Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
otinjsh | 4.aprīlis 2018, 17:42 | 1 komentārs | 883 skatījumi

... Kad šamais ir dabonams tikai caurumos

Tā ka breks i mana dvēseliskā vājība un pa drāti ceļo sirdij ļoti sāpīgas bildes, tad atliek tik sūtīt nervozas, mīlas pilnas vēstules un doties ciemā. Protams izvēle krita uz visneverņacīgāko dienu, jo laiks mainās, gaiss sastindzis “Kas nu būs!?” gaidās un pa dienu nonācām ciklona acī. Skats iespaidīgs, bet arī uz zivīm savs atspaids paliek. Vismaz šajā galā.

Tā spriedām mēs, kam nevisai ķērās, bet izrādās tālajā kardonā tikām bijusi giutņe. Tas tā vienmēr, it kā. :D Rīts iesākās ar rokas piešaušanu dubulto caurumu marķēšanā. Viss zašibiss, tikai 40cm ļads un čiuļam spāka pietiek caurumiem četriem no vietas, pēcpusdienā, jau knapi tieku gala ar trim šādiem briļļveidīgajiem un mēle pār pleciem. Kamēr tur urbjos un barojos ar zemes un tārpu sajukumu, Joņs klāj vaļā, ka rīta stundai esot zelts mutē, a mēs tur kautko ar barošanu niekojamies. Savus vārdus pamato ar pirmo jaudīgo copi un ilgu stīvēšanos. Tā jocīgi nākot. Moš trijnieks, moš paiks? Beigās paiks, stabils 2nieks tā liekas. Tas saucās Gutten Morgen! Rahzna! Das ist Fantastich!!!

Visi dalībnieki, kas nolūkojušies izrādē, ar divtik lielu sparu pievēršas zivju mānīšanai, bet pēc pirmajām rīta stundām kļūst skaidrs, ka nekādas razdāčas nebūs un ir rūpīgi jādarbojas, lai pie mērķa zivs tiktu. Spēks tiek pie diviem plinderiem, vietējais seniors pamanās tikt pie kārtīga lāpstainā shoda, bet man, Garajam, Joņam un vel vienam džubāram pa lielām šaibām nekā. Kaukāds ķīsīts un mazasarīts jau tiek. Eho brīžam ar zīmē kā grunts cilājas, bet bez laimīgajām beigām.

Vienā tāda caurumā pamanos uziet mazo asariņu brigādi. Birdinu ķikurus no augšas un priecājos par regulārām copēm. Un tajā brīdī, kad esmu piemirsis par visu pasaules breku esamību, ekrānā uzzīmējas višs. Braukā līdzās cīšu laiku, līdz saņemās uz kodienu. Kontakts, forša stīvēšanās un stabīls tumšs kilavnieks kūļājas pa mitro azara ļadu. Spēks a’ kautko juzdams ir pienācis un priecājamies abi kopā. Labais!!!! vel atliek kādu divnieku piemānīt, zivju dievus lūdz mana kautrīgā copmaņa dvēselīte, bet līdz pievakarei dzirdīgas ausis manas lūgšanas tā arī nesasniedz.

Vispār brauciens ļoti noderīgs. Nu, tādā ziņā, ka izpratne par lielo breku guišanu ziemā tika sasipta pašos pamatos. Barošana domāta sisīšiem. Viss kā medījot nopietnus asarus, tikai caurumi divtik lielāki, kumosi desmit reiz kuplāki un jāpurina tā, ka visi liekie zobi izbirst ap kājām pa ļadu. Augšā, lejā un tā vislaik. Pie lielākajām zivīm tiek tas, kurš ir visgarākais. Nopietni! Prieki līdz ausīm, bet tā bija tikai viena īsa diena... @o.

O R I Ģ I N Ā L S

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(4 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[1] Komentāri | dilst | aug
 
kutis

Diez vai viena reize var mainīt pamatus par copi ziemā, drīzāk tas bija izņēmums jeb vietējā īpatnība. :)

6.apr Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers