nomads trofejas

nomads albūmi

Kuriozi
66 bildes
 
 
Fotomirklis
72 bildes
 
Latvijas upes
210 bildes
 
 
Ņamma...
14 bildes
 
Foreles
28 bildes
 
Ar kajaku
5 bildes
 
PĀRDOD
1 bilde
 
 
 
 
Mörrum (SE)
7 bildes
 
Vēži
4 bildes
 
Zivis
6 bildes
 
Ziemeļjūra
4 bildes
 
 
 
Foreles 2011
3 bildes
 

Bebri foreļupēs

Vienkāršoti izsakoties upes var iedalīt divās grupās:
-Ritrāla upes: strauji tekošas upes ar cietu un akmeņainu gultni, straumes ātrums virs 0.2 m/s-: te ir vēss, tīrs, tekošs ar skābekli bagāts un barības vielām nabadzīgs ūdens, te dzīvo foreles, alatas uc.
-Potamāla upes: lēni tekošas līdzenumu upes ar smilšainu vai dūņainu gultni, straumes ātrums zem 0.2 m/s: lēns, ar barības vielām un ūdensaugiem bagāts ūdens, te labi jūtas karpu dzimtas zivis.


Mazo upju ūdeņu tīrībai izšķirošs faktors ir pietiekošs ūdenī izšķīdušais skābeklis un tekošs ūdens, kas nodrošina upes dabisku attīrīšanos. Ir tieša sakarība starp ūdens temperatūru un tajā izšķīdušā skābekļa daudzumu, jo siltāks ūdens jo skābekļa mazāk.
Mazajās upītēs tīra un vēsa ūdens pieplūdumu nodrošina avotu barojums un mežaudzes. Skābekli ūdenim dod upju straujteces. Skābeklis ūdenī ir vitāli svarīgs mazās upes ekoloģiskās ķēdes dzīvotspējai: Aļģes, ūdensaugi—Kukaiņi—Lašveidīgās zivis

Tātad vitāli svarīga loma ir akmeņiem upē kas veido krāces, straujteces, atvarus un atvariņus. Ūdenim tekot pāri akmeņiem notiek ūdens bagātināšana ar skābekli no atmosfēras. Tāpat akmeņi kalpo par mājvietu alģēm, baktērijām ūdensūnām un kukainīšiem (zilspāres, viendienītes, sānpeldes uc), kas savukārt patērē ūdenī esošās barības vielas. Augi fotosintēzes procesā arī bagātina ūdeni ar skābekli.
Seklas vietas ar oļainu vai zvirgzdainu dibenu kalpo par nārsta vietu forelēm un citām lašveidīgām zivīm. Upes dibenā uzkrājoties organiskajām un neorganiskajām nogulsnēm lašveidīgās zivis zaudē nārsta vietas.

Kas notiek kad tur iejaucas bebrs: tiek apludinātas upju straujteces, kas bagātina ūdeni ar skābekli un uzkrāts organiskais piesārņojums no apludinātām teritorijām, kā arī tiek uzsildīts ūdens. Nenotiek upes dabiskā attīrīšanās ar no tā izrietošām sekām.

Bebrs ir lielākais grauzēju dzimtas pārstāvis Latvijā.
Vēsturiski to skaits salīdzinot ar mūsdienām ir bijis krietni mazāks. Senatnē bebrs tika izmantots pārtikā, medicīnā un apģērbiem, to skaits nebija liels, kamēr 19 gs vidū Latvijā (Daugavā pie Jēkabmiesta un Gaujā) tika nomedīts pēdējais bebrs.
Bebrs tika atkal ieviests 1927g. no Norvēģijas. Ielaida tos Stendes upē, astoņus gadus vēlāk Rauzas upē. Astoņdesmit gadu laikā bebru populācija ir nozīmīgi pieaugusi un tie ir sastopami gandrīz katras upes baseinā.
Pašlaik bebrs atrodas barības ķēdes augšā, vietā kur tas nekad dabiski nav bijis. Bebra dabiskais ienaidnieks ir vilks, lūsis un ūdrs. Vilku un lūšu skaits mūsdienās tiek "zinātniski kontrolēts" ar uzskaiti un medību kvotām, bet bebru skaits turpina pieaugt.

Savulaik Latvijas mazās upēs bija tipiskas foreļupes. Par to liecina kaut vai pērļu eksports uz Eiropu Kurzemes Hercogistes laikā. Pērles tika iegūtas no upespērlenēm, kuru dzīve vienos ūdeņos ar bebriem nav iespējama. Pērlenes dzīvo upēs ar tekošu ūdeni un smilšainu grunti. Stāvošā ūdenī un uz dūņaina upes dibena tās iet bojā. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka ap 2030 gadu Ziemeļu upespērlene Latvijā būs praktiski izmirusi.
Vai mēs ļausim vēl dažām sugām izzust? Viss atkarīgs no mums pašiem. Ziedosim savu dārgo laiku, kaut vai viena dambja nojaukšanai katrā copes dienā.
18.11.16 cl@nomads
7 Skatījumi 4745
 
18 novembra rītā nedaudz padarbojamies vienā foreļupē nojaucot pāris bebreniekus. Ūdens no vakardienas lietus un secīgi izkausētā sniega bija pielējis pilnu upi, jaukšana bija ātra un viegla, kā arī nebija uztraukums ka varētu ar smiltīm aiznest ciet lejteces berzes. Tagad zivis varēs normāli tikt arī uz augšas berzēm.
 
[12] Komentāri | dilst | aug
 
nitaurietis

Šogad jau nārsts beidzies, līdz nākošajam džeki uzcels no jauna! ;)

18.11.16 Atbildēt | Ziņot 0
Karlis_K

nav beidzies, atkal turpinās. Pēdējos gadus tas ir beidzies pat decembrī.

18.11.16 Atbildēt | Ziņot 1
nomads

ūdens bija augsts un ne pārāk dzidrs. Apsekojot zināmās beržu vietas nekas īpāši noberzts nebija (praktiski nekā nebija), cik varēja saprast. Domāju ka visas lietas notiks kad noskries šie lielo ūdeņi apmēram pēc nedēļas vai vēlāk ja lietus daudz līs.

19.11.16 Atbildēt | Ziņot 0
nitaurietis
nitaurietis > nomads:

Manas foreles berzās pa seklumu oktobrī kad vēl bija zems ūdens līmenis, tagad jau neko cauri neredz.

19.11.16 Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis

Man nebija ko daudz pajaukt, straume jau pacentusies. Šis tas jau beidzot sākas. Vietām.

Un kārtējais murds izņēmās. Iesnas vismaz pārgāja uz klepu, daudz bija jābrien pa tumsu, nu varēs atgulēties :)

19.11.16 Atbildēt | Ziņot 0
margers

ko var te murgot visadi zinatnieki te saradushies.agrak bebru dambjos vismaz saglabajas udens limenis tur normali dzivoja lielas foreles un ari narstoja.tagad bebru dambi izjaukti udens limenis palicis visa upe seklaks delj ta un paceres plikas kur ta tas foreles paliek aiziet uz gauju un lielakam pietekam.agrak tur bija lidz pupiem tagad visa upe pat tagad bik pari potitem palikusas tik pazas un tt lielas ir prom ..man pofig tie lashi un vinju narsts bet foreles tur narstoja tapat

19.11.16 Atbildēt | Ziņot -1
Akmens_Viesis

mjā.... zinātnieks margeris nav ievērojis nokrišņu un ūdens līmeņa samazināšanos visās upēs... tālāk vēl grūtāk, jāmeklē naidnieks ar ko pakasīties. zēni lielu bebrinieku izjaukuši, nav vairs zivij kur nārstot.

19.11.16 Atbildēt | Ziņot 1
ezers

ir jau labi ka nojauc,bet astainie nedēļas laikā visu saliks atpakaļ :(,materjāls turpat pa rokai),jācīnās kompleksi,iznīcinot,samazinot vainīgos,vai,materiālu padarot šiem nepievilcīgu,apgruzdinot,apsmērējot ar soļķi tos zobainie smādē(domāju tos kas kaudzēs gar malām)

19.11.16 Atbildēt | Ziņot 0
nomads

Novembrī tie parasti neatjauno, un nekad neizmanto krastā izmestos sprunguļus.

Un kompleksā cīņa sākās ar ziemošanas izčakarēšanu šamiem :)

20.11.16 Atbildēt | Ziņot 0
ezers
ezers > nomads:

izmanto,izmanto,to toč zinu,par novembi nezinu,ziemot pārceļas, vai turpat sariktē,jāčakarē tad regulāri,ar reizi nepietiek,šamie baigi ietiepīgi,kompleksā cīņa sākas ar kopējām puzdienām :)

20.11.16 Atbildēt | Ziņot 0
margers

kadu tev tur udens limeni pats kaut gauja liels tur bez damjiem ir mazs udens un dambjos zivis koncentrejas vieglak dabut uz maizitem:))

21.11.16 Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis

Toties cik smuki rudeņos, kad alkšķiem lapas sārtas, un turpat zaros foreles sakāpušas nārsto, vai ne, Marģer. Būs jau labi.

21.11.16 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager