Ja Rīgā mīnus 30 grādos redzi kādu minamies ar velosipēdu, tad zini – tas var būt DJ Aivis, kas dodas no mājām uz darbu Latvijas Radio. Ne uz vienu copi kopā vēl neesam bijuši, klātienē esam tikušies vien vairākos LR2 raidījumos “Radio vilks dabā”. Ļoti interesants cilvēks, es pat teiktu – savdabīgi īpatnējs. Tāpēc es ļoti gaidu mūsu pirmo kopīgo copes izbraucienu... Zinu, ka tu šoruden ļoti aktīvi copēji mazajās Latvijas upītēs.
Copēt var visur. Gandrīz visur. Tikai viens nosacījums – jābūt ūdenim. Copmanis parastais visbiežāk to dara upē vai ezerā. Vai piemājas vai maksas dīķī. Arvien populārāka kļūst makšķerēšana jūrā. Kuram patīk miers, klusums un romantika, izvēlas vietu pēc iespējas tālāk no civilizācijas. Bet ir arī dīvainīši... Manis pieminētie dīvainīši meklē pēc iespējas lielāku burzmu un kņadu, lai ķertu pilsētas vidū.
Visi mēs reiz esam saķēruši makšķerēšanas vīrusu. Ir bijušas gana daudzas intervijas ar interesantiem cilvēkiem. Visi ir kaut kā sākuši, kāds viņu redzeslokā ir bijis copes vīrusa pārnēsātājs, un viņi labprāt to ir pieņēmuši un ar to dažādās stadijās ir gājuši cauri dzīvei. Nav svarīgi, vai patīkamā vīrusa izplatītājs ir bijis kāds no vecākiem, vectēvs, brālis, onkulis, draugs vai kaimiņš, galvenais, ka ūdeņu vilinājums ir nonācis kādā zinātkārā galvā.
Dzīve ir jādzīvo kā piedzīvojums, saka Latvijas sporta žurnālistikas veterāns, 12 olimpisko spēļu aculiecinieks Dainis Caune. Makšķerēšanas gudrības smēlies skolas gados pie Aiviekstes. Vēlāk arī laikrakstā Sports, strādājot vienā kabinetā ar lielo copes apskatnieku Juri Robežnieku. Dainis interesi par makšķerēšanu nav zaudējis arī konkurencē ar saviem vēlākajiem hobijiem – vindsērfingu (Caune ir viens no šī sporta veida pionieriem Latvijā), kalnu slēpošanu un garo distanču slēpošanu.
Salaku saulīte ir vizuāli ļoti interesants ceptas zivs pasniegšanas veids, turklāt tādā veidā ir iespējams vienlaicīgi uz pannas izvietot maksimāli daudz zivtiņu. Radusies šī recepte ir Melnās jūras piekrastes valstīs, un Turcijā šī ēdiena nosaukums ir hamsa. Ja esi bijis Stambulas zivju tirgū vai Odesas slavenajā Privozā, tad droši vien esi pamanījis, ka tirgus ir pilns ar mazām zivtiņām, to ir desmitiem sugu, un visas tās ir ķertas Melnajā jūrā. Un no tām visām iznāk ļoti gards ēdamais!
