Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
CopesLietas.lv | 14.jūlijs 2017, 12:58 | 21 komentāri | 2864 skatījumi

10 jautājumi Burtnieka pētniekiem un apsaimniekotājiem

Lielo ir mazāk, sīko ir daudz, ūdens slikts, ezers aizaug, vainīgi zvejnieki, vainīgi makšķernieki. Tās ir tikai dažas copmaņu virtuves vārdu pikas, kas lido sarunās par Burtnieku ezera resursu lejupslīdi pēdējos gados. Bet kas tiek darīts, lai viss mainītos uz labo pusi?

Burtnieks ir ceturtais lielākais Latvijas ezers. Virsmas laukums ir 4007,4 ha, garums – 13,5 km, krasta līnija – 33 km, platums – 5,5 km, vidējais dziļums ir 2,2 m.

Kopš 2013. gada ezers tiek novērots un pētīts jau krietni nopietnākā līmenī nekā tikai katra makšķernieka personiskā pieredze. Tur rosījušies ne tikai vietējie zinātnieki, bet arī papildspēki no Čehijas un Somijas, kuriem ir liela pieredze līdzīgu ezeru pētīšanā un sakārtošanā. Tas nav vienas vasaras vai divu rudeņu darbs, jo ezera kvalitātes krituma iemesls nav tikai viens. Turklāt cilvēka iejaukšanās dabas procesos ar mērķi to sakārtot vienmēr ir saistīta ar milzīgu risku. Lai izkāptu ārpus savas laivas un novērojumiem par ezeru, vērsos ar 10 aktuāliem un jebkuram Burtnieka copmanim interesantiem jautājumiem pie viena no šo pētījumu autoriem – Vides risinājumu institūta vadošā pētnieka Matīsa Žagara, kā arī pie Burtnieku novada domes izpilddirektores Kristīnes Auziņas.

Kas notiek ezerā ar plēsīgajām zivīm? Kā pēdējos gados ir mainījies to skaits, īpatsvars, izmēri?

Matīss: Pēdējās desmitgadēs tendence rāda, ka plēsēji kļūst mazāki, bet skaits varētu būt pieaudzis. Tomēr tie pagaidām ir tikai novērojumi un aplēses, jo neviens to līdz šim nav padziļināti pētījis – nav pilnvērtīga nulles stāvokļa, līdz ar to jebkurš minējums par ezera vēsturi tiek balstīts neliela apjoma zinātniskos datos, kā arī makšķernieku un zvejnieku novērojumos. Taču ir skaidrs – ja mūsu pēdējo gadu pētījumu datus salīdzina ar citiem ūdeņiem, kur cilvēka ietekme uz zivīm un ezeru ir mazāka, tad Burtniekā vidējais plēsoņu izmērs ir mazāks. Balto ir krietni vairāk. Piemēram, plaužu populācija vien ir aptuveni 80% visa ezera zivju. Plēsoņu kopējais īpatsvars (zandarti, līdakas, asari) apstājas aptuveni pie 15% atzīmes.

Kas pētījumu veikšanas laikā jūs pārsteidza visvairāk?

Matīss: Visvairāk mani izbrīnīja divas lietas. Pirmkārt – milzīgais kopējais zivju skaits, otrkārt – plaužu īpatsvars. Turklāt pārsteigti bija arī mūsu čehu kolēģi. Trešā lieta bija milzīgais makšķernieku skaits un lielā copes intensitāte. Dažāda veida cilvēka spiediens uz Burtnieku ir ļoti liels.

Kādi ir galvenie iemesli ezera ūdens kvalitātes kritumam pēdējo gadu laikā?

Matīss: Te būtu garš stāsts, taču centīšos to izklāstīt iespējami vienkārši. Viens no galvenajiem sliktas ūdens kvalitātes rādītājiem ir ūdens ziedēšana vasarā. Tam ir vairāki savā starpā nesaraujami saistīti iemesli, un to būtu svarīgi saprast ikvienam, kurš iesaistās diskusijā par ezera atveseļošanu.

Pirmkārt, tā ir ārējā slodze, proti – no Burtnieka sateces baseina ezerā ieplūst barības vielas. Daļu no tām augšanai izmanto ūdensaugi un mikroskopiskās aļģes, daļa uzkrājas nogulumos. Šie ir dabiski procesi, ja barības vielu nav pārlieku daudz. Burtnieka gadījumā nozīmīgs papildu barības vielu avots ir cilvēka darbības ezera baseinā – apkārtējo lauku mēslošana, decentralizēta kanalizācija, mežu kailcirtes. Burtnieks ir kā milzīga bļoda, kurā nonāk viss no apkārtējiem laukiem un ūdeņiem. Papildu barības vielu ieplūde savukārt ļauj savairoties mikroskopiskajām aļģēm – ūdens zied.

Ja daļa no tām paliktu un nosēstos uz grunts, kaitējums nebūtu tāds kā šobrīd. Un te parādās iekšējā slodze, kur uzdarbojas milzīgais balto zivju skaits, regulāri rokoties pa grunti un iemaisot barības vielas atpakaļ ūdenī, kas pastiprina mikroskopisko aļģu ziedēšanu. Papildus tam šīs aļģes būtu jāapēd sīkiem vēzīšiem, taču viņus uzturā milzīgā apjomā patērē baltās zivis, kuras ezerā ir savairojušās neveselīgā apjomā, tādējādi vēl pastiprinot aļģu ziedēšanu. Plēsoņas nespēj balto zivju daudzumu ierobežot, jo cilvēka spiediens uz zandartu un līdaku ir ļoti liels.

Kas no ezera iznes vairāk zivju – makšķernieki vai zvejnieki?

Matīss: Ja prasīsiet makšķerniekiem, tie rādīs uz zvejniekiem, un otrādi. Mums pagaidām vēl nav zinātniski pamatotu datu jebkādam apgalvojumam, taču tieši šobrīd noslēguma fāzē ir pētījums par makšķernieku reālo spiedienu uz ezeru. Mūsu komanda uzskaita makšķernieku iznestās zivis. Šobrīd varu atklāt, ka lielākais plēsoņu kopējais svars, ko vienā septembra nedēļas nogalē tikai caur Burtnieku centra kanālu pērn iznesa makšķernieki, bija 400 kg. Mūsu pētījums tiek balstīts uz reāliem datiem un nosvērtiem lomiem, nevis licencēm. Tās diemžēl, godīgi aizpildītas, atpakaļ nodod tikai aptuveni trešā daļa makšķernieku, tāpēc pēc licenču datiem objektīvi novērtēt situāciju nav iespējams. Tādā veidā makšķernieki maldina paši sevi un lēmumu pieņēmējus – lēmumi par ezera apsaimniekošanu var tikt pieņemti, balstoties uz nepilnīgiem un maldinošiem datiem. Svarīgs ir arī jautājums, vai godīgi par saviem lomiem ziņo zvejnieki, to kontrolē inspektori.

Kādi ir galvenie ieteikumi ezera apsaimniekošanā pēc pētījumu rezultātu apkopošanas?

Matīss: Vispirms jāsamazina balto zivju īpatsvars un jāpalielina plēsoņu vidējais izmērs. Un ir dažādi instrumenti, kā to izdarīt. Piemēram, melioratīvā zveja, zvejas un makšķerēšanas slodzes samazināšana uz plēsoņām. Jāsamazina arī barības vielu ieplūde no ezera sateces baseina.

Pastiprinātā mikroskopisko aļģu ziedēšana vasarā ir viena no galvenajām pazīmēm, kas norāda uz neveselīgu ekosistēmu

Nu jau esat pētījuši daudzus Latvijas ezerus. Ar ko Burtnieks ir īpašs citu vidū?

Matīss: Pirmkārt, Burtnieks uz citu fona ir izcēlies ar milzīgo zivju skaitu un blīvumu. Ezers ir ļoti produktīvs, un šeit ir salīdzinoši viegli noķert lielās zivis. Tas Burtnieku padara ļoti populāru plēsoņu mednieku vidū.

Otrkārt, šis ezers ir īpašs ar to, cik tas ir nozīmīgs mūsu plēsoņu makšķerniekiem un cik ezera apsaimniekošana ir politiski jūtīgs jautājums. Latvijā ir vairāki ezeri, kur līdzās darbojas gan zvejnieki, gan makšķernieki, taču tik sensitīvu vidi nekur citur neesmu novērojis.

Kas šobrīd notiek ekosistēmas uzlabošanas projektā, un kas ar ezeru tiks darīts tuvākajos gados?

Kristīne: Mazai atkāpei – pašvaldība beidzot ir sākusi veikt konkrētas darbības, vērstas uz ekosistēmas sakārtošanu. Gadu desmitiem ir runāts par to, ka kaut kas ir jādara, jo ezers katru vasaru zied un nav izmantojams peldētājiem un citiem ūdens prieku baudītājiem, bet tā īsti darīts nekas netika. Senāk veikti neregulāri zinātniskie pētījumi, un iegūtā informācija nebija pietiekama, lai tajā balstītu ilgtspējīgus apsaimniekošanas risinājumus. Pēdējie gadi ir bijuši būtisks pavērsiena punkts ezera atveseļošanā, jo 2013. gadā tika sākta sadarbība ar Vides risinājumu institūtu, ir pabeigts trīs gadu pētījums, un iegūti ticami, salīdzināmi un izmantojami dati. Turklāt šogad būs pabeigts arī Burtnieka apsaimniekošanas plāns, kurā ietvertās darbības saskaņotas ar pētījumā konstatēto.

Plēsīgās zivis uzreiz tiek atlaistas brīvībā. Arī līņi peld tālāk.

Šobrīd ekosistēmas uzlabošanas projekta statusam var izšķirt 3 svarīgus punktus. Pirmais – izmēģinājumam kopā ar somu zinātniekiem ezerā ir ielikts murds, lai mūsu zvejnieki mācās, kā pareizi zvejot ārā baltās zivis, jo ir jāveic zivju populācijas izmaiņas. Papildus tam mēs vēlamies iegūt datus par to, cik un kādas zivis ar šāda tipa murdu var nozvejot. Tas ļaus prognozēt, cik tādu murdu vajag, cik tonnu gadā varam izvilkt, kādi resursi (tehnikas, cilvēku u.c.) mums ir vajadzīgi, cik daudz varam nozvejot ar mūsu šī brīža resursiem.

Šogad zināsim, vai iegūsim finansējumu no BBFish projekta – ja to apstiprinās, tas būs liels izrāviens attiecībā uz nozvejojamo balto zivju daudzumu, ko spēsim izcelt no ezera. Tas mums dotu iespēju īstenot melioratīvās zvejas aktivitātes, iegādāties murdus un citus tīklus, uzbūvēt zivju šķirošanas angāru. Ja finansējumu neapstiprinās, paši turpināsim murdu zveju nākamgad, iegādāsimies murdus un citu nepieciešamo aprīkojumu, lai process neapstātos.

Otrkārt, ir mērķis samazināt spiedienu uz plēsīgajām zivīm gan no makšķerniekiem, gan no zvejniekiem. Sākuši esam ar makšķerniekiem, galvenais mērķis – palīdzēt dabiskajam nārstam notikt iespējami netraucēti. Interesanta pieredze mums ir šogad ar Zivju fondu, kas pirmo reizi Burtniekam nepiešķīra finansējumu līdaku mazuļu ielaišanai, motivējot to ar jau tā it kā pietiekamo zivju skaitu ezerā un to, ka līdaku nozveja nemaz neesot intensīva… Šobrīd cīnāmies un apstrīdam šo lēmumu.

Zinātnieku smalkie mērījumi procesā

Trešais virziens – kopš 2012. gada ir veikta atsevišķu piekrastes zonu attīrīšana no niedru apauguma, atjaunojot vēsturisko pludmali Burtnieku centrā un faktiski no jauna izveidojot pludmali Silzemnieku poldera pusē. Milzīgs šķērslis šādu darbību īstenošanai ir tas, ka pašvaldībai faktiski nav zemju ap ezeru, bet privāto īpašnieku interese par šādām aktivitātēm ir niecīga. Vēl apsveram iespēju uzstādīt filtru sistēmas uz mazajiem meliorācijas grāvjiem, lai mazinātu barības vielu ieplūdi. Aktīvi meklējam iespējas piesaistīt kādu projekta finansējumu, šobrīd esam sākuši sadarbību ar Igaunijas partneriem un Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centru kopīga projekta izstrādei.

Kāds būtu galvenais vēstījums gan makšķerniekiem, gan zvejniekiem, kas ir galvenie Burtnieka resursa patērētāji?

Kristīne: Galvenais – būt saprotošiem un pacietīgiem. Ar kaut ko mums ir jāsāk, šoreiz tie ir makšķernieki, uz kuriem attiecas lielākie ierobežojumi un izmaiņas. Taču to visu mēs darām gan ezera ekosistēmas atveseļošanas vārdā, gan arī – lai ar laiku palielinātu vidējo līdakas izmēru, kas arī makšķerniekiem nav mazsvarīgi.

Iespējams, jau tuvākajā laikā izmaiņas skars arī zvejniekus, jo būs jāpārorientējas uz citiem zvejas rīkiem, pamazām atsakoties no šobrīd izmantotajiem tā saucamajiem žaunu tīkliem. Mūsu vēstījums zvejniekiem – saprast, ka arī zvejā ir jāvadās pēc zinātniskajiem ieteikumiem un ka arī viņi ir ļoti svarīga ekosistēmas sastāvdaļa, no kā atkarīga zivju populācijas veselība un ezera stāvokļa uzlabošana. Nākotnē ceram uz labu sadarbību ar zvejniekiem tieši balto zivju nozvejā, kopīgi meklēsim iespējas balto sugu realizācijai, pārstrādei, lai šis process ir visiem izdevīgs.

Laba pieredze ir mūsu Somijas kolēģiem, kas šo jautājumu ir spējuši atrisināt, atrodot veidus zivju pārstrādei un nogādāšanai gala patērētājam. Taču arī viņiem šis ceļš ir bijis garš un grūts, mums ir paveicies, ka somi ir gatavi dalīties savā pieredzē, kas mums, cerams, ļaus pie līdzīga rezultāta nonākt ātrāk.

Matīss: Daudzi noteikti atceras multfilmu par kaķi Leopoldu, kur viens no galvenajiem aicinājumiem bija „dzīvosim draudzīgi”. Uz to arī aicinu. Mērķis jau visiem ir viens – veselīga zivju populācija. Jānoliek malā emocijas, jāiemācās runāt bez apvainojumiem. Un anonīmi interneta forumi nav vietas, kur veiksmīgi risināt problēmas un meklēt patiesību. Domāju, ka pašvaldībai būtu jāuzņemas moderatora loma, veicinot izpratni par notiekošo visās mērķa grupās.

Ir ieviesti jauni ierobežojumi uz plēsīgo zivju paturēšanu – ne vairāk par trīs. Tāpat ir aizliegts velcēt līdz jūnija vidum. Vai ir plānoti ierobežojumi kas skars arī zvejniekus?

Kristīne: Jauni ierobežojumi makšķerniekiem tuvāko gadu laikā nav plānoti. Drīzāk, mainoties faktiskajai situācijai ezerā uz labo pusi, šī brīža ierobežojums uz paturamo plēsēju skaitu var tikt mīkstināts. Zvejniekus, kā jau minējām, var skart izmaiņas attiecībā uz izmantojamo zvejas rīku veidiem.

Kad būs jūtami pirmie projekta rezultāti, un kuriem parametriem vai pazīmēm jāmainās?

Matīss: Jāsamazinās ūdens ziedēšanas intensitātei un ilgumam. Aļģēm jāsāk ziedēt vēlāk un mazākā apjomā, jāpalielinās plēsoņu izmēram un īpatsvaram. Intensīvas biomanipulācijas gadījumā jūtamas pārmaiņas varētu būt 2–3 gadu laikā. Jāsaprot, ka tā ir ilgtermiņa aktivitāte, kas pēcāk jāturpina un jāuztur visu laiku.

Kristīne: Pirmie rezultāti gaidāmi tikai pēc tam, kad mēs spēsim nodrošināt balto zivju nozveju vismaz 3 gadus plānotajā un zinātniski pamatotajā apjomā un spēsim šādu pieeju turpināt arī tālākā nākotnē. Ceram, ka palielināsies vidējais plēsīgo zivju izmērs un uzlabosies ūdens kvalitāte, tas mazāk ziedēs vai ziedēs īsāku periodu un būs vairāk iespēju brīvo laiku pavadīt ezerā un ap to. Vēlamies celt Burtnieka kopējo sociālekonomisko vērtību. Ir jārada ilgtspējīga ezera apsaimniekošanas sistēma, kas balstītos uz konstantu sadarbību gan ar zinātniekiem, gan ar zvejniekiem, gan ar makšķerniekiem, gan citiem iesaistītajiem spēlētājiem. To arī esam uzsākuši.

Gunārs Klēģers / autora un publicitātes foto / CL©2017

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(6 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[21] Komentāri | dilst | aug
 
ilgezeem

Dīvaini, kad pirku licenci, licences pārdevējs neko neteica, ka vajag aizpildīt karti, nepievērsu tai uzmanību un neko neaizpildīju. labošos, biju pirmo reizi Burtniekā.

14.jūl Atbildēt | Ziņot 3
edijsk

Vispār tās kartes aizpildīšanas uz ūdens nav veiksmīgas. Piemēram, divas reizes pildspalvu vienkārši aizmirsu mājās. Ko nu? ..

14.jūl Atbildēt | Ziņot 4
Ed_ats

Nesaprotu kādēļ vēl nav uztaisīta depozīta sistēma ar digitālu pec Rīgas autostāvvietu veida termināli kur ievadi licenzes num, loma skaitu un zivju veidu un pretī dabū čeku ko samaini pret depozītu. Vēl vienkāršāk aplikāciju. Viss digitāli, nekādi papīri un zinātniekiem ir tiešā laika dati par to kas notiek ezerā.

14.jūl Atbildēt | Ziņot 3
miedzins

Pētnieki varēja pasēdēt blakus zvejniekiem pie tīkla izņemšanas,tad pamanītu kur pazūd kaltiņi un zemmēri,kuri neizaug līdz balto zivju izēdājiem :@

14.jūl Atbildēt | Ziņot 12
kapitans

Nemet akmeni cita dārziņā, ja pašam acī baļķis torčī., pats marta bildes salicis un lielies pa garšīgajiem līdaku ikriem , lai tas ar bija sen , kad likumi bija citi, bet tā jau ir šodiena, kad no tiem noēstiem ikriem tie kaltiņi jau būtu izauguši

15.jūl Atbildēt | Ziņot -4
krumujancis

Ir jau dažādas naudas tērēšanas metodes. Viena no šādām tiek realizēta Burtniekā, respektīvi, tiek pētīts tas, kas jau sen ir zināms. Un zināms ir fakts, ka šajā ezerā ir par maz plēsēju, jo ir liela barības bāze baltajām zivīm un tās vairojas ļoti strauji. Attaisnojums, ka zinātniekiem ir vajadzīga skaitļu bāze, šajā gadījumā ir tikai atruna, fakti ir tādi kādi ir.

Taču no šiem faktiem izdarītie secinājumi liek vien smieties! Tā vietā, lai pilnībā aizliegtu plēsēju zveju ar tīkliem, kas neapstrīdami un faktiski ir lielākais, piemēram, zandartu iznīcināšanas apstāklis Burtniekā - tiek ierobežotas makšķernieku tiesības. Šis fakts vien jau liek domāt ka lēmumu pieņēmējiem kaut kas nav ar galvu kārtībā. Tad ko gaidīt turpmākajā?

15.jūl Atbildēt | Ziņot 8
Winnie

Trīs jautājumi un atbildes par Burtnieka ezera apsaimniekošanu:

1. Vai plēsēju populācija tiek atjaunota?

- Nē, jo ielaistie 30 000 līdacēnu ir pietiekams skaitlis ūdenstilpnei 20 -30 tūkst. ha platībā. Zandarta mazuļi - 0.

Piemēram, Kaņiera aprūpētāji pēc 100 000 līdaku mazuļu ielaišanas sūkstījās, ka tas esot par maz, jo vajadzētu vismaz 500 000.

2. Vai ir samazināts "spiediens" uz plēsējiem Burtniekā?

- Nē nav. Tīklinieki kā smēla, tā smeļ bez kontroles un uzskaites. Makšķernieki ierobežoti lomos - ar salmiņu caurumu neaiztaisīt.

3. Vai pētījumiem un zinātniskām apcerēm ir jēga, ja secinājumus diktē maksātāja intereses?

- Ir. Ja maksātājs ir godprātīgs. Ja ne, tad Burtnieka ezera apsainiekotāja darbības ir tam piemērs.

15.jūl Atbildēt | Ziņot 8
Tonis

Kā mums patīk vienkāršas lietas pētīt un jevropas naudiņu abgūt...Kas tur nav skaidrs,-Lielā spiediena rezultātā plēsēji tiek intensīvi izķerti,mazās zives nav kam noēst,sīkuļi savairojas,bendoss un cita barības bāze samazinās,zives lielas neizaug + minerālmēsli un ūdens ziedēšana un skābekļa trūkums...Aplis noslēdzies...

15.jūl Atbildēt | Ziņot 3
Ruu
Ruu :

Mans ierosinājums ir izveidot vairākas laipas uz ezera, ar brīvu piekļuvi tām. Un būs cilvēki kas tiešām brauks ķert baltās zivis. Zinātniekiem ir pagrūtu saprast, ka zvejnieki ne jau pelna ar tiem brekšiem, vai raudām, bet gan ar zandartiem. Tieši tāpēc tīkli stāv zandartu vietās un nevis kaut kur pie zālēm, kur baltās dzīvojas. Un vai tiešām ir jāsauc zinātnieki no Somijas un velns zina no kurienes, varbūt paaicināt kolēģus no Alūksnes? Tur viss ir kārtībā

16.jūl Atbildēt | Ziņot 11
Winnie

Ruu, Jūs gribat palīdzēt Burtniekam, es gribu, tūkstošiem makšķernieku un ne makšķernieku to grib. Taču ko grib novada deputāti? M. Žagars no VRI saka: " risinājums ir zvejas un makšķerēšanas slodzes samazināšana uz plēsoņām", un domes deputāti, M. Žagaram aktīvi līdzdarbojoties, metas virsū makšķerniekiem. Esmu pilnīgi pērliecināts, ka priekšnosacījums "tīkliniekus neaiztikt" ir deputātu sākotnējais (un arī patreizējais) uzstādījums, kuru M. Zagara kungs strikti ievēro. Pat privātā sarunā Matīss Žagars pat nepieļauj nozvejas izšķirošo nozīmi plēsēju populācijas samazinājumam. Pētījumā gan tas ir apliecināts, tātad muļķīs viņš nav un patieso stāvokli saprot.

Kas liedz runāt skaidru valodu???? - Vecais princips: kas maksā, tas pasūta mūziku.

16.jūl Atbildēt | Ziņot 8
krumujancis

tā kā nav manā rīcībā informācijas par pētniecības darbiem un arī tālāko Burtnieka apsaimniekošanas plānu, tad varu savos spriedumos kļūdīties, taču manuprāt, pirms kalt lielos balto zivju nozvejas plānus un visu pārējo ar to saistīto, vispirms būtu jāsāk ar pastiprinātu uzmanību ekoloģisko problēmu sakārtošanai, zivju resursu proporciju atjaunošanai un stabilizēšanai ilgtermiņā, arī makšķernieku, ne tikai tīklinieku, interešu respektēšanai, kas ļautu attīstīt tūrisma industriju un daudz ko citu šajā sakarībā.

Zinātne, protams, ir lietderīga, iespējams, arī vajadzīga. Taču šajā gadījumā tā īpaši neko jaunu nesniegs, tikai ar skaitļiem apstiprinās sen jau zināmo. Bet arī te, Burtniekā, tāpat kā daudzkur citur, viss notiek īstermiņā, tātad daļēji bezjēgā. Un tad parasti loģikai šajās izdarībās vietas nav.

16.jūl Atbildēt | Ziņot 3
BrunoL

Pie Burtnieka esmu dzimis pirms 61 gada un uzaudzis. Par Burtnieka "ziedēšanu" varu teikt,ka ezers ziedēja manā bērnībā tieši tā pat kā šodien un vevectēva jaunībā.Bet.Spriežot pēc zivju kvantitātes un kvalitātes,šādā ūdenī viņas uzturas labprāt.

Galvenā sāpe - Burtnieks aizaug un pārpurvojas.

Baltās zivis barības meklējumos rušinot dūņu slāni? Jautājums.Vai kāds no pētniekiem mēģinājis pabrist pa dažiem vēl esošajiem sēriem un akmens krāvumiem un "dzīvajā apčamdījis" apkārt esošo dūņu slāni?

