Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
imations | 23.oktobris 2013, 17:15 | 14 komentāri | 7470 skatījumi

Makšķerēšanas noteikumi laika griežos

Pašreizējie visiem zināmie Makšķerēšanas noteikumi (MN) ir pazīstami, kā piektās paaudzes MN, jo tie kopš LR neatkarības atgūšanas piecas reizes no jauna gudroti un putrā vārīti ar „gudro galvu" palīdzību.

Pirmās paaudzes MN dzimšanas diena ir 1991. gada 13. jūnijā;

otrās paaudzes MN dzimšanas diena ir 1997. gada 25. jūnijā;

trešās paaudzes MN dzimšanas diena ir 2001. gada 13. februārī;

ceturtās paaudzes MN dzimšanas diena ir 2006. gada 10. janvārī;

piektās paaudzes MN dzimšanas diena ir 2009. gada 22. decembrī.

Interesanti ir apskatīties, kā mainījusies MN galveno normu interpretācija pa sadaļām nonākot līdz mūsu dienām:

Vispārīgie noteikumi.

1991. gada noteikumos noteikts, ka zivju iegūšana tā ir personisko materiālo un garīgo vajadzību apmierināšana. Makšķerēt var visi, ir vietas, kur jāmaksā par makšķerēšanu, bet nav prasība pēc MK un ir aizliegums atrasties ūdeņiem tuvāk par 50m ar aizliegtiem rīkiem un zivīm.

1997. gada noteikumos parādās prasība lietot MK un ieviesta LM, kā arī personām līdz 16 gadiem un no 65 gadiem makšķerēšana ir par brīvu. Parādās tiesības makšķerniekiem izmantot tauvas joslu. Parādās prasības - vēžošanu un zemūdens medības organizēt tikai licenzētās vietās un saskaņot sacensības ar plašāku institūciju loku.

2001., 2006. un 2009. gada MN izmaiņas ir vairāk redakcionālas un organizatoriskas, bet ne būtiskas.

Makšķerēšanas rīki.

1991. gada MN izpratnē makšķerēšanas rīki ir spinings (maksimāli trīs āķi) un jebkura veida makšķere (maksimāli divi āķi) un var lietot tikai divus tādus rīkus [Aizliegts makšķerēt ar divām makšķerēm vai spiningiem, ja to auklas ir savienotas?] un attālums starp āķa smaili un kātiņu nedrīkst pārsniegt 15 mm un žibulim šis attālums ir 9mm.

1997. gada MN pieminēts, ka makšķerei var būt spole, kā arī var izmantot ūdu ar vienu āķi. Ja ir nekustīgs āķis ēsmas piestiprināšanai, tam jābūt 9mm garumā līdz kātiņam ja kustīgs tad 15 mm.

2001. gada MN minēts, ka var makšķerēt ar jebkura veida makšķeri un ar jebkura veida āķiem, bet nelietojot mākslīgās zivtiņas, voblerus un citus vizuļus tieši ar makšķeri.

2006. gada MN minēts jau sadalījums iekšējos un jūras ūdeņos: iekšējos ūdeņo maksimums divi rīki (makšķere, spinings mušiņ makšķere) ar maksimums trim āķiem katram rīkam, jūras ūdeņo maksimums četri rīki ar maksimums četriem āķiem katram rīkam. Nav minēta iespēja ķert zivis ar ūdu. Tiek ieviests cemmerēšanas jēdziens, kā arī aizliegts izmatot dabisko ēsmu lašveidīgo ķeršanai un gafu to izvilkšanai. Precizētas prasības par zemūdens medniekiem.

2009. gada MN vairs neeksistē makšķeres vai spiningi ir makšķerēšanas rīki. Jūrā var izmantot trīs makšķerēšanas rīkus ar kopējo āķu skaitu 8 gab. Ir šķērsbļitkas aizliegums ar trim āķiem ledus laikā, aizliegts izmantot brīvi peldošus makšķerēšanas rīkus. Noteiktas prasības vēžu ieguvei. Papildinātas prasības zemūdens medniekiem..

Atļautais loma lielums.

1991. gada MN izpratnē makšķerniekam diennaktī atļauts iegūt; lučus repšus - 20 gab. no katras sugas; 19 (līņi zandarti, līdakas, plauži, utt) sugu zivis pa 5 gab. no katras sugas, samu - 1 gab., citas zivis - 5.kg, un viss. Turklāt makšķerēšanas diennakts loma svars nav pārsniegts, ja tas atbilst noteiktajam svaram neņemot vērā pēdējo izvilkto zivi, ko norāda makšķernieks. Aizliegts paturēt to zivi vai bezmugurkaulnieku, kas ierakstīts sarkanajā grāmatā.

1997. gada MN izpratnē diennaktī atļauts iegūt no katras sugas; 13 (izņemti sazāni, paledes, mencas, plauži uut.) sugu zivis pa 5 gab. no katras sugas, samus - 3 gab, taimiņus, lašus pēc LM noteikumiem, pārējās zivis bez ierobežojuma.

2001. gada MN izpratnē makšķerniekam vienā makšķerēšanas reizē atļauts iegūt no katras sugas; tādu pašu zivju klāstu.

2006. gada MN izpratnē katram makšķerniekam loms jāuzglabā atsevišķi. vienā makšķerēšanas reizē atļauts iegūt no katras sugas 12 (papildus nāk klāt akmeņplekstes, mencas ) sugu zivis pa 5 gab.; samus, sīgas, strauta foreles - 3.gab,; alatas - 1. gab.; taimiņus, lašus noķertos Daugavā - 1.gab un citur saskaņā ar LM,; asarus iekšzemes ūdeņos 5kg, plekstes -5 kg, asarus, kas noķerti jūras ūdeņos 10 kg.

2009. gada MN izpratnē katram makšķerniekam loms jāuzglabā atsevišķi, bet, ja vairāki makšķernieki nevar saķert viena makšķernieka loma apjomu, tad var glabāt visu kopā.. Vienā makšķerēšanas reizē atļauts iegūt no katras sugas 9 sugu zivis pa 5 gab,; ālantus, samus, salates, strauta foreles - 3.gab, alatas, sīgas - 1. gab., taimiņu, lašus noķertos Daugavā - 1.gab un citur saskaņā ar LM, asarus iekšzemes ūdeņos 5kg, plekstes, salakas un asarus, kas noķerti jūras ūdeņos 10 kg., mencas -10 gab, pārējās zivis bez ierobežojuma.

Zivju atļautie garumi cm.

Zivs/MN gadi

1991

1997

2001

2006

2009

Lasis

Nav

60

60

60

60

Taimiņš

Nav

50

50

50

50

Līdaka

40

45

45

50

50

Zandarts

40

45

45

45

45

Sams

40

50

50

50

50

Zutis

40

40

40

40

40

Menca

30

Nav

Nav

38

38

Sazāns

25

Nav

Nav

Nav

Nav

Karpa

25

Nav

Nav

Nav

Nav

Ālants

25

29

29

30

30

Sīga

25

29

29

30

30

Līnis

25

29

29

30

25

Alata

25

29

29

30

30

Vimba

25

29

29

30

30

Forele varav.

25

28

28

30

30

Ripuss

20

Nav

Nav

Nav

Nav

Bute

20

Nav

Nav

Nav

Nav

Repsis

15

Nav

Nav

Nav

Nav

Salate

Nav

29

29

30

45

Sapals

Nav

29

29

30

30

Akmeņplekste

Nav

Nav

Nav

30

30

Vēdzele

Nav

Nav

Nav

30

30

Asaris jūras

Nav

Nav

Nav

17

17

Forele strauta

25

28

28

30

30-40

Sadaļas „Vispārējie makšķerēšanas aizliegumi" un „Makšķerēšanas aizliegumi atsevišķās ūdenstilpnēs" patstāvīgi mainās gadu gaitā, tādēļ nav vērts tos sīkāk apskatīt, kā spilgtu piemēru var minēt „Pavasara nārsta noteikumus":

1991. gada „Pavasara nārsta noteikumi";

11. Pavasara nārsta periodā:

11.1. no 1. aprīļa līdz 31. maijam makšķerēšana atļauta tikai no krasta (bez iebrišanas ūdenī) ar vienu makšķeri, kurai ir ne vairāk kā divi āķi;

11.2. no 1. aprīļa līdz 30. aprīlim aizliegts spiningot, bet no 1. maija līdz 31. maijam atļauts spiningot tikai no krasta (bez iebrišanas ūdenī);

11.3. no 1. aprīļa līdz 30. aprīlim aizliegts zivis izmantot par ēsmu.

1997. gada „Pavasara nārsta noteikumi";

25. Aizliegts spiningot no krasta no 15.marta līdz 30.aprīlim.

26. Aizliegta jebkura veida makšķerēšana, tai skaitā ar spiningu, no 15.marta līdz 31.maijam:

26.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem;

26.2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ar citiem ezeriem, ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci.

2001. gada „Pavasara nārsta noteikumi";

24. Aizliegts spiningot (arī velcēt) no 15.marta līdz 30.aprīlim.

25. Aizliegta jebkura veida makšķerēšana (arī ar spiningu) no 16.aprīļa līdz 31.maijam:

25.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot Baltijas jūru un Rīgas jūras līci;

25.2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī savieno ezerus savstarpēji.

2006. gada „Pavasara nārsta noteikumi";

24. No 16. marta līdz 30. aprīlim aizliegta makšķerēšana ar spiningu un makšķerēšana, izmantojot ēsmas zivtiņu.

25. No 1.marta līdz 30.aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana:

25.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot makšķerēšanu jūras piekrastes ūdeņos un licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās;

25.2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī savieno ezerus savstarpēji.

2009. gada „Pavasara nārsta noteikumi";

25. No 1.marta līdz 30.aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana:

25.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot makšķerēšanu jūras ūdeņos un licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās;

25.2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī ezerus savstarpēji;

25.3. ar zemūdens medību rīkiem, izņemot jūras ūdeņos un licencētās makšķerēšanas vai zemūdens medību nolikumos norādītajās zemūdens medību vietās.

Bija jāpaiet vairāk, kā 20 gadiem, lai cilvēki saprastu, ka makšķerēšana pavasarī ir normāla lieta. Pirms 20 gadiem to varēja darīt pa brīvu tikai nedrīkstēja bradāt pa zivju ikriem, bet tagad LM ietvaros pa naudu var visu.

Pārējās normas laika gaitā MN nav sevišķi mainījušās, vienīgi var apgalvot, ka no 2006. gada MN tiek ieviestas nevajadzīgas un parazītiskas normas, piemēram, kā paturamo zivju nogalināšana, āķu atstāšana atlaistās zivīs, loma uzglabāšanas noteikumi utt.. Ja 1991. gada MN noteikumi ir tieši atvasināti no Latvijas PSR Ministru Padomes 1981. gada 31. decembra lēmuma Nr. 781 «Par Noteikumiem sporta un amatieru zvejai Latvijas PSR ūdenstilpēs» (Brežņeva laika MN) un ir vienkārši un saprotami, tad jau 2009. gada MN lasot, ir jāiespringst.

Interesanta tendence vērojama saistībā ar jūras zivīm, jo vēl nesenā pagātnē jūras makšķerēšana nebija tik populāra, tādēļ jūras zivis varēja vilkt uz nebēdu, bet tagad mencas un akmeņplekstes jāskaita, drīz arī butei būs minimālais izmērs, laikam kādam vienkārši skauž, ka kāds velk zivi vai likuma grozītāju par daudz saradušies.

Starp citu, šajos Brežņeva laika MN ir norma, ka „21.1.2. Daugavas baseinā, Daugavā caurtecē Buļļupē no grīvas līdz Bolderājas tiltam" visu gadu bija aizliegta makšķerēšana, jo tur arī bija šīs militārās bāzes, nevis kā apgalvo LMA, ka makšķerēšana bija aizliegta visā Buļļupē. Cerams LMA vēlme atbrīvot Buļļupi no zvejas rīkiem nav saistīta ar slēptiem plāniem redzēt atkal bijušās PSRS zemūdenes Buļļupē.

Bet visi šie MN noteikumi ir vēsture, jo plānots jauns kvantu lēciens, kas sauksies „Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi". Vienkārši gaidām jaunos MVUZMN.......

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 3.6666666666667 no 5
(3 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[14] Komentāri | dilst | aug
 
Akmens_Viesis

Paldies par jēdzīgo apskatu, gandrīz bez ironijas izdevies, autor.

23.10.13 Atbildēt | Ziņot 0
Karlis_K

Vērtīgs apkopojums. Vēl tik varētu precizēt ka līdz 1997.gadam minimālie zivju izmēri cm bija mērot bez astes spuras ;)

23.10.13 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Kādi aplausi, gandrīz apraudājos. Inkognito, kurš ņirgājas par to, ka citi spēj iekopēt linkus, parāda, ka spēj iekopēt dažādu likumu redakciju vienus punktus. Kur paliek, ko izmaiņas devušas?

Ģēnija cienīgs secinājums par to, ka ierobežojumi noteikti tāpēc, ka kādam skauž. Arī tālākais par Brežņeva laikiem, zemūdenēm, zveju Buļļupē liecina par padziļinātu tēmas izpratni.

Man piedāvājums, lai nesarežģītu dzīvi atgriezties pie 1931.gada Zvejniecības likuma (Publicēts Valdības Vēstnesis 20.03.1931, pieņemts 10.03.1931), likumam tikai 22 punkti.

Kāds ši raksta mērķis, pateikt ka LMA gaida CCCP un zemūdenes vai ka visu laiku skauģi samazina lomu?

24.10.13 Atbildēt | Ziņot 0
VANEMS

piekrītu, ka noteikumi ir piesārņoti ar nevajadzīgām normām

24.10.13 Atbildēt | Ziņot 0
zaraza

Nu fakti kā fakti, normāls apkopojums... Ja nebūtu beigās nez kapēc piepīta Buļlupe bez kādas īstas saistības ar pamattopiku, bet nu tā autoram vienmēr bijusi vārīgā vieta...

...

No minētā apkopojuma var secināt:

1) kopš 1997. gada samērā stabili ar nelieliem izņēmumiem (foreles, ļīņi) turas atļautie zivju izmēri.

2) pavasara nārsta (un arī rudens lašveidīgo nārsta( liegumos ir vērojama, manupŗāt, pozitīva un civilizēta, tendence liberalizēt lieguma laikus un metodes, tos aizstājot ar konkrētu sugu un vietu liegumiem.

3) Var pilnībā piekrist autoram par noteikumu piesārņošanu ar parazītiskām un liekām normām laika gaitā

4. Kas attiecas uz jūru, tad autors jau pats atbild uz jautājumu - "nesenā pagātnē jūras makšķerēšana nebija tik populāra". Līdzko kaut kas kļūst izplatīts tā mūsu viedie lēmumu pieņēmēji to grib formalizēt un kontrolēt... Cik zinātniski pamatoti ir apjoma un skaita liegumi jūras zivīm man grūti spriest...

24.10.13 Atbildēt | Ziņot 0
V.S.O.P.

Jūras liegumi tiek pamatoti ar zvejniecības limitiem. Diemžēl mums ir tāds domāšanas veids, ka mākam brutāli piekšt likumus, piemēram, braukt ārā no jūras ar 2 tonnām mencu un vienu spiningu... tāpēc noteiktas bija piecas, tagad - 10 zivis. - pilnīgi reāls marasms, bet no ierēdņu viedokļa iespējama situācija, ka zvejnieki pārzveju uzdod par makškērēšanas lomu. Tik tālu demagoģijā esam šai valstī nonākuši...

24.10.13 Atbildēt | Ziņot 0
zaraza

Nu jā, tur jau ir tā saknes problēma... Sabiedrības attieksmes "audzināšana" ir paaudžu (un arī dzīves līmeņa) jautājums, bet pašreizējai prioritāte būtu jābūt kontroles pastiprināšana... Liegumus glavenokārt pieņem ne jau tāpēc, ka tiem ir zinātnisks pamatojums un reāls apdraudējums dabai un resursiem, bet tāpēc ka nav spējīgi kontrolēt... Vieglāk ir pilnībā aizliegt makšķerēt no laivām līdz 1. maijam, nekā aprobežoties ar konkrētu sugu un dažu konkrētu vietu liegumu utt. utjpr. Kā jau rakstīju, principā MN griezumā gan tendence ir pozitīva...

24.10.13 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Mazais draugs Imantion, vari pateikt kāpēc vienīgais raksti par zemūdenēm Buļļupē?

Latvijā izmēģināja slepenu 70 gados uzsāktu projektu, tas ir pēc 865 projekta (Piranja) uzbūvētās divas pasaulē mazākās zemūdenes militārām vajadzībām. Katrā ziņā zemūdeņu vairāk nav. Šādai zemūdenei no ūdenslīnijas iegrime bija 3,9 metri. Buļļupe vidējais dziļums 3-5m + ūdenslīmeņa svārstības no 1,3 līdz 2,2 m virs jūras līmeņa. Tev tiešām šķiet, ka šī zemūdene izmantoja Buļļupi, ņemot vērā, ka tā Liepājā iznira speciāli šim nolūkam uzbūvētā betona angārā, lai tās neredzētu. Kaut gan interesenti vienu var redzēt filmā Makšķerēšanas nacionālās īpatnības.

Mazāko CCCP bruņojumā esošo zemūdeņu, zem nosaukumu mazulīte, iegrime ir 2,58 – 2,85m … teorētiski pie augsta ūdens līmeņa … bet izmantot Buļļupi patstāvīgi, tiešām pats tam tici?

Diemžēl Latvijā uz konservāciju atradās nedaudz citas zemūdenes 611 iegrime 5m, 613 iegrime 4,55m , 633 iegrime 5m . Arī darbojošās 641 iegrime ir 5,9m.

Varbūt tomēr pietiks cilvēkus muļķot ar zemūdenēm Buļļupē?

25.10.13 Atbildēt | Ziņot 0
imations

Zvaigzne – pirmkārt Tu pat īsti nezini Buļļupes dziļumu, 5 m dziļums ir pie Mīlestības saliņas. Ja Tev ir šaubas, ka Bolderājā pie Buļļupes nav bijusi militārā bāze vari pats aizbraukt, uzreiz aiz tilta pa labi jānogriežas.Tur, kur bija militārā bāze tur arī nevarēja makšķerēt, nevis kā LMA stāsta pasakas, ka makšķerēt nevarēja visā Buļļupē.

Vari necensties mērīt zemūdenes, Tavs saimnieka kantoris konkrēti ir iebraucis auzās, ņemoties un sacerot pasakas par to Buļļupi.

Pārpublicēts interesants stāsts no interneta:” Pēdējo sjomku PSRS ARMIJĀ taisīju tāda vietā ka pāris redakcijas nobijās materiālu publicēt , MĪZĒJI. Bolderājā bija zemūdeņu mācību centrs , mācījās Irākas visādu citādu PSRS draugu zemūdeņu apkalpes , dzīvoja šie turpat kazarmās kopā ar ģimenēm sievām melnos paltrakos. Tieši sakās pirmais līča karš , Irākieši beidza mācības tinās prom ar visu PSRS nopirktu zemūdeni kura turpat Bolderājā pietauvota stāvēja. Par cik taisīju krāsainas bildes uz kārtīga KODAK šie caur normālu Latviešu prostitūtu mani tur sarunāja . Veselas trīs reizes šie paši mani tur iestiepa , maksāja tiem laikiem pasakaini katru reizi 100 USD tik par filmu , bildes nevajadzēja taisīšot mājās, bildēju mācību klasēs kazarmās :) Pēdējā reize pārspēja visu , dienā kad šie peldēja prom ar viltīgiem manevriem iestiepa zemūdenē , trapa galā krievu karauls “Postenī” tam vienkārši “Aizstūma” garām ejot barā , biju melnā flotes bušlatā sabliezu šos visās kubrikas posteņos pie torpēdu aparātiem visur kur šie gribēja. Man vienmēr haltūrās bija divas Olympus OM-1n kameras visādam gadījumam , sanāca ka no vienas kameras filmu atdevu no otra arī taču kopa sabliezu 3 filmas vienu REĀLI nejauši aizmirsu izņemt no kameras jo vispār stressoju kā mani laukā krastā dabūs , dabūja visai ekstrēmi bet laimīgi. Otra dienā kantorī skatos rezerves KAMERĀ filma pat nepieleca no kurienes , attīstīju tur daļa no grupas bildēm šis tas ar pa pašu zemūdenes iekšu , SMUKI :) Divās vietās mēģināju ieskapēt , pirmā uzreiz teica “Oi nē tas nav aktuāli” un nostučīja kur pienākas , otrā bija godīgāki pragmatiski teksts “Nu tu saproti kamēr mēs te ar KGB niekojamies tas sīkumi , šito lietu ņemsies armijas pretizlūkošana ar tiem joki mazi , labāk izmet to visu” tā nu es saskumis tinos. Otrā diena ciemos čekists smuks , smaidīgs latvju čalis tādā pašā vārdā kā man , “Kas tad mums tur interesants ienācies ? ” Nekas , nu labi dievs ar tevi , ja tomēr atceries labāk izmet , tā tāpat nav mūsu kompetence :D :D biju sagatavojies ņemu atdevu ar šis pasmaidīja un aizgāja , es ar pasmaidīju darbā man bij DIA dublikators , biju jau kopiju uzšāvis :D”

25.10.13 Atbildēt | Ziņot 0
Ediitis

Imations-tā višs ir, Buļļupē copējām gan 70. gan 80. pat no laivām, tikai ne ar bojām norobežotajā kanālā starp Daugavgrīvu un Mīlestības saliņu :) - tur varēja dabūt pa biksēm :) un ne tikai, citur milicija braukāja ar kuteriem- neviens nedzenāja copmaņus, pat uz saliņas dīķos copējām- bija labas vietas ;)

Un zemūdenes bija ne tikai šajā kanālā, tuvāk jūrai remontrūpnīcā (Sudorazdelkā) bija otra bāze- tur zemūdenes zem betona arkveida pārsegumiem stāvēja- zinu jo tur līdām pēc metāla- sagrieztajos kuģos bija daudz interesantu lietu- no vienas antenas uztaisīta saliekamā verga vēl tagad kalpo godam :):):)

25.10.13 Atbildēt | Ziņot 0
Ediitis

Par dziļumu Buļļupē- taisnība abiem- tagad tas samazinājies- PSRS laikā regulāri Buļļupi padziļināja un sekoja farvatera dziļumam- pretī Mīlestības saliņai Buļļupi pēdējoreiz bagarēja 80 gadu sākumā (tas pēdējais ko redzēju, tad "krievi", cita dzīvesvieta), un tad dziļums līdz tiltam, no Daugavas puses bija ~8m zem tilta 4-5!

Tagad bagarētajā vietā 4-5 zem jaunā tilta vispār ap 2-3 un šaurā joslā- tā kā viss mainās.

Pateikt ka dziļumu uzturēja zemūdenēm nevaru, tāpat kā noliegt, bet upi/kanālu uzturēja varbūt tāpēc lai baržas ar smilti no Lielupes dabūtu uz cementeni varbūt arī zemūdenēm.

25.10.13 Atbildēt | Ziņot 0
Alcans

Pagaidām visos šajos noteikuma variantos iztrūkst zvejniecibas ieksējos ūdeņos aizlieguma. Bet tas tur būs drīz, kad veselais saprāts dominēs LV.

25.10.13 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

Alcans- tur trūks aizliegums plānām pierītēm mekšķerēt.

25.10.13 Atbildēt | Ziņot 0
Hotentots

Šķietami interesants salīdzinājums, kas drīz vien nogrims aizskarošu komentāru jūrā.

Grūti nepiekrist par arvien sarežģītākajiem noteikumiem, kas ar katru reizi kļūst arvien neizprotamāki...

31.10.13 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager