Sveiks.

Ja tā ir sekla vieta, tad tu no auslejām vaļā tāpat netiksi līdz brīdim, ja tava barība būs spējīga piepulcināt prāvāku zivi kas mazās aizdzīs. Tas fakts, ka lielie netiek pirmie klāt un mazie ir žiglāki, gan tā īsti neatbildēs patiesībai. Pirmkārt iebarojamo barību mēģini taisīt rupjāku.

Kas attiecas uz ēsmām, tad vasarā makarons strādā ļoti labi. Tik pat labi arī kukurūza. Lielākam ēsmas gabalam mazais tik viegli netiks klāt.

sveiks.

Teikšu uzreiz, ka vieglos metāla šūpiņus izmantoju ļoti reti. Kas attiecas uz gumijas zivīm, tad tās gan man ir topā. Strādāju ar tām līdz 2 metru dziļumam. Tehnika te ir dažāda. Ja zivtiņai nav piemontēts vai iemontēts svina smagums, tad velku to ar pauzēm, gremdēšanu un neloģisku raustīšanu. Ar vienu vārdu sakot zivtiņai jābūt vēl dzīvai bet it kā ievainotai kas nevar normāli papeldēt. Ne visas gumijas zivis der šādai spēlei. Es pat teiktu, ka praktiski ir divas, trīs versijas ar ļoti "lupatīgi ļurkanām" astēm. Šādu zivtiņu var kustināt ūdenī ļoti lēnām un ideāli ar viņu spēlēt. Protams, astes nokož, un daudz, bet toties ir rezultāts.

Kas attiecas uz krāsām, tad vienu varu pateikt droši, ka tā uzburtā taisnība par saulainā dienā izmantojamo tumšo krāsu un otrādi, netur kritiku.

Man pašam visbiežāk strādā elektro zaļš, oranžs, melns ar baltu, ļoti efektīgas ir tumšas zivtiņas ar oranži spilgtu asti.

Sveiks.

Ja runājam par pārēšanos, tad tas vairāk būtu saistīts ar plēsīgajām zivīm, jo tikai tām ir kuņģis. Visām karpu dzimtas zivīm, tātad breksim, raudai, ālantam, rudulim, vimbai un tā tālāk, kuņģa nav.

Patiesībā karpu dzimtas zivīm, copes lietu veikalos iegādājamā iebarojamā barība, iet tāpat cauri kā caurbira. Taču zivs nav govs kas var gremot cauru dienu un nakti.

Tajā pašā laikā zivij var būt apetīte un nē. Tieši tāpat kā cilvēkam.

Te galvenais lai iebarojamā barība būtu pēc iespējas irdenāka un kā tu pats raksti, tad var likt un pats arī lieku klāt, kukurūzas rupjo malumu, samaltus sparukumus, kaņepes, linsēklas, rapšu rausi.....

Taču tā vai šitā tu visas dienas garumā nepanāksi vienādu copi, jo tas pats breksis kas līdz konkrētam brīdim ir aktīvi ķēries un iebarojamā barība tam jau spiežas pa anālo atveri laukā, var vienkārši nostāties uz barības galda un nelaist nevienu citu balto zivi klāt.

Sveiks.

Teikšu tā, ka par eholotēm nekāds īpašais padomdevējs nebūšu, jo praktiski šīs mantas neizmantoju vai arī izmantoju ļoti reti.

Taču man ir kāds cilvēks kas ar šīm lietām noņemas pēc pilnas programmas un arī tirgo savā interneta veikalā. Zvani 28360169.

Sveiks.

Ir tādas spoles. Maksā attiecīgi Ls 37 un Ls 38.

Sveiks.

Tādu lietu nav gan.

Sveiks.

Par tām plastmasiņām mezgliem uzreiz neatbildēšu, bet vairāk gan šķiet, ka nav. Bija dažās no Behr un Colmic, bet vispār jau varu tev teikt, ka tie kas ir pamēģinājuši, un es to skaitā, tomēr esam palikuši pie siešanas ar rokām, bet tas tā....katra izvēlē.

Trīsstūra barotavas ir un daudz, ar dažādiem svariem.

Sveiks.

Pēc maniem novērojumiem lietains laiks ietekmē tikai makšķernieku.....:)))

Taču norisinās interesantas lietas pirms un pēc negaisiem, kad kā mēs sakām zeme ar debesīm griežas kopā.

Ļoti bieži ir tā, ka tieši pirms, vai tūlīt pēc, zivs kožas ļoti negausīgi un bieži vien stundas laikā var noķert tik daudz cik vienas dienas garumā.

Līnim nepatīk pērkona dārdi. Tas ir novērots un bieži, bet breksim tas viss ir pie kājas....

Tāpat ir ar plēsīgajām zivīm. Lietus nav kavēklis vēlmei baroties.

Sveiks.

Melzemi klāt jāliek lai barība būtu irdenāka un tā kā tu raksti, ka apakšā ir dūņa, iebarojamām bumbām atsitoties pret ūdens virsmu noteikti jāizjūk.

Kukurūza vai naktstārps? Vienkārši jāeksperimentē. Tik pat labi var nostrādāt 10 baltie vai žirgtas mēslu slieciņas.

Traper vai N- G mix. Trapers ir krietni ķīmiskāks, N - G mix draudzīgāks videi. Esmu copējis ar abiem un ļoti daudz. Kopā gan nevajag jaukt! Manā skatījumā abas barības ir vienādas.

Sveiks.

Nu nevar Albakors patreiz ne ko līdzīgu piedāvāt un šaubos, ka nāks kaut kas vēl jauns šogad klāt no kātiem.