Žurnāls COPES LIETAS #6 (2016.gada jūnijs)

Žurnāls COPES LIETAS #6

Saturs

Intervija
Rekordista Ivzāna mūža zivs
Copmaņu zināšanai
Kad pie krasta pienāk vējenes
Copes vieta
Burtnieks caur zinātnes lupu
Copmaņu zināšanai
Līnis šur, un līnis tur
Inventārs
Copei zāļu paklājā
Eksperta viedoklis
Praktiskas lietas vienkāršā skaidrojumā
Copmaņi mācās
Vasarā uz spiningošanas skolu
Copes vieta
Rāķa ezers
Ražots Latvijā
L.Baits tehnoloģija un know-how
Inventārs
Ūdeņu, dziļumu un grunts cietības kartes
Tuvās jūrās
Zviedriskā domāšana
Mušiņmakšķerēšana
Metieni ar mušiņmakšķeri
Sacensības
LR čempionāta 1. posms
Sacensības
Sensas Baltijas kausa izcīņa
Karpu lietas
Mācāmies karpas ķert metodiski
Copmaņi ēd
Šmorētas un kūpinātas vējzivis

Copes Lietu autori par sevi

Cope, cope un vēlreiz cope... reiz mēģināju sev iestāstīt, ka varu bez tās iztikt. Izturēju 10 dienas. Tas arī pēdējos gados 30 man ir lielākais laika posms, ko esmu pavadījis bez copes. No normāla bērna bērnības neko citu, izņemot copi, īsti neatceros; ir kaut kādas spilgtākas epizodes, ko pavadīju kopā ar mammu, toties viss, kas saistīts ar copi, atmiņā ir saglabājies ļoti krāšņi. Atceros pat savas pirmās noķertās zivis, lai gan man tad bija tikai 4 gadi, zinu vietu, kur tas notika. Nostalģijas vadīts, reizēm pat aizbraucu turp pamakšķerēt...

Darbs – cope, hobijs – cope, sports – cope, ģimene – arī cope. Gada laikā mājās pavadu 1–2 pilnas dienas, es nemāku svinēt svētkus, nemāku atpūsties un izklaidēties, visa mana dzīve ir laiks no vieniem lieliem mačiem līdz otriem, no vienas filmēšanas līdz nākamai, no brekšiem līdz karūsām, no karūsām līdz baltajiem sapaliem utt. Kalendārs, vēl gadam nesākoties, ar copes pasākumiem ir aizpildīts par procentiem 80, un zināt – man tas viss patīk. Ļoti ļoti patīk. Kāds teiks, ka tā jau vairs nav cope, ka tas jau ir kas cits, bet es atbildēšu, ka katram jau tā cope ir savādāka. Es jau sen esmu noteicis sev dzīves ceļu un uzdevumu – popularizēt copi kā dzīvesveidu. Ne velti smejoties saucu sevi par copes sludinātāju un caur dažādu valstu žurnāliem, interesentiem un televīzijām skaidroju copes un dabas procesus, gadu desmitiem krātās un tūkstošiem makšķerēšanas reizēs pārbaudītās zināšanas. Tā es pieredzi nododu tiem, kam tas ir vajadzīgs, jo uzskatu, ka tikai tad zināšanām un mācēšanai ir vērtība, ja varam tās nodot tālāk.

Daudziem es asociējos tikai ar sporta makšķerēšanu. Jā, mači man dikti patīk, bet... mači un viss, kas ar to ir saistīts, ir tikai neliela daļa kopējās copes. Tā ir kā atpūta no vienkārši copes, papildu azarts, papildu emocijas, jauni draugi, jaunas valstis un ūdeņi. Tomēr es ne par kādu naudu vai slavu nepalaidīšu garām Salacas raudu, Ventas vai Lielupes vimbu un Gaujas brekšu copi – tas stāv pāri visam. Un es sev jau sen vairs nelieku nekādas barjeras starp sporta, ikdienas vai filmēšanas copi, tā visa ir mana dzīve...

Spīd saule, vai līst lietus, ir bezvējš vai stipra vētra, karsts vai ļoooti auksts Ð nekas, pilnīgi nekas nevar atturēt mani no došanās copēt: saulē var atrast ēnu, vējā var atrast aizvēju, lietū uzlikt copes lietussargu. Izeja un iespēja pacopēt ir vienmēr, ja mēs to tiešām gribam, tāpēc gribu jums novēlēt GRIBĒT!

Var jau būt, ka šīs ir tādas 45-gadīga vīrieša filozofiskās pārdomas, nestrīdos. Tomēr – es paskatos spogulī, redzu sirmos deniņus un bārdu un, sev acīs skatoties, jautāju: vai tu zini, cik vimbu kāpienu un brekšu nārstu tu vēl piedzīvosi? Atbildu, ka nezinu, ņemu savus dēlus – un braucam mēs copēt... ><((((*>

Normunds Grabovskis

Uz augšu
This site uses Genecy custom templates for DFP