sveiks normund.gribetu tev vaicat es makskereju ar gruntsmakšķeri,ka man butu labak taisit ar vienu pavadinu vai diviem pavadiniem un cik garam pavadinam ir jabut.ja vari pateikt ar ko varetu kert breksus pie begla cela netalu no naves salas daugmale jo atradu vietu un tur es tikai pa vienam diviem breksiem nak ara,varbut tu zini kada grunts tur ir.ja vari atsuti atbildi man uz epastu ludzu.ega58@inbox.lv
Jau iepriekš paldies
ja tu copē ar klasisko gruntsmakšķeri, tātad ar visnotaļ resnām auklām, tad divas pavadas ir tieši reizē, vari variēt ar ēsmām, kamēr atrodi īsto, reizes piecas esmu bijis Daugmalē, vai tajā pašā vietā nemāku teikt, braucu tur pavasaros, jo tur tomēr ir nedaudz seklāks, kā citur Daugavā un pavasaros brekšuki tur ganās, tiesa lielāku par pusotrinieku tur neesmu noķēris, grunts tur ir cieta, bet tā kā tieša straume to līci neskar, tad neliels dūņu slānītis arī ir, tur to copes vietu nav tik daudz, tāpēc, kad sākās pikniku laiks, turp nebraucu
Labdien cien. ekspert.
Jautājums varbūt tāds bērnišķigs, bet pagājušo nedēļ pazaudēju dažus labus eksemplārus.
Tātad biju copēl nelielā, lēni plūstošā upītē, nebiju padomājus par to ka tur varētu dzīvot palielas zivis, cope ar pludiņu, montāža parasta slīdošs pludiņš, šlīdošs sviniņš un viena skrots uz pavadiņas ākis nr 10, pavadiņa 0.16mm, pieķērās vidēja izmēra karpa, tur itkā viss skaidrs neizturēja pavada, kaut gan bremze bija normāli saregulēta, un vēl aizgāna 3 brekšuki tādi kaut kur druski virs kilo, tos gan es pievilku pie krasta un kamēr mēģināju satvert šie no āķa nost un prom, tad jautājums par āķiem (kādi izmēri labāki un kādas formas, vai ar atskabargām uz kāta, vai bez utml.) un vispār par vilkšanas taktiku, cik saprotu drusku jāļauj paskraidīt un tad jāvelk, bet cik stipri jātur aukla nostiepta, jo tāda sajūta, ka drusku vaļīga aukla uz šie uzreiz atbrīvojas.. un vēl vai skrotis likt uz pavadas ir pieņemami, jo pamatā pavada ir plīsusi tieši pie skrots. paldies jau iepriekš.
Pareizi rīkojoties ar 0,16mm pavadu var izvilkt gan 3 kg karpu, gan pašu lielāko breksi, tā, ka meklē vainu kaut kur sevī, ja runājam par par svinu uz pavadiņas, tad tā darīt var, bet labāk nevajag, pirmkārt saspiežot svinu traumējas tievā aukla, otrkārt noraujot pavadu zaudē precīzu pludiņa izsvarojumu, labāk ir svinu likt uz pamatauklas un spēlēties ar pavadiņas garumiem.
Velkot zivi, aukla visu laiku jātur nostiepta, rupjāku zivi piecērtot uzreiz nesāk viņu stiept ar varu, tomēr neļauj arī viņai skriet kur gribās, ja brekze ir noregulēta pareizi, tad var sākt pumpēt zivi ar kātu, ja zivs gribēs skriet, tad bremze viņai to nedaudz ļaus, slāpējot asākos rāvienus, pats tikai pumpē ar kātu, tas izskatās šādi, piecērt un sāc tīt, ja zivs nenāk, tad tu laižot kātu uz leju pietin auklu, turot roku uz spoles roktura velc zivi ar kātu, pirmkārt tu nebojā spoli, otrkārt zivs gurst ātrāk, ja viņa izdomās skriet, tad spole noreaģēs, tā pumpējot var izpumpēt lielas zivis. Parasti zivis aiziet vai nu pirmajā mirklī vai arī pie maša krasta, kad copmanis sāk čammāties ar izvilkšanu, liela kļūda ir kad pietin pa daudz auklu un lai paņemtu zivi makšķere stipri saliecās, aukla sāk dziedāt un mazāk izturīga zivs lūpa plīst , ja auklu atstāj vismaz makšķeres garumā, tad šādi negadās
Sveiks, meistar!
Nopirku taifun feederi, tagad uz citām makšķerēm virsū nemaz neskatos...
Jautājums ir par spicītēm - kādus svarus var likt uz zaļo un uz oranžo? Bail kaut ko sačakarēt, tādēļ pagaidām copēju tikai ar oranžo.
konkrētu svaru nepateikšu, bet nu neko jau sačakarēt nevari, kad jūti, ka ir pa daudz, tad liec cietāku spici, es pats copēju tikai ar pašām mīkstākajām spicēm, resnākas lieku tikai tad, kad braucu butēs vai nu tiešām jāmet 100 gramu barotavas
Sveiki, vai jūs varat pastastit, ka labak iebarot un kert karpas???
pastāstīt varu, bet tad mums vismaz veselu dienu jāsēž un jārunājās, palasi CL žurnālus, pašķirsti šo lapu, te viss ir atrodams
Paldies par TV raidījumiem, man kā iesācējam viņi ir ļoti interesanti.
Ir doma izmēģināt brekšu copi ar fīderi ezerā, kur vasarā zemūdens kārta aizaug, nezinu kā pareizi sauc liekas ka sapropeli. Cik ir peldēts tajā ezerā, krasta līnija ir diezgan lēzena, bet ~1m dziļumā sākas zāles.
Kā copēt tādā vietā, jo nav garants ka barība nogrims?
Vai arī cepēt vairāk krastā, cerot ka breksis iznāks no dziļuma?
nu negribās ticēt, ka viss ezera dibens ir klāts ar zāļu paklāju, vienmēr ir kādi laukumi, kur zāles nav, tiesa ne vienmēr tur var aizmest un diez vai fīderis tādā zāļainā, seklā ezerā būs īstā makšķere, tev vajadzētu kādu vakaru veltīt ezera iztaustīšanai, uzliec svinu, piesien palielu āķi un vienkārši met un velc, tādā veidā sapratīsi cik tā zāļu josla ir plata un vai tev ir cerības tai pārmest, šādu gultnes taustīšanu vislabāk veikt no laivas un vietā, kur zāles beidzās ielaist kādu orientieri, vai nu mazu boju, vai iespraust koku, ja dziļums ļauj, tad vienmēr zināsi, cik tālu mest
Sveiks!
Lieta ir sekojoša...visu laiku kad eju uz copi (nu jau kādas piecas reizes 5-6 un copēju vienā vietā) neķeras nekas vairāk par 1-2 maziem plicīšiem vai vispār palieku bešā. Par barību izmantoju SALMO breksis sajauktu kopā ar SALMO ālants, sapals, breksis un piejaucu klāt arī SALMO melasi un uz āķa lieku slieku(mēslu). Vai zivju neķeršanās saistīta ar barību vai tas saistīts ar to ka zivis vienkārši nepaspēj atrast manu barību (copēju pļaviņu ūdenskrātuvē). Ko tu man ieteiktu darīt? Paldies jau iepriekš :)
barība uzlabo, reizēm izglābj copi, bet reti kad pievelk zivis tur, kur viņu nav un kur viņas negrib uzturēties, iespējams, ka tavā gadījumā vienkārši nedaudz jāpamaina vieta vai makšķerēšanas attālums, jo barība ir laba un zivis arī tur kaut kur tuvumā ir, nu jau nārstiem jābūt garām un visam vajadzētu notikties pilnā sparā. To pašu var teikt arī par slieku, kas principā ir ļoti laba ēsma, bet ir vietas un reizes, kad zivis slieku ignorē pilnīgi, bet izvēlās mušu kāpurus, makaronus vai grūbas, noteikti paeksperimentē arī ar ēsmām. Tu neminēji ar kādu makšķeri copē, ja ar pludiņu, tad pieļauju, ka tu makšķerē pārāk seklās vietās, var būt apraksti savu copes vietu un makšķeri, iespējams, ka vaina ir kaut kur tur
Sveiks Normund!
PČ aprakstu gaidīt no tevis vai atkal sausais faktu JST rakstīs?
JST nebija Polijā, šonakt es pabeidzu rakstu jūlija CL, var būt, ka nedaudz garlaicīgi sanācā, bet tad jau varēsiet ievērtēt
Sveiks! Gribētu pajautāt vai Salmo Elite Quickrunner spole un Salmo Supreme Travel Carp kāts ir labs komplekts lielu zivju makšķerēšanai? paldies par atbildi jau iepriekš!
šajā gadījumā spole būs daudz jaudīgāka par kātu, bet visumā labs komplekts lielu karpu, līdaku, samu ķeršanai
Es vēlējos prasīt vai Jus nazinat kādu interneta portālu ,kurā ir aprakstīts viss par grunts makšķerēšanu?
latviešu valodā tādu portālu nav, ja vari lasīt kādā citā valodā, tad ar Google palīdzību atradīsi visu kas tevi interesē
Gribu uzjautāt sekojošu lietu. Iepriekšējos gadus savā foršajā līņu vietā regulāri dabūju vienā copes reizē 4-5 līņus, plaužus ap 3kg un baltās karūsas pie 2 kg. Par cik ezers ļoti ātri aizauga, apakšā nolaidu lielo šīfera loksni, lai veidotos smuks galds, kuru arī regulāri iebaroju. Pēc tam gan pagājušo gad gan arī šogad copes tajā vietā praktiski nebija, ja neskaita plaužus zem kg. Vieta visu laiku burbuļo un es jūtu, ka zivis tur apakšā ir, tomēr neņem ne uz ko - iebaroju ar Salmo Līni sensas tech, un mēģināju uz visām 3 ēsmām - slieku, naktstārpiem, un baltajiem. Domāju vai varētu būt tā, ka pēc šīfera ielaišanas es sačakarēju savu copes vietu izjaucot zivīm gadu simteņos radīto vidi, vai arī ir iespējams, ka no šīfera, kas 50 gadus nostāvējis ārā visos gada laikos izdalās kādas azbesta šķiedras, kas jamiem nepatīk. Jo neredzu nekādu iespējamo izskaidrojumu, kāpēc vairs tur neķerās. Kādas idejas?
nezinu vai mans spriedums būs pareizs, bet es sliecos uz tevu otro versiju, ka no šīfera kaut kas izdalās un zivis tur negrib uzturēties, pa šo laiku gan tam šīferim vajadzētu būt ieskalotam dūņās itin krietni, citu versiju man nav, ja nu vienīgi pašam ezeram kaut kas ir noticis, bijusi smakšana , līmeņu maiņa u.t.t., tad arī zivis var pilnībā mainīt savus paradumus.
Pats tomēr cenšos copes vietas tīrīt ar grābekli, paraustot arī zāļu saknes, tas zivis nebaida un ja tā regulāri copē vienā vietā, tad ar laiku tur nemaz zāle vairs neaug, vienīgi tie logi nedrīkst būt pārāk lieli, lai zivīm nezūd zāļu patvēruma iespaids, lielā, tīrā pleķi viņas nemaz neiet iekšā, jo tur noteikti stāvēs kāds plēsējs