Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
valnaans | 6.janvāris 2015, 11:23 | 9 komentāri | 4953 skatījumi

L. P. Sabaņejevs par vēdzeļu copi ziemā.

Vislabākā ēsma vēdzelēm, neskaitot sīkās, ir vai nu dzīva zivtiņa, vai zivs gabaliņš. Ziemā par ēsmu visbiežāk izmanto mazu ķīsi, jo grunduļus ziemā iegūt ir grūtāk, bet citas zivis parasti nevar ilgi turēties pie pašas gultnes vai ātri iemieg. Runā, ka īpaši kāras vēdzeles ir uz dzīviem ķīšiem, kuriem ir notīrītas zvīņas, kā dēļ tie aukstajā ūdenī izrāda sugai raksturīgo dzīvīgumu, skraidot pie gultnes kā negudri. Bet diezin vai kāds uzņemsies izmēģināt šo paņēmienu, kuru izgudrojis kāds Piemaskavas mācītājs. Vēdzeles ķer arī uz tārpiem un vardītēm, bet ļoti reti, jo gan vieni, gan otri ir jāsaglabā vēl no rudens, savukārt ķīšus vienmēr var iegūt, cik vajadzīgs; turklāt vēdzeles gandrīz tikpat labi ķeras uz svaigas vai sālītas zivs gabaliņiem, pat dzīvnieku iekšām – aknām, plaušām, vistu zarnām, arī gaļas un speķa gabaliņiem. Ķerot uz dzīvām zivtiņām vai vardītēm, divus āķus protams nelieto, jo pavadiņas stipri sapiņķerējas. Uz āķa ēsmas zivtiņu sprauž vai nu aiz lūpas, vai pie astes, neiedurot mugurkaulā.

Vēdzeļu bļitkošana nez kāpēc tiek piekopta reti, lai gan, ja vietas izvēle ir pareiza, migrācijas laikā tā mēdz būt visai sekmīga. Tikai ir jāņem vērā, ka vēdzeles neizceļas ar īpašu izveicību un reti ķer ēsmu, kura atrodas augstāk kā 4 cm virs gultnes, t.i., liek tai celties uz augšu. Tāpēc žibulim ir jābūt vieglam, jāplanē ļoti lēni, ar sāniskām svārstībām, un izspēlēt to vajag īsiem grūdieniem, ne augstāk par 13-18 cm. Vislabākie vēdzeļu makšķerēšanai ir plakaniski metāla žibuļi ar ielodētu āķi bez atkarpes, labāk no dzeltenā vara, jo caurspīdīgā ūdenī dzeltens žibulis ir labāk redzams nekā balts, kurš, pilnīgi pretēji, ir vairāk noderīgs ķeršanai nedaudz duļķainā ūdenī. Droši vien vēdzeles var ar labiem panākumiem ķert uz skanošiem žibuļiem, kādus lieto sīgu makšķerēšanai; tie ir divi plati žibuļi uz vienas pavadiņas, kuri, laižoties uz leju, attālinās, bet, uz augšu celti, satuvinās un, atsitoties viens pret otru, rada troksni.

Neskatoties uz to vērtīgumu, vēdzelēm nav rūpnieciskas nozīmes un nekur tās netiek iegūtas nozīmīgā daudzumā. Iemesls tam ir: pirmkārt, tas, ka vēdzeles nekur nav sastopamas ļoti lielā skaitā, otrkārt, tiek vērtētas tikpat augstu kā sterletes tikai dzīvā veidā vai vismaz svaigas. Saldētās vēdzeles ātri apvīst, sakrunkojas un kļūst irdenas, negaršīgas un smagas kuņģim. Vēdzeles vispār nevar uzskatīt par sevišķi vērtīgu pārtiku, un vislabāk tās iederas zivju zupā, kura ir cieņā pieņu un aknu dēļ; Krievijas ziemeļos un Sibīrijā zemnieki dod priekšroku pīrāgu cepšanai ar vēdzeļu gaļu, pieņiem vai aknām. Pēdējās, kā zināms, ir neproporcionāli lielas un prāvām vēdzelēm sasniedz vairāku kilogramu svaru; tāpat no tām kausē pirmšķirīgus taukus.

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(4 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[9] Komentāri | dilst | aug
 
Eddy79

Savulaik (pirms gadiem 7) kaut kur krievu saitos lasīju, ka Karēlijā joprojām varot ziemā braukt makšķerēt vēdzeles uz ūdām svarā līdz 9-10 kg - viens arī bija pamēģinājis - dzīvoja turpat speciālā siltā mājiņā pie ezera - pa dienu saķēra to, ko varēja saķert (ledus virs metra biezs), lai būtu ko likt uz ūdām - pēc tam vilka ārā tādus 6-8 kg monstriņus.

06.01.15 Atbildēt | Ziņot 0
Copmann

Akkan lobs! ;)

06.01.15 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

Uzrakstīt jau var daudz ko,bet 6-8 kg vēdzele tas drīzāk ir retums nevis likumsakarība,ne tikai karēlijā,bet arī ziemeļzviedrijā.Standartā ir ap 2-3kg.Tās lielās biežāk trāpās tālāk aiz Urāliem...

07.01.15 Atbildēt | Ziņot 0
BrunoL

Lielāko vēdzeli redzēju ap 82.-83.gada ziemā Pleskavas ezerā.Inspekcijas"āža" kravas kastes garumā.Baigais lops.Ar špektiem spriedām,ka ap 9-10kg .Viens no mūsu kompānijas,šmigā,pa visu varu centās pierunāt lai pārdod.Pat stīvēja ārā no kuzova.Nekā.Esot protokolā ierakstīta.

08.01.15 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

Gadās jau...,bet tas ir tāpat kā Daugavā izvilkt 50+ samu vai 10+ līdaku...Es par vidējo standartu runāju...

08.01.15 Atbildēt | Ziņot 0
graivis

neskaitot sīkās, ir vai nu dzīva zivtiņa, vai zivs gabaliņš. Ziemā par ēsmu visbiežāk izmanto mazu ķīsi, jo grunduļus ziemā iegūt ir grūtāk, bet citas zivis parasti nevar ilgi turēties pie pašas gultnes vai ātri iemieg. Runā, ka īpaši kāras vēdzeles ir uz dzīviem ķīšiem, kuriem ir notīrītas zvīņas, kā dēļ tie aukstajā ūdenī izrāda sugai raksturīgo dzīvīgumu, skraidot pie gultnes kā negudri. Bet diezin vai kāds uzņemsies izmēģināt šo paņēmienu, kuru izgudrojis kāds Piemaskavas mācītājs. Vēdzeles ķer arī uz tārpiem un vardītēm, bet ļoti reti, jo gan vieni, gan otri ir jāsaglabā vēl no rudens, savukārt ķīšus vienmēr var iegūt, cik vajadzīgs; turklāt vēdzeles gandrīz tikpat labi ķeras uz svaigas vai sālītas zivs gabaliņiem, pat dzīvnieku iekšām – aknām, plaušām, vistu zarnām, arī gaļas un speķa gabaliņiem. Ķerot uz dzīvām zivtiņām vai vardītēm, divus āķus protams nelieto, jo pavadiņas stipri sapiņķerējas. Uz āķa ēsmas zivtiņu sprauž vai nu aiz lūpas, vai pie astes, neiedurot mugurkaulā.

19.01.15 Atbildēt | Ziņot 0
graivis

Te ieliku pirmo rindkopu :)) citādi tā jocīgi uzrakstījies.

19.01.15 Atbildēt | Ziņot 0
BrunoL

Raivi,īsa pamācība mīlēšanā?

20.01.15 Atbildēt | Ziņot 0
kinvik

...ja nevar noķert vēdzeli,kuru ''nopērt''/lai paliktu lielākas aknas/, jāper ūdenstilpne,kura neļauj to noķert...

03.02.15 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager