Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Kristiāns Godiņš | 8.novembris 2017, 12:36 | Komentēt | 401 skatījums

Azura Trout Cup 2017. Sacensību atskaite

Ar nelielu aizkavēšanos nododu jūsu rīcībā lasāmvielu par mūsu četru (Anatolijs Livdāns, Māris Rublāns, Mārtiņš Babris, Kristians Godins) startu Ukrainā pašās oktobra beigās (28.-29.10.17) Azura Trout Cup 2017! Apkopoti visu 4 viedokļi, atstājot katra stilu un to, ko katrs vēlējies pateikt. Ja radīsies kādi jautājumi, droši jautājiet. Lai laba lasīšana:

Mārtiņa Babra viedoklis: Dīķu cope aizrauj, turklāt nopietni. Pavasarī jau viesojāmies Ukrainā, uz Troutmania mačiem. Maču formāts bija ļoti labs, tāpēc tika nolemts ka rudenī jāatgriežas Ukrainā. Pēc Latvijas Čempionāta un vēl pāris mačiem, devāmies atkal uz Ukrainu, lai piedalītos Azura Trout Cup - 2017. Jāsaka ka jau pagājušajā gadā trīs sportisti no Latvijas devās uz šiem mačiem, turklāt Vadims Loginovs sensacionāli izcīnīja kausu. Šogad devāmies četratā, un protams, apņēmības pilni spēkoties ar Ukrainas un ārzemju sportistiem.

Pirmkārt vajag nedaudz pastāstīt par pašu dīķi. Šogad Azura Trout cup notika pilnīgi jaunā vietā, jaunā dīķi. Šis ir pirmais speciāli radītais dīķis foreļu copei. Taisnstūra formas dīķis, ar dziļumu 4 metri. Speciāli rakts, ar tīru gultni. Apakša dīķim bija mālaina, turklāt dīķī ieplūda avoti, kā arī bija speciāli iebūvēti aeratori. Krasti nostiprināti ar sietu un šķembām. Jāatzīmē, ka bija ļoti ērti darboties. Dziļums dīķī sākas uzreiz no krasta. Vietējie sportisti mums pastāstīja, ka pie paša krasta, ir izveidojusies tāda ka neliela pārkare, zem kuras tad zivs mēdz slēpties, un attiecīgi var gadīties, ka zivs uzbrūk pie paša krasta. Ūdens bija vidēji dzidrs, interesantā krāsa. Jāatzīmē, ka dīķī vēl bez forelēm dzīvo karpas un arī daži zandarti. Šie nebija pirmie mači šajā dīķī. Zivis tika laistas uz iepriekšējiem mačiem, kā arī uz šiem. Kopējais zivju skaits varētu pārsniegt 3000 gabalus. Zivju lielums bija dažāds – gadījās arī 100-150 gr zivis, kā arī lielākā mačos izvilktā – ap 1.5kg. Biežāk gan bija 300-400 gramus smagas zivis.

Azura mačos piedalījās 72 sportisti, un mači notika divas dienas. Pirmajā dienā bija 8 iegājieni, otrajā – 6 iegājieni un papildus fināli, tiem sportistiem, kas iekļuva astotniekā, pēc abu dienu vērtējuma. Šiem mačiem netika veikta nekāda dalībnieku atlase, tiesa mačos tiesības piedalīties ieguva, gan iepriekšējo gadu astotnieks, gan pēc Ukrainas area čempionu līgas reitinga sportisti. No ārvalstīm bija četri sportisti no Slovākijas, viens no Krievijas, viens no Baltkrievijas, četri no Moldovas un mēs no Latvijas – četri.

Galvenie noteikumi bija jau mums zināmi – maksimāli saudzīga izturēšanās pret zivi, bezatskabargu āķi, silikona uztveramie tīkliņi. Jāsaka ka šīs prasības bija ļoti stingras un tika ievērotas. Piemēram, zivi no mānekļa drīkstēja atbrīvot tikai ar instrumentiem. Nekādā gadījumā nedrīkstēja līst ar rokām uztveramajā tīkliņā! Ja bija nepieciešams pieturēt zivi, vai zivs bija par dziļu ierijusi – bija jāsauc tiesnesis un ar viņa atļauju, caur tīkliņam, jāpietur zivs. Ja kaut nedaudz zivs sāka asiņot – tā bija jāizņem laukā. Šo procesu dara tiesnesis. Vēl bija nianse, ka zivs nedrīkst pieskarties krastam – ne izvadīšanas laikā, ne atbrīvošanas. Laikam gan vislielākais jauninājums, pašiem Ukraiņiem, bija ka sportisti tiesā viens otru. Bija tiesneši, bet uz visu dīķi un 72 sportistiem tie bija seši tiesneši, kas faktiski sekoja līdzi pareizai zivs atbrīvošanai, mānekļu āķu pārbaudei, un strīdu situāciju risināšanai. Principā sportisti ievēroja reglamentu, un nebija daudz pārkāpumu, tiesa, bija divi diskvalifikācijas gadījumi, jo tika atrasti āķi ar atskabargu, kā arī vēl daži strīdus momenti, kas saistīti ar zivs atbrīvošanu.

Maču dienā notika izloze, kurā tad arī visi sportisti tika sadalīti divās daļās, baltajā un sarkanajā krastā. Attiecīgi bija saņemtas lapiņas un kārtas numuri. Jāsaka ka mums bija nedaudz grūts sākums, tīri dēļ tā, ka nebijām uz treniņiem pirms mačiem, un mums šis dīķis bija pilnīgi jauns. Piektdien, kad bijām ieplānojuši trenēties, organizatori tomēr nolēma slēgt dīķi, lai saudzētu zivi pirms mačiem. Mēs izvēlējamies katrs ņemt līdzi pa četriem spiningiem, lai varētu maksimāli izmantot dažādus mānekļus, un pēc iespējas ātrāk saprast kādā horizontā atrodas zivs, un kās labāk tai patīk. Pirmajā dienā mēs ar Anatoliju bijām baltajā, tuvajā krastā, bet Māris ar Kristiānu – tālajā, sarkanajā. Man sākums īpaši raiti negāja. Pirmais sportists ar ko spēkojos uzreiz sāka darboties ar silikonu, dažādām kūnām. Es pretēji nolēmu strādāt ar spilgtiem, smagiem šūpiem. Sportists uz kūnas izvilka vienu foreli, pēc brīža es uz Jekyll 3.4 gramu spilgtu šūpu izvilku savu zivi. Pēc tam pāris copes gan man, gan Ukraiņu sportistam. Tomēr beigās viņam paveicās vairāk un līdz ar iegājiena izskaņu zivs tika izvilkta. Diemžēl zaudēju.

Nākošie iegājieni beidzās gan ar manu uzvaru, ar pāris zivīm, gan sausajiem neizšķirtiem, gan arī ar manu uzvaru 6:1. Vispār man pašam sevišķi nesalikās šie mači. Principā starplaikos apspriežoties, un vērojot citus sportistus, it kā visu to pašu darīju. Bet zivis nāca ļoti grūti. Pamatā šajā dienā vislabāk strādāja silikona mānekļi. Favorīts noteikti bija FishUp Pupa kūna, dažādos izmēros. Tāpat tika izmantoti arī jaunie FishUp Morio, Yochu mānekļi. Krāsas – favorīts bija baltā kūna, arī dzeltenā, oranžā. Starp citu baltā krāsa arī dominēja šūpos. Vēl noteikti labi strādāja nimfas, dažādos to veidos. Spilgti zaļā nimfa man deva divas zivis. Svaru ziņā pamatā bija 0.3 un 0.4 grami. Pirmajā dienā bija ļoti ērti darboties šādā veidā, jo bija praktiski bezvējš. Otrajā gan situācija bija kardināli savādāka, un brāzmas bija spēcīgas. Līdz ar ko vislabāk strādāja šūpi. Turklāt dažādi. Man vislabāk darbojās Nories Rooney 2.8 gramu māneklis, ļoti ātrā vadīšanas tempā. Tāpat Forest PAL 3.8 un Antem Dohna 3 grami bija cieņā. Citi sportisti izmantoja arī vieglākus šūpus, bet ar tiem bija ļoti grūti darboties. Sākuma iegājienos varēja redzēt, ka zivs ir visā dīķī, turklāt dažādos ūdens horizontos. Protams, pēc pāris iegājieniem viss mainījās. Brīžam cope bija manāmi viļņveidīga, respektīvi kad aktīvā forele pienāca kādā no zonām, daudziem sāka ķerties. Pēc tam šo pašu varēja vērot citās zonās. Viens gan ir fakts – par zivīm sūdzēties nevarēja. To skaits bija liels. Copes bieži vien bija ļoti vārgas, bet netrūka arī ļoti spēcīgi sitieni.

No mums visiem vislabāk gāja Anatolijs Livdāns, kurš, pēc divām dienām palika 6. vietā. Kristians Godins pavisam maz pietrūka, pus punkts, kārtējā nomukusī zivs, līdz finālam. Šoreiz 10. vieta. Māris Rublāns – 23. vieta, man pašam ļoti švaki – 61. vieta. Anatolijs godam cīnījās finālā, diemžēl pirmajā iegājienā nepaveicās un viņa pretinieks izvilka vienu zivi, kas Anatoliju izslēdza no fināla, bet ļāva saglabāt 6. vietu. Uzvarētāja titulu godam izcīnīja Fjodor Bulko, turklāt izdarīja to pamatā ar šūpiņiem. Arī fināla iegājienos zivis tika ķertas ar šūpiem. Cope finālos bija švaka. Pēdējais duelis beidzās bez zivīm, līdz ar ko nācās spēlēt līdz zelta zivtiņai – jeb kurš pirmais noķers zivi. Buļko uzlika tumši brūnu kūnu un gandrīz uzreiz noķēra foreli. Attiecīgi kauss palika Ukrainā!

Pāris vārdi par pašu organizāciju. Viss process tika ļoti labi organizēts. Nemaz nerunājot par lielisko dīķi, pasākuma vietā, bija uzcelta liela, apaļa metāla konstrukcijas telts, zem kuras pilnīgi mierīgi satilpa visi sportisti un vēl palika vietas pāri. Sacensības tika atspoguļotas Facebook tiešraidē, turklāt tas tika darīts ļoti profesionāli. Nemaz nerunājot par daudziem fotogrāfiem, un pēcāk redzamām bildēm sociālajos tīklos. Tāpat bija daudz dažādi televīziju un interneta copes raidījumu pārstāvji – intervijas bija gana daudz. Ar šo visu gribu teikt, ka mači bija ļoti plaši atspoguļoti, un Ukraina viennozīmīgi ir ļoti spēcīga šajā copes veidā, gan sportistu kvalifikācijas, gan organizācijas ziņā.

Kristiāna Godiņa viedoklis: Turnīrs man saistās ar ļoti pozitīvām emocijām un atmiņām par pagājušo gadu, kad pirmo reizi startēju starptautiskā turnīrā ārpus Latvijas. Starts izdevās pat negaidīti labs – tiku finālā un ieguvu sesto vietu, Vadims Loginovs (Vadim Lbaits) uzvarēja un Anatolijs Livdāns bija rokas stiepiena attālumā no fināla. Šogad sportistu skaits bija vēl kuplāks - 72 sportisti, kuriem bija jāiziet atlase, bet es tiku automātiski sarakstā, jo biju iepriekšējā gada finālists.

No Latvijas bija pieteikti 5 sportisti, bet piedalījās četri. Man, Anatolijam un Mārtiņam Babrim bija jau pieredze dīķu foreļu sacensībās Ukrainā, bet mūsu ceturtajam kompanjonam Mārim Rublānam PAL sacensību pieredze. Zaļi gurķi vairs neesam un braucām ar mērķi, lai vismaz viens no mums tiktu finālā (starp labākajiem 8 sportistiem). Sajūtas, piedaloties jau otro reizi, bija savādākas nekā pagājušo gadu – uzkrāta sacensību pieredze un iegūta lielāka pārliecība, ka ar visiem var cīnīties, neatkarīgi no pretinieku daudzajiem tituliem un lielāku sacensību pieredzi. Ļoti palīdzēja regulāra sacensību prakse Latvijā – paldies visiem par aktīvu piedalīšanos, turklāt mūsu turnīros piedalījās arī viesi no Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Lietuvas.

Sacensības notika citā dīķī nekā 2016.gadā. Алексей Вовкове dīķis veidots tieši dīķu foreļu sacensībām. Vienmērīgs dziļums, bez ķērājiem, vienādu reljefu, lai zivīm nebūtu atsevišķas vietas, kur vairāk uzturēties, bet gan pārvietotos pa visu dīķi. Krasti ar šķembām un nostiprināti. Viss lieliski. Dīķa dziļums līdz 4 metriem, bet bija viens bet... Plānotie treniņi mums nobruka. Dažas dienas pirms braukšanas uz Ukrainu uzzinājām, ka treniņi piektdienās nebūs atļauti. Neko darīt. Nolēmām braukt uz citu dīķi (tur, kur notiek Troutmania turnīrs ). Treniņš neko daudz nedeva, bet dažādojām piektdienu un satikām vairākus ukraiņu draugus.

Sacensība bija patiesi grūtas. Lielākās galvassāpes man sagādāja dīķa dziļums. Nebija uzreiz skaidrs, kur meklēt zivis, jo sajūta, ka tās bija dažādos slāņos un vajadzēja uzminēt, kuros tās ir aktīvākas. Visas cīņas bija ļoti spraigas un nevienu brīdi nevarēja justie droši par uzvaru dueļos. Pirmā diena man izvērtās visai grūta.

Neizmantotas iespējas, sāpīgi shodi, nerealizētas copes. No 8 tūrēm tikai 1 zaudējums, bet daudz neizšķirtu tur, kur bija visas iespējas uzvarēt. Galu galā pēc pirmās dienas 14.vieta, bet 3 punkti vairāk būtu devuši vietu pirmajā sešiniekā. Tas bija ļoti ļoti reāli sasniedzams. Apzinos, ka, lai tiktu finālā, otrajā dienā jātiek trijniekā. Uzdevums grūts, bet pagājušogad izdevās. Grūtāku padara arī tas, ka otrajā dienā ir 6 nevis 8 periodi. Otrā diena iesākas labi – 2 uzvaras un neizšķirts pēc pirmajiem 3 periodiem. Rēķinu, ka atlikušajos trijos vajag izcīnīt vismaz 2 uzvaras un neizšķirtu. Sāku ar neizšķirtu ar zivīm, tad pārliecinošākā uzvara (4:1). Palikusi izšķirošā cīņa.

Rēķinu, ka vajadzīga uzvara finālam, bet beigās izrādīsies, ka pietiktu ar neizšķirtu ar zivīm, bet... zaudējums ar 0:1. Iespējas bija labas, pat lieliskas. Nervi, nervi, nervi kā teiktu Anatolijs Kreipāns. Jau pirmajā metienā cope, bet pasteidzos. Tad pēc laika vēlviena. Tad shods ar zivi. Jau gatavojos ņemt uztveramo tīkliņu... un vēl pēdējā minūtē normāla cope un atkal pasteidzos. Te arī aizpeldēja mans otrais fināls Azurā. Paliku 5. vietā otrajā dienā, lai gan neizšķirts būtu devis pirmo vietu un ceļa zīmi starp labākajiem 8 iem. Kopvērtējuma rezultāti tika ilgi skaitīti, bet biju pārliecināts, ka Anatolijs tiks finālā. Viņam laba pirmā un otrā diena. Abas stabilas. Malacis. Tā arī notiek – Anatolijs turpina cīņu, es palieku 10.vietā, Māris 23., bet Mārtiņš 61. no 72 sportistiem. Anatolijam pirmajā kārtā diemžēl zaudējums un turpinām kopā sekot līdzi pēdējām cīņām. Pelnīta uzvara Fedoram Buļko.

Organizācija ļoti labā līmenī – Aleksandr Zhadan un Ян Тупицин bija pielikuši daudz pūļu, lai viss izdotos. Bija padomāts par pasākuma vadītāju, tiesnešu brigādi, ēdināšanu, mūziku. Vieta lieliski piemērota arī tad, ja ir slikti laika apstākļi, jo ir vieta, kur noorganizēt gan izlozes, gan apbalvošanu zem jumta. Līdz šim labākais sacensību dīķis, kurš droši varētu uzņemt arī Pasaules čempionātu, ja tāds tiks rīkots. Vienmēr prieks ir sastapt pazīstamus sportistus. Cīņas ir sīvas, bet cilvēki ir draudzīgi un atsaucīgi. Arī nākamgad manos sacensību plānos vieta būs Ukrainai. Bija šis tas, ko pamācīties un paturēt prātā sacensībām Latvijā, bija lietas, kas mums ar Anatoliju ritēja raitāk nekā šeit. Secinājums – mēs esam uz pareizā ceļa arī Latvijā.

Daļai Ukrainas sportistu problēmas sagādāja tas, ka pašiem jātiesā un tiesnešu bija maz. Mēs pie tā bijām pieraduši un tas diskomfortu neradīja, bet bija uzmanīgi jāvēro sportisti, jo daļa tomēr centās izmantot tiesnešu mazo skaitu savā labā. Sektori bija šauri – 5 metri, turklāt katra sportista aizsargātā zona bija 2,5 metrus plata. Ja iemeti otra sportista daļā un viņš pēc tam pārmeta pāri, tad bija māneklis jāvelk ārā. Tas lika domāt gan par taktiskām cīņām, gan protams bija svarīga metiena tehnika.

Prieks, ka mums četriem izdevās atrast kopīgu valodu un daudz darījām, lai vismaz kāds no mums tiktu finālā. Dalījāmies ar visu informāciju, ko zinājām un, kas bija aktuāla, nekas netika slēpts. Apspriedām katra taktiku, kas kam izdevās vai nē.
Paldies Дмитрий Ильинский par veltīto laiku mums, par ieteikumiem, kur pagaršot Ukrainas vietējo virtuvi, par labām atlaidēm Simms produkcijai viņa veikalā Extreme Expedition.
Gribu lielu paldies pateikt atbalstītājiem – SIA NESTE LATVIJA, Mazgas Mazgas Mazgas/Caputis (Forest, Dohna, Jackall).

Par inventāru, ja būs kādam jautājumi, droši prasiet. Par mānekļiem – pirmajā dienā pirmajos piegājienos pie zivīm tiku pateicoties 3 dažādas krāsas Angler’s System Antem Dohna un Berkley zaļa nimfa, pinčets un Fishup Pupa 1,2 un 1,5 collas. Otrajā dienā no 12 zivīm – 8 uz šūpiņiem – Antem Dohna (7 zivis), Nories Masukuroto 3,7 gr. Copes vēl bija uz Pal 3.8 grami un Rodio Craft QM 3,4 gr. 4 zivis uz Berkley pinčeta. Visspilgtāk atmiņā palika pirmās dienas pirmais duelis – tik spraigs duelis ar daudz zivīm un nemitīgu spriedzi man pēdējo reizi bija Ukrainā Troutmania sacensībās. Izdevās uzvarēt ar 5:4, turklāt pēdējā zivs tika dabūta kad bija atlikušas 10-15 sekundes. Šādos brīžos gribās, ka cīņa būtu bijusi uzfilmēta un varētu padalīties ar jums.

Anatolija Livdāna (Anatolijs Livdāns) viedoklis: Lieki piebilst, ka pievienojos Mārtiņa un Kristiāna augstākajam novērtējumam dīķiem un sacensību organizācijai. Neko līdzīgu vel neesmu piedzīvojis un ir vēlme turp atgriezties arī nākošgad. Savu daļu raksta veltīšu manam ceļam līdz ceturtdaļfinālam. Sestdienas rīts mums sācies ar pārsteigumiem viesnīcā un negaidīti agru ierašanos Vovkoe dīķu kompleksā. Draudzīga atmosfēra, rīta kafija , nekāda stresa. Pirmās 10 minūtes baltajā zonā bija briesmīgas.

Lielakā daļa blakus esošo sportistu izmanto silikonu, pretēja krastā “razdača” un pie mums klusums. Saku strādāt ar šūpiem vidējā distancē, 7 vai 8 metienā cope, forele ļoti ātra un aktīvi pretojās, kas beidzās bēdīgi, jo spoles bremze bija pārāk vāji noregulēta. Muļķīga tehniska kļūda liedz izvirzīties vadībā. Tikai pāris minūtes pirms beigām izdevās pierunāt vienīgo foreli vidusslānī uz Berkley oranžo nimfu. Pirmie trīs punkti ir un veidojas pirmās sajūtas strādājot tik dziļā ūdenī. Nākošajos iegājienos meklēju horizontu, kur varētu būt vairāk kontaktu. Ņemot vērā, ka pretinieki startēja ar silikona mānekļiem jau sākumā, tad arī izvēlējos silikona mānekļus (FishUp Pupa, Berkley nimfa, Lbaits slags) ar svariem 0.3-0.5 gr.

Kontakti sāka parādīties diezgan ātri, sameklēju priekš sevis pamata pieeju iemetot mānekli +- 15 m distancē, dodu iegrimt 4-5 sekundes un lēni kustos uz priekšu līdz sajūtu ka māneklis tiek līdz gruntij un sāku darboties vēl lēnāk gandrīz līdz krasta līnijai. Parasti copes bija fragmentā kad māneklis bija tuvu gruntij vai jau uz grunts. Vislabāk man strādāja vidējā Pupa baltā un dzeltenā krāsā uz 0.4 galvas. Tādā veidā pirmajā dienā izcīnīju 14,5 punktus (4 uzvaras, neizšķirts ar zivīm, neizšķits 0:0 un divi zaudējumi) , noķerot 14 zivis. Jocīgi, bet atmiņā palika tieši zaudējumi. Bija visas iespējas nospēlēt rezultatīvu neizšķirtu, piemērām, interesantajā spēlē pret Fjodoru Bulko, pāris minūtes līdz finišam man zaudēta zivs pie rezultāta 1:2 sakabes dēļ.

Steigā pārsienoties pirms tam uzliku “lietotu” , nevis jaunu sakabi un tas man maksāja 1,5 punktu, jo zivs svecē pamanījās aiziet atverot sakabi. Atkal paša kļūda. Pēc pirmās dienas ierindojos 8 vietā zonā, tālu neatpaliekot, kas nozīmē iespējas cīnīties par fināliem. Vēl sestdienas vakarā nolēmām, ka man , Mārim un Kristiānam otrajā dienā jānopelna 5 uzvaras lai tiktu finālos. Man tas izdevās izcīnot 4 uzvaras un 2 spēles zaudējot. Viens zaudējums “bez variantiem” un otrs sāpīgs ar aizgājušo zivi pāris metrus no tīkliņa. Otrajā dienā mana pieeja ar silikonu nestrādāja tik labi. Man sāka strādāt smagais šūpis tālajā distancē augšējā slānī, FOREST PAL 3,8 gr un ANTHEM Dohna 3gr. Iesākot dueļus biju izvirzījies vadībā ar bleķiem, tad pielasīju zivi ar FishUp balto Pupa. Tādējādi 4 uzvaras ar kopējo zivju skaitu 9:0. Kopa 12 punkti, kas lika domāt, ka man vajadzētu būt finālā, jo zināju ka mani divi tiešie konkurenti zonā bija zemāk. Tā arī sanāca, izcīnot 3 vietu zonā, man 11 balles, kas atbilst 6 vietai kopvērtējumā.

Finālisti visi vairāk vai mazāk redzētas sejas. Man pretiniekos tiek 3 viets ieguvējs Kirill Pogostinskiy Кирилл Погостинский, kurs ir pieredzējis stream kategorijas sportists. Zināju, ka viņš otrajā dienā rezultātu izcīnīja ar ļoti lēnu silikona pasniegšanu pie grunts. Plāns cīnai pret viņu bija startēt ar 5 šūpiem 3 formu un krāsu divos horizontos tālajā distancē. Katram šūpiņam bija 2 iemetieni (virsējā slānī un vidējā). Diemžēl bez kontaktiem. Aptuveni 7 minūtē Kirils noķēra zivi pie kājām, tieši pēc tiesneša aizrādījuma par pārmērīgām pauzēm pie krasta. Ņemot vērā ka tiesneši pirms starta paziņoja ka finālos viņi sekos līdzi noteikumiem, tad koncentrējos uz savu rezultātu pilnībā un neievēroju cik garas pauzes Kirils taisa. Zivi ieskaitīja un tas nozīmēja ka jāķer vismaz divas, lai tiktu pusfinalā. Pārgāju uz man ērto balto Pupa un uzreiz jūtu kontaktu, pauze un aiziet aukla, piecērtu, iedodu pa zobiem un beigas. Parādījās pārliecība ka varēšu vēl pierunāt un nožēla ka iztērēju laiku šūpiem.

Samainoties vietām man bija viens kontakts bez turpinājuma un viss. 3 minūtes līdz beigam pārgāju uz šūpiem ar cerību noparkot kādu ātro zivi no tālās distances, bet nekas neizdevās un pārgāju skatītāju pulkā. Esmu apmierināts ar kopējo komandas sadarbību un rezultātu. Krājam pieredzi un turpinam attīstīties! Milzīgs paldies visiem, kuri juta līdzi mums Ukrainā un NESTE komandas lielākajiem atbalstītājiem NESTE LATVIJA SIA Neste Latvija un CAPUTIS UAB Mazgas Mazgas Mazgas.

Māra Rublāna viedoklis: Mēneša robežās sanāca ņemt dalību divos izcilos foreļu turnīros, Romania Trout Games, kurš norisinājās upē un Area turnīrā Azura Trout Cup. Abi bija izcili katrs savā kategorijā gan organizācijas, gan zivju daudzuma ziņā. Gribas uzsvērt, ka bija tīra bauda startēt tādā Area tēmai speciāli veidotā kompleksā. Labiekārtota un pārdomāta teritorija, unikāls sportam speciāli dizainēts kvadrātveida dīķis ar iebūvētām “ekstrām”, specifisku zilganpelēku ūdenskrāsu un kupolveida telti pasākumu svinīgajām daļām un patvērumam no sliktiem laika apstākļiem. Ja vēl visam piepluso īpašo, laipno sagaidīšanu, draudzīgo atmosfēru, smaidīgās sejas un foršo mūsu četrotni, sanāk mans šī gada spilgtākais Area turnīrs. Ar Vovkovo kompleksu un Azura Trout cup nevainojamo organizāciju ukraiņi ir augstu pacēluši Area sacensību latiņu.

Vairāk par pašiem mačiem un manu startu. Uz startu devos ar 3 kātiem. Pirmais komplekts: Varivas ARD Tournament Drive [Extra] ARD-62T-DTX ar spoli Shimano Vanquish C2000S un pīto auklu. Otrais komplekts bija vairāk domāts šūpiem: kāts Yamaga Blanks Blue Current 68II, Daiwa Presso 2004 spole ar Twich Master mono auklu. Trešais komplekts tālmetieniem: Shimano Soare BB S706ULT kāts, Daiwa Presso 2004 Hi-Speed spole ar 0.2 PE pīto auklu. Pārsvarā gan strādāju ar pirmo komplektu, jo blanka ļāva veikt gan tālmetienus ar smagiem šūpiem, gan izjust delikātu copi piekrastes zonā ar vieglu džiggalvu un silikona mānekli.

Par mānekļiem. Tā kā nesanāca patrenēties tieši sacensību dīķī un iegūt pārliecību attiecībā uz gumijām, galveno uzsvaru liku uz šūpiņiem. Jau no paša sākuma bija ticība, ka pelēcīgi gaišajā ūdenī vajadzētu strādāt baltai krāsai. Tā arī bija, 15 no 21 zivs noķēru uz baltu šūpiņu. Protams, strādāja arī klasika - oranža, rozā un firetiger krāsas, īpaši pirmajos periodos. Runājot par modeļiem, pēc noķerto zivju skaita tos var ierindot sekojoši: Valke-In Hi-BurstXross 2.2 gr, Nories Rooney 2.8 gr, Antem Dohna 3 gr, Nories Masukuroto 3.7 gr un Forest PAL 3.8 gr. Uz gumiju ķēru maz un pārsvarā pirmajā dienā, kad vējš nebija tik brāzmains, kā arī, ja atri neizdevās izvirzīties vadībā ar šupiņiem un pretinieks pārgāja uz gumiju. Absolūtie favorīti šajā turnīrā bija balta un dzeltena FishUp Pupa un FishUp jaunais modelis Morio. Tieši Morio man palīdzēja izlīdzināties un dabūt neizšķirtu pret ukraiņu sportisti Aļonu Komarovu, kura pēc pirmās dienas bija izteikta favorīte.

Par atmiņā paliekošākajiem dueļiem. Pats sīvākais bija pirmās dienas pirmais periods. Pirmais metiens un cope. Trāpījusies paliela zivs. Bremze nav piegriezta pietiekoši, kamēr to pieregulēju, aukla ir pārāk brīva un pēc dažām svecēm zivs aiziet.. Turpinājumā sākas iedzīšana, pretiniekam zivs, man zivs.. un tā līdz finiša signālam. Neizšķirts 6:6. Tā viena nerealizētā zivs izšķirtu rezultātu. Ar šo pašu sportistu nospēlējām neizsķirti arī otrajā dienā, bet nu jau bez zivīm. Pārliecinoši uzvarēju turnīra tēvu Aleksandr Zhadan. Satiekot viņu vakarā pie viesnīcas, žests “I am watching you” liek saprast, ka to viņš man vēl pieminēs.. :). Iedāvinu Rīgas Balzāmu, lai vienu rūgtumu aizstātu ar citu.

Par startu kopumā. Pirmajā dienā trīs uzvaras, trīs neizšķirti un divas zaudes, abas Vladimiriem, 1:2 titulētam ukraiņu sportistam Vladimiram Vorotņakam Vladimir Vorotniak un 1:2 Vladimiram Čerednjukam Владимир Череднюк. Otrais jau no pirmās minūtes ar pārliecību sāka gumijot piekrastes zonu, nokļūstu iedzinējos, man šūpi tikai tiek piebakstīti, viena zivs uz pinčetu un zaude. Otrajā dienā Viena uzvara, viena zaude un pārejie četri neizšķirti, no kuriem viens ar zivīm. Iespējas neizšķirtus vērst par uzvarām bija. Kopvērtējumā pēc pirmās dienas zonā desmitais, otrajā dienā deviņpadsmitais, kopvērtējumā divdesmit trešais. Par vājo vietu jāatzīst ķeršanu uz gumiju, īpaši stiprā vējā, kad copes praktiski nejūt un bija jābūt skaidrai pārliecībai, par to ko daru.

Paldies Anatolijam, Kristiānam un Mārtiņam par atvērtību un komandas garu, kā arī organizātoram Aleksandr Zhadan par pēdējā brīža biļeti uz svētkiem!

Līdz nākamjiem kopīgiem piedzīvojumiem :)

O R I Ģ I N Ā L S

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(2 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers