Žurnāls COPES LIETAS #4 (2017.gada aprīlis)

Žurnāls COPES LIETAS #4

Saturs

Intervija
Sumčenko copes tēzes
Vimbu vietas
Pa Zemgales upēm
Eksperts iesaka
Zandarta medībās
Eksperta viedoklis
Pēc pavasara brekšiem un raudām
Area fishing
Foreļu cope dīķos – ābece
COPMAŅI MĀCĀS
Strīpaino pavasaris
COPES VIETA
Ventas izaicinājums
Spiningošanas ABC
Vieglais džigs iesācējiem
Sacensību anatomija
Latvijas smagais sudrabs
Inventārs
Copes palīgi elektromotori

Sezonu sākot

Lēnām ir pietuvojies pavasaris. Likās jau, ka ziemas sezona nekad nebeigsies. Bet man kā aizrautīgam spiningotājam aukstā sezona ir laiks, kad tiek pārcilāti mānekļu krājumi, iepirkti jaunumi un kalti plāni vasarai.

Nav jau arī tā, ka ziemā tikai mājās jāsēž. Viena no manām mīļākajām zivīm ir taimiņš un lasis, kas aukstajā laikā ķeras tīri labi. Viss pakļauts laika apstākļiem. Traucēkļi šim pasākumam var būt pārlieku zema gaisa temperatūra – mīnus 15 grādos ne silikona, ne kāds cits sprejs spiningošanu patīkamāku nepadarīs. Šogad upes tādam pasākumam nebija diez ko labvēlīgas. Pastāvīgi pa straumi lejā nāca vižņi, kas copi padarīja gandrīz neiespējamu un kaitinošu.

Šie ir daži iemesli, kāpēc daudzi spiningotāji dodas makšķerēt tikai tad, kad ledi upes ir atstājuši un sākusi sildīt pavasara saulīte. Viena daļa ziemas laikā traucas uz tuvējiem igauņu ūdeņiem pēc asaru lomiem, bet šis nebūs mans gadījums. Aprīlī daba mostas, ūdeņi kļūst siltāki, krasti pilni ar vimbeniekiem un man līdzīgiem spiningotājiem. Mani pavasaris uzrunā kā foreļu, lašu un taimiņu laiks, kad šīs zivis kļūst ļoti populāras spiningotāju vidū. Tāpēc jārunā par noteikumiem, kas saistīti ar to iegūšanu.

Upju, kurās nārsto lašveidīgās, ir daudz, bet to, kurās legāli var ķert un paturēt vienu zivi par licenci, ir tikai divas – Venta un Salaca. Pārējās no 1. janvāra esam tiesīgi tās vilkt, bet pēc noķeršanas loms saudzīgi jāatlaiž.

Mana mīļākā upe ir Salaca, kas ir krāčaina, strauja, ar akmeņiem un siekstām, kas spiningošanu padara interesantu, jo zivīm ir lielāka iespēja paslēpties vagās, atstraumēs, aiz akmeņiem un straujtecē.

Mana mājas upe ir Gauja, kurā ir pavadītas neskaitāmas stundas. Tā kā pats dzīvoju lejtecē, tad nekādu dižo dabas skatu tur nav – nav krāču, akmeņu un atstraumju. Šī iemesla dēļ parasti dodos uz Salacu vai Gaujas augšteci meklēt sev tīkamo sugu zivis.

Spiningošanas pārtraukumos, kad esmu piesēdis apēst kādu maizīti un uzņemt enerģiju zivs vakara iznācienam, ir interesanti pavērot, kā Salacas atstraumēs vīri velk prāvas raudas un pa kādai vimbai. Ja gadās mušiņnieks, kas tajā brīdī mēģina izdabūt no upes taimiņu, tad kļūstu par liecinieku filmēšanas vērtam mirklim.

Latvijā ir ievērojama copmaņu saime, kurā katrs atradis sev kāroto ķeršanas veidu. Ir mušošana, pludiņmakšķerēšana, fīderēšana, spiningošana un vēl citi varianti, kā nodoties šai īpašajai kaislībai. Tāpēc neaizmirsīsim, ka mūsu dabas resursi nav neizsmeļami, arī Latvijas upju zivis. Cienīsim paši sevi, dabu, tās bagātības, neļausimies azartam un paņemsim lomu no dabas dāsnuma veselā saprāta robežās.

Stipras auklas!!! CL

Uģis Circenis

Uz augšu
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers