Šīs sezonas sākums bija padevies visai vēss. Ūdens maija griezumā iesila pavisam lēni, zivju ēstgribai ļaujot ieskrieties vien divplākšņa galopā. Ja atskaitām Liepājas ezera 1. maija līdaku sadali, cits nekas tā īsti atmiņā arī nav iespiedies. Līdakas bija... bet līdz tādam kārtīgam uhhh! šoreiz pietrūka gana daudz. Šoreiz es gribētu apkopot dažas aizvadītā gada atziņas, tās papildinot ar nule gūtajiem maija iespaidiem. Zivi var noķert tur, kur viņa ir!
Ja par Latvijas zivju resursiem spriestu tikai pēc copes atskaitēm internetā, tad mēs noteikti spoguļotos kā zivīm bagātākā valsts pasaulē. Realitāte, protams, ir krietni skarbāka, un skaistās lomu bildes neietver sevī tukšo dienu rutīnu, tūkstošiem nerezultatīvu vizuļu metienu un izmisuma pilnos īstās kantes meklējumus. Makšķernieka meistarība izpaužas tieši šādos brīžos, nevis tad, kad līdaka ņem uz visu, kas kustas.
Agrie jūlija rīti seklajos ezeros man allaž ir asociējušies ar daudzskaitlīgiem līdaku iznācieniem, izteiktu zivju aktivitāti un visādi citādi interesanti pavadītu laiku. Šis ir mēnesis, kad vienlīdz aktīvi ēd visi šo ūdeņu plēsēji. Savukārt virsmas un seklie mānekļi ir neatņemama šī copes veida sastāvdaļa. Pats savulaik Enguri, Kaņieri un Babītes ezeru apmeklēju regulāri, tagad šai nodarbei laika atlicis mazāk.
Fīderis, fīderis un vēlreiz fīderis – to vien dzird copmaņu sarunās! Kā pirms gadiem 10 šis copes veids sāka savu uzvaras gājienu, tā viss turpinās arī šodien. Daudzi ir uzkrājuši palielu pieredzi, jau ir savs viedoklis par daudzām lietām, tomēr, pavērojot citu valstu makšķerniekus, analizējot savas veiksmīgās un ne tik veiksmīgās copes reizes, vienmēr rodas kāds interesants secinājums, kāda ideja, ar kuru reizēm izdodas padarīt copi vieglāku vai rezultatīvāku.
Cope ar vobleriem ir ļoti interesanta, jo tie ir mānekļi, kas ļauj copmanim izpausties dažādos veidos. Protams, ir ierobežojošais faktors – māneklim piešķirtā animācija. Taču tvičojot katram ir savs rokraksts un katrs vobleris tiek izspēlēts nedaudz savādāk. Ir vairāki parametri, pēc kā mēs izvēlamies vobleri, – garums, svars, darba dziļums, arī peldspēja. Tieši par pēdējo šajā rakstā arī būs runa.
