2025

Trofeja Sinoptiķi piekrastes rajonos sola pēcpusdienā vēja brāzmas līdz 20 m/s, Oskars, kā ierasts, plāno copi :D Stiprā vējā reti, bet, tomēr, Babīte mēdz būt dāsna. Tiek iegādāti jauni, krāsaini gardumi līdakmeitenēm un atpūta var sākties :) Ierodoties no rīta Dūšēļu bāzē, nekas neliecināja, ka būs stiprs vējš. Lietus gan naktī bija labi nolijis un izskatījās, ka kuru katru brīdi atkal līs. Iedudinu ezerā, sāku mētāt lielos mānekļus, bet kas tev deva, neskatoties uz līdakām it kā labvēlīgo laiciņu, tās baigi nestaidzās brokastot. Noveļu vainu uz duļķaino ūdeni un nolemju doties tuvāk Spuņciemam, jo zinu, ka tur ūdentiņš dzidrāks. Tā arī ir - ūdens dzidrāks, bet līdaku apetīte nemainīgi čābīga :)) Nolemju, ja reiz līdakas mani ignorē, pamēģināšu kādu asari pierunāt, bet, izrādījās, ka tie man arī negrib doties rokās. Asaru vietā uz mazo čaterīti tiek piemānīta līdaciņa vakariņām. Turpinājumā biku vēl pamētāju mazos mānekļus, bet nekas sakarīgs nav, tādēļ nolemju iet uz pilnu banku - izmantot tikai smago artilēriju, piedevām pēcpusdienā sāka tā stiprāk iepūst solītais vējiņš un nedaudz arī pamainās tā virziens. Kādu laiku klusums, tad kāda pāris kilo smaga līdaka atrādās un pat biku iekniebj māneklim sānos, bet tas arī viss. Turpinājumā spēcīgais vējš iepūš mani biezā lēpeņu audzē. Iemetu brīvākā pleķītī un jūtu, ka kāds, beidzot, vēlas man atņemt spiningu :) Kādu laiku pacīnos, un smukā razbainiece tiek uzveikta. Nevar teikt, ka šādos laikapstākļos man bija viegli uztaisīt pašiņbildi, jo laivu mētāja kā spicku, lietus lija, līdaka arī nebija baigi rāmā, tādēļ pārāk kritiski manus bilžukus, šoreiz, nevērtējiet :P Pēc kāda laika sprīža, kad mani jau izpūta cauri lēpenēm un sākās klajums, velkot mānekli pie pašas laivas, to pēdējā brīdī pakampj vēl viens krokodils. Atkal cīņa, vējš ar visu peldošo enkuru laivu strauji virza uz priekšu, savukārt brangā zaļsvārce metas zem laivas pretējā virzienā, tomēr pēc laika arī šī paleidne tiek iesmelta tīkliņā. Kā izrādījās, līdakas, laikam, dvīņu māsas, jo svars abām identisks, tikai viena par 2 cm garāka :) Turpinājumā, dreifējot uz bāzi, vēl sanāca pacīnīties ar vienu razbainieci svarā ap 4-5 kg, bet šī izrādījās veiklāka un no fotosesijas atteicās. Nu tad pie cipariem: 59 cm, 108 cm (9,5 kg), 110 cm (9,5 kg). Pārāk aktīvas man šodien zivteles netrāpījās, kaut gan izmērs priecē. Abas reizes nācās pārsiet pavadu, jo apjomīgais māneklis māsām bija pilnībā paslēpies platajās mutēs. Visiem vieglas atlikušās darba dienas un tiekamies pie dabas! ;)