FĪDERDARBI

Kamēr pa tīklu ceļo pīļknābju ķermeņu bildes, es kārdinājumam vel neļaujos un spītīgi turpinu savu pavasara fīdersāgu. Atzīšos, ļoti patīkami. Ira padurstītas zivis Ventmalā, tāpatās pabradāti Mēmeles dubļi un emociju kabatās atliku likām. Zini, Ventišos lauzu savu vimbauštenieku rekordu un tagad tas karājas pie 43cm atzīmes un svarā 870gr. Tikai nedaudz mulsina fakts, ka apkārt klejo info, par tādām vimbām kā normu. Vai nu man kaukā neveicās vai arī kādam ar acumēru ir kā ir. :) Bet tagad par pavisam svaigu izbraucienu nedaudzos vārdos. Pabiju pie mūsu kaimiņiem Vaike Emma jogi. Baigi labi pie viņiem tur. Nekāda zaļuma, nav odu tur, bet liekas ira kāda zivs. Vismaz kalendārs tā vien ķērca, ka jābūt. Atdevos procesam tikai ap 1iem naktī. Vells ku auksti, brrr. Tā ka šaj’ vietā ir copēts pirms tam, tad neko daudz nemēros un vienu fīderi lieku pie tuvējās krasta kantes dziļuma pusē uz 35 spoles apgriezieniem, bet otru uz 45 apgriezieniem tieši farvāterī tā liekas. Paturpinot mikroloģiju, tad abām inline, 0,153mm milo ghost ap 60cm pavadiņa. Vienai āķis ar 3-5 baltajiem + ķikuri, daudz ķikuru, nu, cik uz āķa uziet. Otrai 2-3 baltie +1-2 kniebtas komposta slieciņas (pērn, aizpērn un aizaizpērn super nostrādāja) un tā nu mēness aizsegā ar lielajām barotavām sāku močīt. Jau 3šajā metienā tālākā makšķere forši purinās. Samozasečka - un puzotrinieks galā. Neliela pauzīte un tukšā cope uz tās pat copenes. Tad garāka pauze un uz tuvākās tāds ap pus kg. Uzreiz atlaižu. Tad garāka pauze, tāpēc varu iztāstīt, ka baroju ar B.Brudu suur latikas + zeme + pinki un nedaudz ķikuru. Mitrināju tā labi, lai mazāk “dūmo”. Tālajai copenei katrā otrā/trešā barotavā pievienoju graizītu slieciņu (paskrienot uz priekšu- nenostrādāja) Nu tā, pauze beigusies un uz tuvās copenes akal foršs šūpājiens un breks ap kg galā. Tāds nārsta pinnēm appaudzis papus. Jo tuvāk rīta gaismai, jo sals kniebj arvien vairāk. Viss mēģina sasalt, arī cops pierimst. Bet es zinu. Zinu, ka ar saulīti viss te atdzīvosies nepajokam. Pazīstot vietējo pliču koloniju, lai tie tā tārpus neģorgātu, lielos sietiņus mainu un vidēja lieluma plastmasas trubiņām. Tāpat noģorgāja, blj…  Tā nu sauļa aust, bet mostās tikai putni, krupji un tamlīdzīgi ķeburi. Kādas trīsdesmit minūšu šaubas, bet, kad saulīte jau skar koku galotnes, sākas apokalipse. Iet pa gaisu abas copenes, tikai uz tuvākās nāk forši breki un netik, bet tālā uzrunā pa kādam kārnam mazbreksītim vai plicim. Tāda forša h labas vingrošanas, tikai baigā škrobe. Paliek tāda nedaudz rūgta pēcgarša, ka jāmeklē lamuvārdi no igauņu vārdnīcas (nu, KURRAT, lila-valge SIT un tādā garā), jo diezgan daudz kukaiņu noiet piekrastes zāļu džunglī (tās tādas mūžzaļas, trekni saaugušas). Lamājos, pamainu pavadas garumus, āķu & ēsmas lielumus, bet tāpat skarbo statistiku neuzlaboju. Katrs 2-3ais paliek piekrastes zālēs. Tā arī netiku gudrs. Moš vajadzēja forest, ko??? Tā ap 10iem, kad jau uzmācīgie pliči skablīja visa lieluma piedāvāto ēsmu nostī, taisījos uz māju pusi. Laikam nebija tā īstā žora, jo šļieka nu nekādi neuzrunāja, lai gan tai te ir bijusi laba slava. Ja par galējo statistiku, tad tīkliņā liku tikai kg+ eksemplārus. Lielākajiem 4riem 1,6kg - 1,8kg svarā. Visas mammas. Tās arī dienu vēlāk ķiploku marinādē nokūpināju. Bija labais. Jāmauc akan, vai ne? o.