Varu teikt,ka "mirušo" dūņu klāj, kas līdzīgs garozai. To pārspiežot atbrīvojas gāze.Ūdens noburbuļo.

Cik zinu,tad murda zveja ne īpaši rezultatīva.Vai vienkāršāk nebūtu,nopietni,papildināt plēsēju krājumus,lai tie "noregulē" dabīgo līdzsvaru ezerā?

Za ribalku!

17.jūl Atbildēt | Ziņot 7
Winnie

"Ir dulls vai?". Tas tak naudu maksā.

17.jūl Atbildēt | Ziņot 4
Rastaman

Manuprāt papildus labs ierobežojums lielo plēsēju saglabāšanai būtu maksimālā izmēra ierobežojums - piemēram līdz 80cm līdakai un 70cm zandartam. Tas vien jau dotu kaut kādu rezultātu un ja plus vēl bāzēs tiktu kontrolēts šis izmērs, tad noteikti leilo izvesto zivju skaits samazinātos.

17.jūl Atbildēt | Ziņot 6
MartinsSi

Burtnieka tacu saimnieko zvejnieki? Ko jus copmani gribat no taa lumpja izviklt? Zaabaku? :D:D:D redziet, ir ezeri, kur saimnieko copmaniem draudzigi tipaazhi. Bet ir arii citi ezeri. Burtnieks. Daugava. Kjishezers.... ununun... Un tur saimnieko pashvaldibas lobets kantoris. un jus redzesiet, ka tulit copeslietas shis raksts atri vien nobrauks kaut kur lejpuse. ta, lai parak daudzi sho marazmu nelasitu. :) nu skaitam liidz TRIIS! :)

20.jūl Atbildēt | Ziņot 3
MartinsSi

tikai info.

Burtnieku ezera zvejnieki drikst nozvejot gadaa:

21 tonnu zandartus. un 12 tonnu lidakas. nu, miljie copmanji. veiksmigu copi!

20.jūl Atbildēt | Ziņot 3
mystic
mystic > MartinsSi:

MartinsSI : kurš Tev tos zvejniekus izkontrolēs? lielāku daļu lomu gadu desmitiem vēsā mierā šie lobētie tipiņi noraksta pašpatēriņam, neuzrādot reālo nozveju. Īpaši tas, protams, attiecināms uz zandartiem... sevišķi jau nu ziemā ar tīkliem tā pieskalda... tonnas tur sanāk nu reizes piecas vairāk kā limitēts, ne mazāk....

20.jūl Atbildēt | Ziņot 5
Tonis
Tonis > mystic:

Šajā saulītē diemžēl visu nosaka nauda,kamēr būsim nabadzīgi,nabadzīgi būs arī mūsu ūdeņi...

31.jūl Atbildēt | Ziņot 1
kalevs7

Ja blakus ezeram dzīvojošs vīrs oficiāli ieliek 50m tīklu un pamanās zandartus tirgot Pērnavā, tad zvejnieki ,,nevar'' savus atļautos limitus apgūt... Smiekli sen nenāk. Runājot par M.Ž. pētījumiem- ābols tālu no zirga nekrīt...

18.aug Atbildēt | Ziņot 1
pliksnis

Problēmu var risināt savādāk.

1. Aizliedz rūpniecisko zveju uz plēsējiem. Lai smeļ tikai baltās.

2. Aizliedz kādu laiku arī makšķerēt plēsējus.

3. Makšķerēt baltās zivis bez svara ierobežojuma, tās neatlaižot atpakaļ. Makšķerēt baltās zivis bez licenzes.

Makšķernieki kam patīk copes process ar pludiņu brauks un atvilksies pēc sirds patikas.

Bet ja kāds zivis negrib ņemt mājās, lai nodot labdarībai Zoloģiskam dārzam vai citām lietām.

Pēc pāris gadiem ezerā viss nostabilizēsies un varēs makšķerēt līdakas un zandartus.

26.aug Atbildēt | Ziņot 0
pliksnis

...Un vēl...

Varētu kāda firma iepirkt baltās zivis ( kas ir samakšķerētas ), piem kaut vai 1 eur/kg , un lai taisa kaut kādu suņu vai kaķu barību, vai mēslojumu puķēm.

Piemēram tāpat kā ogu uzpirkšans bizness.

Pēc gada ezers būs patukšots diezgan.

26.aug Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers