Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
A.L.D.A | 18.augusts 2017, 19:14 | Komentēt | 1918 skatījumi

Latvijas ainavas dārgums - Ungurpils ezera peldošās salas

Ungurpils dzirnavu ezers Alojas novadā ir viena no dabas pērlēm, ko apvij arī dažādas teikas, piemēram, par peldošo salu izcelsmi. Kopš pavasara Ungurpils dzirnavu ezerā Alojas novadā peld trīs salas (iepriekš bija divas). Savulaik šādu salu bijis pat 12.

Ezers, kas savulaik uzpludināts uz Joglas upes dzirnavu vajadzībām, ir publiska ūdenstilpe – puse no tā pieder novada pašvaldībai, puse – privātīpašniekam. Ūdenstilpi brīvprātīgi, nebūdami ne īpašnieki, ne apsaimniekotāji, aprūpē un sargā biedrība "Ungurpils ezera saimnieks". Tā dibināta, lai pretdarbotos tobrīd zeļošajai maluzvejniecībai. Biedrības vadītājs, ungurpilietis Andrejs Hansons vērtē, ka nu situācija jūtami uzlabojusies. Protams, esot atsevišķi gadījumi, bet vairs ne tuvu nav kā iepriekš, kad ūdenstilpē mesti pat kilometriem gari tīkli. Novada dome pilnvarojusi 2 biedrības pārstāvjus kā sabiedriskos inspektorus pārbaudīt makšķernieku kartes. Šobrīd biedrībā ir apmēram 30 biedru, no kuriem puse – aktīvie. Pēdējos gados viņu rindas papildinājuši arī iedzīvotāji, kuri neaizraujas ar makšķerēšanu. – "Tie ir ungurpilieši, kuri vēlas, lai te ir kārtība, attīstība, lai mēs visi šeit varētu labi justies, dzīvot un atpūsties – gan bērni, gan pieaugušie un seniori", – teic A. Hansons.

Ungurpils ezers "Ungurpils ezera saimnieks" rūpējas gan par ezeru, gan apkārtnes iedzīvotājiem. Biedrība, gan piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, gan paši saviem spēkiem ir daudz darījuši ezera un tā apkārtnes labā. Sakopta ezera krasta zona un arī parka daļa (uzstādīta kokā izgrebta norāde uz Ungurpils parku), tāpat izveidotas vairākas makšķerēšanas vietas, laipas un izbūvēta laivu piestātne. Uzcelts arī skatu tornis ezera krastā, kas pilda divas funkcijas – palīdz labāk pārredzēt ezeru un konstatēt "maliķu" aktivitātes un veicina tūrismu, ļaujot nesteidzīgi vērot dabu. Iegādāta arī laiva ar elektrodzinēju, eholote un fotoaparāts. Šobrīd tiek īstenoti divi jauni projekti, kas piesaistīs ezeram apmeklētājus. Gar ezeru vairāk nekā 300 m garumā top pastaigu-mācību taka. – "Gar to uz planšetēm būs informācija par Ungurpils ezeru un parku, tāpat par ciemata vēsturi. Domājams, drīz to pilnībā pabeigsim, bet atklāsim pirms mācību gada sākuma, jo lielākoties tā domāta skolēniem", – stāsta sarunbiedrs. Ar jauninājumiem tiek papildināts ciemā esošais bērnu rotaļlaukums, ko biedrība sāka veidot jau aizpērn. "Ungurpils ezera saimnieks" iesaistās arī ciemata sabiedriskajā dzīvē un cenšas to bagātināt. Biedrība atbalsta dažādu pasākumu rīkošanu uzņēmējdarbības atbalsta centrā-bibliotēkā "Sala". Izveidojusies laba sadarbība ar Alojas novada pašvaldību, un A. Hansons cer, ka tā tikai attīstīsies.

Ungurpils ezerā dzīvo līdakas, asari, karpas, līņi, raudas, arī karūsas. Organizācijas pastāvēšanas sākumposmā tās biedri par saviem līdzekļiem ezerā ielaida 200 kg karpu. – "Tām te acīmredzot ļoti patīk, jo pamatīgi savairojušās. Ezers ir dūņains, tās ēd dūņas un ne vienmēr grib ķerties. Bet ir gadījies copmaņiem tikt pie sešus vai septiņus kilogramus smagām. Arī līdakas šeit ir smukas. Lielākā noķertā, šķiet, bija turpat astoņkilogramīga. Tāpat ir bijuši līņi – pieckilogramnieki", – stāsta biedrības vadītājs. Pats viņš neesot liels makšķernieks, bet reizēm māca mazmeitai copes gudrības. Makšķernieki uz šejieni mēro ceļu no dažādām vietām. Vairākas pēdējās ziemas bijušas labvēlīgas un nav novērota zivju slāpšana. Pirms tam gan, ja bargāka ziema un biezāks ledus, zivis sāka slāpt. Tad mēģināts ar āliņģiem panākt gaisa padevi.

Lielākā problēma Ungurpils – ezerā ir avārijas stāvoklī esošais aizsprosts pie vecajām dzirnavām. – "Ja aizsprosts tiks pārrauts vai tik daudz bojāts, ka pa to sāksies teces, viss tas skaistums ar peldošajām salām var pazust, par zivīm nemaz nerunājot", – paredz A. Hansons. Jau tagad aizsprostā ir dažas caurteces, tādēļ veidojums vairs nespēj noturēt ezera ūdenslīmeni pietiekami stabilu. Viņš cer, ka novada pašvaldība atradīs risinājumu (būve gan atrodas privātīpašnieka daļā) un aizsprosts tiks salabots. Sarunbiedrs iesaka to arī nedaudz pacelt uz augšu (kaut vai par dažiem desmitiem centimetru), tādējādi paaugstināsies ezera ūdens līmenis un mazināsies tā aizaugšana, kas ir aktuāla.

Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne piekrīt, ka Ungurpils ezera aizsprostam ir nepieciešams remonts. Tiesa, pieaicināto ekspertu ieteiktā risinājuma izmaksas – aptuveni pārsimt tūkstoši eiro – novada pašvaldība šobrīd nevar atļauties segt. Tādēļ tiek meklēts cits risinājums.

  • Zanes Landsmanes foto

O R I Ģ I N Ā L S

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 0 no 5
(Nav balsu) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager