Žurnāls COPES LIETAS #7 (2016.gada jūlijs)

Žurnāls COPES LIETAS #7

Saturs

Intervija
Mušiņmakšķernieks ar spiningu
Eksperta viedoklis
Brekšu ziņas
Sacensības
PČ Slovākijā jeb Bēdu ieleja
Copes vieta
Cope Vakarbuļļos
Tuvos ūdeņos
Mazie mežezeri
Copmaņu zināšanai
Strīpaiņu cope vasaras viducī
Copes vieta
Rokolu ezers
Intervija
Andris Felss – Prižu avēnijas samu specs
Inventārs
Mānekļi – mākslīgās vardes
Copmaņi mācās
Gatavojam spiningu zobaiņu medībām
Inventārs
Maskavas pavadiņa: teorija un prakse
Sacensības
LR čempionāta II posms spiningošanā no laivas
Sacensības
Karpu čempionāts: I un II kārta
Copmaņi ēd
Kulināri nenovērtētais sapals

Copes Lietu autori par sevi

Skaistus jūlija saullēktus!

Agrāk slavenās zirgu astru auklas savu laiku ir pārdzīvojušas, – rakstīts 1955. gadā izdotajā Artūra Priedīša grāmatā Zivis un makšķerēšana. Turpat uzzinām, ka no lazdas, bērza vai sērmūkšļa pašgatavoti kāti 20. gadsimta vidū Latvijā vēl bija izplatīta lieta. Kopš Priedīša aprakstītajiem laikiem ir pagājis vesels makšķernieka mūžs. Copes Lietu intervijās tos cilvēkus, kuriem bērnībā bijusi darīšana ar zirga astru auklām, var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, un arī tad divi paliks brīvi auklas pieturēšanai. Turpretim lazdas kātu kā savas bērnības pirmo makšķerrīku vēl atceras gandrīz katras intervijas varonis.

Līdz šim gan neesam sastapuši nevienu, kurš pie lazdas kāta būtu arī palicis. Copmaņiem, tāpat kā visiem cilvēkiem, nav sveša tieksme, kā mūsdienās mēdz teikt, mērīties ar krāniņiem. Var pat teikt, ka makšķerēšanā pēdējās desmitgadēs šī tieksme izpaužas diezgan spilgti, dažādus jaunus mānekļus copmaņi ņem labāk nekā zivis, un arī pārējos inventāra elementos sacensība daudz neatpaliek no tiem tempiem, kas vērojami informācijas tehnoloģiju laukā. Nebūs brīnums, ja drīz tiks izgudrota tāda eholote, kas uzrāda ne tikai zivs sugu, bet arī izsalkuma pakāpi un mīļāko ēsmu...

Tajā pašā laikā pat tie makšķernieki, kuri mums ir gari un plaši stāstījuši par jauno rīku priekšrocībām, neaizmirst piebilst kādu copes aksiomu, kuru dažs labs minētajā mērīšanās degsmē mēdz piemirst: zivi noķer nevis rīks, bet cilvēks. Visu izšķir prasme. To nu par naudu nevar nopirkt, tā iegūstama tikai ilgā praksē. Tāpēc to visu es varētu rezumēt ar šādu secinājumu: bagātākais ir nevis tas, kuram dārgāki rīki, bet tas, kurš var atļauties vairāk laika pavadīt pie ūdeņiem.

Ja nu jūs nevarat atļauties to darīt visu gadu, tad dariet vismaz jūlijā – pašā vasaras viducī, kad laiks ir tik brīnišķīgs, ka necopi pārdzīvot būs daudz vieglāk. Lai jūs šomēnes pavada Jāņa Jaunsudrabiņa atziņa: „Neviens draugs, neviena draudzene man nav snieguši tik ilgstošu labsajūtu kā ūdeņi!” Šajā ilgstošajā labsajūtā novēlu jums piedzīvot laikus, kad īpaši elitāra cope skaitīsies tā ar pašdarinātu lazdas kātu!

Egīls Zirnis
Diena, speciāli Copes Lietām

Uz augšu
This site uses Genecy custom templates for DFP