... Siers sapalam, tāpat kā upes barbei, ir liels kārums un vietām Rietumeiropā pieder pie visbiežāk izmantojamajām ēsmām. Priekšroka tiek dota ne vecam Šveices sieram. To vienkārši sagriež regulāras formas gabalos, bet nereti nākas to iepriekš izmērcēt, vārīt vai pat mīcīt pienā un pēc tam izžāvēt. Saka, ka vēl derīgāks ir uz lēnas uguns kausēts siers.
Fīderis 19. gadsimtā (L.P.Sabaņejevs) ...angļi pielieto vēl vienu gruntsmakšķerēšanas paņēmienu, kurš tiek īstenots sekojoši: apmēram pēdu (30.48 cm) virs āķa auklā ar divu cilpu palīdzību iesien nelielu sprungulīti vienas collas (2.54 cm) garumā. Tad ņem tīra un mīksta māla piku, kuras izmērs ir no valrieksta līdz apelsīna lielumam.
Tā sapalus ķēra pirms 120 gadiem. Šī makšķerēšanas metode, kuru ļoti sīki ir aprakstījis Harkovas makšķernieks I. A. Dubljanskis, pamatojas uz sapala dzīvesveida un ieradumu zināšanu un droši vien var tikt pielietota visās nelielajās upēs, kuru krasti ir vietām aizauguši ar krūmiem un kokiem. Dzirnavu atvaros vaboles un citus kukaiņus sapali ņem negribīgi un labāk ķeras uz maizi, retāk - vaboļu kāpuriem, sliekām vai ēsmas zivtiņas.
« Iepriekšējā |
2.lapa |
Nākošā »
