Sveiks.

Līcis atrodas upē vai ezerā? Ja upē, tad nav nekāds brīnums, ka zivs atnāk un aiziet. Ja ezerā, tad gan tai vajadzētu turpat apkārt grozīties. Ja zivs ir uz vietas un turklāt tās divas sugas ko tu pateici parasti jau barojas itin intensīvi un nevar no viņām atkauties. Tātad iespējams, ka tava iebarojamā barība nav tik patīkama lai pličus un karūsas piesaistītu šai vietai uz ilgāku laiku.

Kas attiecas uz mīklām, tad pašreiz, jau tuvāk rudenim, es gan neieteiktu aizrauties. Var jau "izšaut", kādu reizi, arī mīklas bumbiņa, bet nekas labāks par kustīgu balto, smalku mēslu slieciņu tomēr diezvai atradīsies. Vēl vari izveidot tā saucamo "manku". Piņķēšanās gan sanāk, bet strādā labi.

Par barībām. Šogad intensīvi testēju ungāru Timar ražojumus. Kopumā ir ap 100 veidiem, no trīs dažādu cenu plauktiem. Lētākie veikalos maksā ap 1,70 latiem, bet Elites sērija jau būs ap 3,80. Vari izmēģināt, bet ja neredzi veikalos ( jo mēs jau esam bailīga tauta un pie klasikas turamies kā ministri pie tautas, jo no kā tad smels to piķi lai apmaksātu kārtējās ziepes) mēģini ar mani sazināties. Barība ir laba un atsevišķas pozīcijas strādā pat izcili labi. Visam klāstam gan neesmu vēl pārgājis pāri.

Pamatauklas resnums pilnīgi pietiek ar 0,18, pavadiņa.......? Es jau nezinu cik lieli tev tie pliči un karūsas ir. Esmu 'vēlā rudenī, kādā jūras ostas līcī, vilcis intensīvi karūsas ap kilogramu smagas. Ar pavadām ir jāvariē, bet uz pludiņa resnākas par 0,16 nav vajadzības likt.

Pludiņa smagums ir atkarīgs no tā cik tālu tev jāmet ir ēsma, un cik kvalitatīva ir tava copene. No 3 - 6 gr būs OK.

Sveiks.

Ja runa iet par Albakoru ( es gan te jau 2 mēnešus kā nestrādāju), tad jā ir gan poperi gan sunīši. Cenas ir no 6 latiem uz augšu.

Uz mežēnēm es parasti voblerus nelietoju, jo pirmkārt tās ķeru tikai Daugavā un pēc meženes, visbiežāk ir tālu jāmet, bet vobleri tik tālu nelido. Līdz ar to ķeru tās ar peldošām vai lēni grimstošām bombardēm un maili kā ēsmu. Šajā gadījumā pīto auklu neizmantoju, bet gan 0,26 monofilo un aptuveni metru garu florkarbona pavadiņu.

Kas attiecas uz pīto auklu krāsainību, tad es te nesaskatu nekādu atšķirību vai zaļa, oranža, dzeltena, raiba.......Ir mēģināts ar visām. Nekādas atšķirības.

Pēdējo jautājumu gan nesapratu......:)))) Kāpēc tieši ar žaunām? Pašās par sevi žaunu malas ir protams asas. Pavelc ar pirkstu un izdari secinājumus. Manuprāt, ka var, bet šādi gadījumi nav bijuši. Parasti līdaka visu skādi izdara ar zobiem.:)))

Sveiks.

Man uzreiz ir jautājumi.

Vai traperi atjauci ar zemi, jeb iebaroji ar tīru barību, un cik lielā daudzumā...

Cik liels tajā vietā ir dziļums?

Kas attiecas uz gaismu un tumsu, tad aizvien vairāk sāk pierādīties tas fakts, ka līnim labākai, barošanās laiks, ir no saulrieta līdz tumsai. Tātad aptuveni 2 stundas. Nakts melnumā tie vairs nav tik aktīvi.

Es parasti daru tā, ka iebarošanu veicu ap plkst.17 un jau pēc pāris stundām sāku copi.

Sveiks.

Ja tas ir domāts HES upludinājums, tad tur pats makšķerē'jis neesmu, bet biju vienu gadu piesaistīts uz skolēnu vasaras nometnes copes mačiem kur visiem gatavoju iebarojamo barību.

Cik zinu no informācijas, tad vairāk tur ir pliči un nelielas raudiņas. Ir arī nopietnākas zivis, bet mērķzivs varētu būt ieprieš minētās. No tā arī izvēlies iebarojamo barību. Lai nebūtu daudz jātērē barību, saroc no kurmja rakumiem melnzemi. Vari veidot bumbas pusi uz pusi. Ja ir naudiņa iepērc kādu šķidro atraktoru. Ar 250 gr pilnībā pietiks. Kamēr ūdens silts strādās zemene, medus, vanilīns, plūme.

Protams, labi būtu ja pie barības pieliktu cik vien iespējams vairāk baltos mušu kāpurus.

Viss atkarīgs no naudas maciņa biezuma.

Sveiki.

Tā ir vecu veca problēma ar kuru sastopas gandrīz katrs copmanis kas brauc uz seklajiem ezeriem un sevišķi līņos un karpās. Metodes te ir tradicionālas un kaut kas īpašs te nav un diez vai būs, ja vien atskaita dīķa nosusināšanu, un zivju izšķirošanu. Taču tā ir tikai teorija kas reti kur ir piepildāma. Viena versija ir palielināt plēsoņu skaitu un tās būtu līdakas. Tā ir rīkojušies daudzi un rezultāti ir jūtami. No kurienes uzradās karūsas? Visi iespējamie ūdens putni, kam ir iespējas pārlidot no viena dīķa uz otru pāris gadu laikā ar pie pleznām pieķērušiem ikriem var sacūkot tā ūdenskrātuvi, ka maz neliksies.

Kas attiecas uz pašu copi, ja dīķis ir privātā īpašumā, tad nepieciešams sagatavot savas konkrētas vietas un nemitīgi barot, kaut ar nelieliem daudzumiem barības. Mazie tāpat būs nekaunīgāki, bet iestājoties tumsai tie manīsies mierā un tad jau iznāks lielās zivis. Bieži ir tā, ka no malas redzams virs iebarotās vietas izlec pa kādai nelielai zivtelei. Nav tā, kā kad uzbrukumā dodas līdaka, kad nolīst sīko lietus, bet gan atsevišķa zivtiņa pamūk malā pa ūdens virspusi. Tā ir labi zināma situācija un apzīmē tikai to, ka lielā zivs ir nostājusies uz barības, bet jautājums vai viņa grib baroties.

Vēl variants ir izmantot lielākus āķus, ar lielāku ēsmu. Teiksim naktstārpus ( kaut tos arī uz pusi mazāka karūsiņa spēj ievilkt mutē, ka prieks), izlasīt lielākus kukurūzas graudus, izmantot boilas. Līni var labi ķert arī ar pieklājīgu rupjmaizes bumbiņu uz āķa.

Nu kaut kā tā, jo tādas ļoti labas un īpaši kardinālas metodes kā tikt galā ar sīkajiem manuprāt nav. Nezinu cik liels ir dīķis, bet es ielaistu līdakas un turklāt uzreiz tādā izmērā lai viņām karūsiņas būtu pa zobam.

Sveiks.

Teikšu tev pavisam vienkārši. Te nekā neloģiska un absurda nav. Šīfers vai metāla plāksnes ir labs galds vietās kur gultne ir sapropels vai purva rāva. Tas viss ir jau sen zināms un nekā te jauna nav. Iebrauc ezerā, 4 loksnes līdzi, vienmērīgi ( kā uz jumta) noliec un galds gatavs. Uz tā vari nolikt barību jebkurā laikā, jo abi materiāli pastāv ūdenī ilgi, un neviena zāle netiek cauri.

Galds ideāls, taču ir viena problēma. Tā ķīmija kas nāk no tā paša šīfera ir zivīm ļoti kaitīga. Un ne tikai zivīm!!! Arī celtniecībā šīferi izmanto tikai nelielu, palīgēku nosegšanai.

Ja tev šķiet, ka pēc tevis kaut vai ūdensplūdi, tad dari tā, bet ja nē, tad dari kā esmu jau simtiem reižu teicis un stāstījis, ka iebarojamo barību vajag veidot tā lai tā atsitoties pret ūdens virsmu izsķīstu. Līnis pienāks stundas laikā. Ko vēl?

Sveiks.

Paštaisītu? Nekas nav jātaisa. Aizbrauc uz bodi un nopērc rupjmaizes ķieģelīti. Pēc tam dodies uz aptieku un nopērc staipīgo sietu kas domāts pārvilkt pār marles pārsēju. Tajā ieliec rupjmaizes kukulīti un aptuveni 300 gr smagu akmeni vai ko citu. Vietu iezīmē lai šo aptiekas produktu, copes beigās, varētu izvilkt ārā, jo mums jau tā mēslu ūdenskrātuvēs pietiek. Ar to arī viss, jo līnim ļoti garšo šī maizīte.

Sveicināts.

Ir tādas lietas un trīs varianti, attiecīgi pa cenām 60; 80; 90 lati.

Sveicināts.

1. Vārds "vajadzētu" te diez vai iederēsies. Piemēram, starp ezera breksi un upes breksi ir atšķirība viņa dzīves apstākļiem. Līdz ar to arī barības bāze ir dažāda un tā izriet visas iespējamās sekas.

Vasarā breksim kā standartu tu vari lietot jau ierastos motiļa un slieku aromātus. Varu tev ļoti droši pateikt, ka labi strādā asins Bioaktivatori, kas pārdodas sausā maisījumā. Pielic tos klāt pie iebarojamās barības un izmēģini. Es nezinu ko breksis no tā visa saprot, bet atsaucas ļoti labi. Protams anīss, bet ar viņu uzmanīgi, jo tāpat kā ķiploks ir spēcīgs aromāts. Ir jau vēl versijas, bet pagaidām pietiks, tikai neizdomā to visu sagāzt vienā čupā...:))))

2. Podpasoks tiek lietots straumē. Ja skatāmies no makšķeres spices virzienā uz āķi, tad uz pamatauklas ir pludiņš, tad pamatsvina daudzums, zem tā 20 - 30 cm attālumā padpasoks ( šeit attālumi var mainīties attiecībā uz makšķerē'jamās vietas dziļumu un straumes ātrumu, tad cilpiņa, vai mikro griezulis caur ko piestiprinās pavadiņa un tad āķītis. Esmu lielākā straumē padpasoku licis arī uz pavadiņas taču te ir dažas neērtības, jo tad iemetiena brīdī pavadiņa viegli appinas, vai arī saspiežot tievo pavadiņas aukliņu tas mazais svina rimbulis deformē tievo auklu. Jābūt ļoti uzmanīgam.

Nu aptuveni tā, bet tas ir tādos lielos un standarta vilcienos. Ir jāeksperimentē.....:))))), un būs jau labi.

Es tev varētu teorētiski izklāstīt visus iespējamos variantus, bet tā kā tas nav manā dabā, tad pasaku uzreiz, ka Ķīšezerā, vasarā, neesmu copējis ne reizi. Kaut kā nesaista mani Pierīgas ezeri.....