pavadiņas garumam ir liela nozīme, gan copju realizācijā, gan iemetienā, ja jau tā nopietni pieiet, tad svarīgs ir katrs sīkums, bet pirms copes pateikt precīzi kas strādās labāk nevar, viss ir jāskatās uz vietas, ja tu jūti, ka tev ir pārāk daudz tukšo copju, tad saīsini pavadu, ja copītes ir tādas galīgi knapas, bet jūti, ka tās ir labas zivis, tad pagarini, ir jāspēlējās gana r barotavas izmēru\svaru, gan pavadas garumu\resnumu, gan āķa izmēru, gan ēsmu\lielumu

uztaisīsim, bet pat reiz nav tas labākais līdaku laiks, zinu vietas, kur var saskaldīt zemmēra līdaciņas vairākus desmitus, bet vai to vajag?

tuvākajā laikā ir plānā iefilmēt dažādus peldošos mānekļus, piemēram poperus un līdzīgos

uz kādu citu zivi es piekristu, bet breksim nē, ja breksim viss patīk un garšo, tad viņu dabūt prom ir grūti, ir tādi izteikti copes brīži, kad viņi ņem ar azartu, bet ir brīži, kad viņš tur pat vien turās, bet reaģē tikai uz svaigi iemestu kumosu, ja kaut kas nepatīk, tad pašāpstina un viss

ar fīderi , ja lieto standarta barotavas, zivis ir grūti pārbarot, vienkārši zivis neēd 24 stundas diennaktī, pienāk jauns bariņš un atkal cope atsākas,

līņi tiešām dzīvo ūdens zālēs :), viņiem nepatīk atklāts ūdens

vieglāk pateikt kuras zivis nemīl zāles, tās ir foreles un citas lašveidīgās, zandarti, mežavimbas, pārējās zivis vai nu patstāvīgi vai epizodiski dzīvojas pa zālēm

kā kurā vietā, bet vispār tagadējā karstumā līņu cope ir naktī un ar pašu gaismiņu, jau ap 6-7 daudzviet vairs nav ko darīt, paliek pa karstu, ja pazīstama vieta, tad tev uz vietas jābūt jau tumsā, jāsagaida rītausma un tad ........

Vējupi zinu, un man pašam tur ar maču nav bijuši labi lomi, jo dziļums tur ir liels, bet zivis pamatā dzīvojas gar krasta zālēm, arī lieli brekši un karūsas, it kā esot kaut kādi sēkļi, uz tiem varētu mēģināt barot

ne līdz galam saprotu ko tu sauc par privadu un ko par sportisko barību, ja gribi labi ķert baltās zivis, tad viņas ir jābaro, jo vairāk copmaņu, jo labākai jābūt barībai, domāju, ka Vējupē pilnībā pietiek ar Salmo barību līmeņa barību, dziļums liels un lai zivis ilgāk turētos uz vietas barību noteikti jājauc ar zemi, proporcijas 1\1

pus litru melases droši vari likt klāt, atšķaidi melasi ar ūdeni 1\1, bet barību mitrini pakāpeniski, ja viss šķidrums nav nepieciešams, tad ielej to pudelē, varēsi copes gaitā piemitrināt barību, jo siltais laiks dara savu un barība žūst

maize, mīkla, mušu kāpuri, dunduri, sienāži, grūba, mannā mīkla un līdzīgas ēsmas, vienas īstās nav, ja nu vienīgi atrodi maksteņu kāpurus - ūdenstārpus, tie ir raudu super ēsma vienmēr un visur, upēs labi strādā kukurūza

kādas zivis tu gribi ķert? tas attiecās uz abiem jautājumiem

nu sabriedis brekšiem esi nopietni, mazajās upēs un Aiviekste tomēr ir mazo upju kategorijā, tāpat kā Gauja, nav vajadzīga iepriekšēja iebarošana, ja zini kur ir brekši, tad iebaro un viņi , vēlākais pēc stundas sāks ar tevi draudzēties, parasti tas notiek stipri ātrāk, ja tu uz 2-3 pakām Salmo Lielais breksis pieliksi 1 Sensas breksi, tad tā būs superīga barība, kurai vairs klāt neko citu nevajag, sadali sauso barību divās daļās, vienu samitrini, otru ieber maisā un aizsien, ja nevajadzēs, tad izmantosi citreiz, samitrināto barību samaisi ar tumšu, irdenu zemi 1\1 un viss notiksies

Pludiņcopē straumē makarons nav īsti pareiza ēsma tomēr mīksts, bet sliekas un baltie būs ok, par tiem gatavajiem makaroniem gribu teikt to pašu ko par gumijas sievieti, nu ja nu galīgi nav citas iespējas, tad var :):):)