Kad laikapstākļi lutina, bet Salacas biļetes iepirktas tuvāk pavasarim, un Gaujas kafija nevilina, atliek meklēt laimi mazupēs, kur par ūdens daudzumu un vienlaikus tā dzidrību sūdzēties nevar. Šoreiz izdevās "savaldzināt" 75cm mammīti - nekas grandiozs, bet uz salīdzinoši smalkiem rīkiem adrenalīna deva pietiekama.

Reti braucam ar sievu divatā atpūsties, bet te ir tā reize, kad to paveicam. Pametam bērnus, sēžamies lidmašīnā un prom uz Īriju! Makšķerēšana Īrijā un dabas skati.

Lai arī laikapstākļi nav iepriecinoši - ūdens līmenis krietni virs normas un duļķis visās upēs, nolēmām doties lašveidīgo zivju meklējumos. Divu dienu laikā paviesjoāmies vairākās ļoti atšķirīgas upēs un kaut kur pat redzējām smuku zivi. Pie Salacas satikām inspektoru ar kuru forši papļāpājām. Pie upes satikām arī pazīstamus copmaņus, kuru rezultāts bija ļoti līdzīgs mūsējam :) bet jācopē ir līdz pēdējam metienam, ko mēs arī turpinājām darīt.