H20

Trešo gadu pēc kārtas jūnijā piestāju pie vienas upītes. Iepriekš izvilku vienu sugu zivis, bet tagad biju patīkami pārsteigts, trīs sugas. Un gandrīz katrā līkumā redzēju daudz mazo zivtiņu, tiešām patīkami redzēt kā upe atjaunojas, varbūt tas tikai tāds posms...Arī bebra kungs tur dzīvo, un daudz lielu kaķpēdiņu.Te ir maza video atskaite.

Šis video vēsta par attiecībām kādas ir izveidojušās starp mani un starp ēnu zivīm. Ir jauki paskatīties kā mēs uzvedamies kad satiekamies.Viens taisa svecītes un pekstiņus, bet ko daru es, es improvizēju un cenšos būt piesardzīgs, atjautīgs, un arī smieklīgs.

Staigājot gar upes krastiem, nākas sastapties ar dažādiem izaicinājumiem, jo biežāk tu staigā, jo gudrāks tu kļūsti, man vēl jāmācās rīkoties ar zivi, bet pamati man ir skaidri...

Priekšpēdējā cope uz pēdējā ledus. Daži spuranie, ar melnajām svītrām, iekožas disko bumbā un peldas pretī gaismai...

Sanāca uz 3h pirmoreiz uz salakām aizšaut. Cope azartiska, bet var arī apnikt. Zivtiņa garšīga un veselīga. Ko gan vēl var vēlēties?

Ejot pa upi uz augšu, septembrī. Labākie kadri protams palika neuzfilmēti...

Pus 4 modos, 6 pie upes, pēc 10 min, pirmā jau piesakās, tad vēl viena...saule visu dienu,šoreiz ņēma sliktāk, laikam ūdens nostājies pēc lietiem, vairākas knīpas, bet trāpijās arī smukās,lūk daži brīvlaišanas mirkļi...

Atgriezos šai upē atkal pēc jauniem piedzīvojumiem.Diemžēl kvalitāte švaka, ko var gribēt ja vecu ziepju trauku pieskrūvē pie cepures.Vēl dažas ļoti skaitas zivis noķēru skaistās vietās, bet diemžēl neuzfilmēju.

Mazliet pacopēju...