Žurnāls COPES LIETAS #3 (2010.gada marts)

Tas tik būs pavasaris!

Nu redzat – kā jau, mežacūkas taisno liesu nopētījis, noteica vieds mednieks – ziema solās būt ilga un pamatīga. Pat es, zemledus copes mēdītājs un mazo zivju apsmējējs, sagrupējos un janvāra izskaņā izripoju uz ledus… Ar rezultātiem gan īpaši nelepošos, bet visādi citādi – nebija nemaz tik traki!

Šķiet, martā, ar vai bez ledus mūs gaida īsta leiputrija – savu skrējienu upēs iesāks jūrnieces raudas un vimbu avangards, un tāpat augšup kāps augstdzimušo pumpaiņu desants. Domājams, pirmsnārsta apetīti ieslēgs un no garāžām izslīdēs līdaku autoparks un atvērsies brekšu portfeļu bodes. Dabiski, īstenie ledus bruņinieki turēsies pie Peipusa dārgumiem līdz pat aprīļa vidum, bet visiem pārējiem ieteiktu pārlūkot ieziemoto inventūru – spoles, auklas un vizuļu munīciju. Mums jau tikai tā liekas, ka sniegi un vižņi iesniedzas bezgalībā un citi putni bez polārpūcēm te neieklīst. Pienāks rīts, un zvirbuļi kā traki spurgs un pērsies pa peļķēm, un pirmais saulesstars mums atdrīvēs logus...

Sargājiet sevi!