napasliktinot copi, bet padarot to lētāku, reizēm, kad zivis nav pārāk aktīvas , tās uz barību ar zemi reaģē daudz labāk kā uz tīru barību

Atbildēja: 20.08.10

Ja reģistrēsies, arī Tu varēsi piedalīties portāla CopesLietas.lv aktivitātēs!

reģistrēties

skaidrs