Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Copes vieta | 23.jūlijs 2020, 00:14 | Komentēt | 1134 skatījumi

Baļotes ezers Latvijas mērogā ir unikāls

Pagājušajā nedēļā Ba­ļotes ezerā rosījās SIA «Saldūdeņu risinājumi» pētnieki. Viņi Zivju fonda finansētā un Krustpils novada līdzfinansētā projekta ietvaros veica izpēti, lai, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, novērtētu ezera zivju sabiedrības stāvokli, sniegtu rekomendācijas ezera tālākai ap­saimniekošanai.
Parasti un arī šoreiz ezeros šāda izpēte notiek, ieliekot speciālus tīklus ar dažāda lieluma acīm un veicot kontrolzveju.
Uzņēmuma «Saldūdeņu risinājumi» ihtiologs Matīss Žagars, pēc tīklu izņemšanas lūgts komentēt pirmos iespaidus un secinājumus, teica, ka detalizēta analīze būs pieejama pēc pāris mēnešiem un ar tiem publiskā tikšanās reizē tiks iepazīstināti visi interesenti. Pirmais iespaids ir, ka ezerā ļoti labi jūtas karpas un zandarti. Tas arī neesot nekāds pārsteigums, jo abas šīs zivju sugas labi sadzīvo – karpas duļķo ūde­ni, un tieši tāds ūdens patīk zandartiem. Zinātnieku tīklos karpu bijis tik daudz, ka daļu nācies atlaist. Tāpat noķerti arī ievērojama lieluma zandarti. Tā kā sarunas laikā nebija sašķirotas visas noķertās zivis, pētnieks vēl nemācēja pateikt, vai zandarti pēdējos gados ir iznārstojuši, tāpat vai nārstojušas ir karpas, kas gan ir ļoti maz ticams. M. Žagars atzīmēja, ka, šķiet, arī asariem un līdakām ezerā klājas labi, jo barības pietiek un Baļotē pārsvarā mērķtiecīgi tiek ķertas karpas, plēsējus liekot mierā.
«Baļote ir unikāla Lat­vijas mērogā, jo neviens cits ezers tik rūpīgi netiek ap­saimniekots. Ezers tiek stingri uzmanīts, krasti ir izkopti, un zivis tiek rūpīgi sargātas. Vienmēr un visur, kur vien uzstājos, šo ezeru minu kā apsaimniekošanas paraugu. Protams, tas vairs nav dabisks ezers un sava veida ekoloģiski zaudējumi šeit ir, jo karpas ir saduļķojušas ūdeni un izēdušas ūdensaugus. Pašlaik, jūlija vidū, piekrastei būtu bijis jābūt pilnai ar lēpju lapām, bet šeit tādu praktiski nav. Ja vienā skalas galā būtu mežonīgs meža ezers ar aizaugušiem krastiem un absolūti bez jebkādas cilvēka iejaukšanās, tad Baļotes ezers būtu šīs skalas otrajā galā. Taču Latvijā ir 1600 ezeru, un ir pilnīgi pieļaujams, ka viens ir arī šāds. Apsaimniekotāji jau pašā sākumā to gribēja veidot kā karpu ezeru un uz to ir mērķtiecīgi gājuši vairāku gadus» teica M. Žagars.
2012. gadā, kad ezera izpēti veica Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts «BIOR», tas tika novērtēts kā viena no zivju resursiem nabadzīgākajām ūdenstilpēm, ko izsmēluši maluzvejnieki. Savukārt, Vides risinājumu institūtam veicot pētījumus 2015. gadā, tas jau tika vērtēts kā zivīm bagāts.
Vaicāts par pētījumiem, kas nesen veikti Laukezerā, M. Žagars pastāstīja, ka tam ir tīri zinātniski mērķi, kas nav saistīti ar pētīto ezeru apsaimniekošanu. Pētījuma galvenais mērķis ir uzlabot zināšanas par ezeru barības ķēžu funkcionēšanu, lai izstrādātu ilgtspējīgākus un zinātniskos datos balstītus ezeru apsaimniekošanas plānus, noskaidrot, kā ezera ūdensaugi un planktona or­­ganismi ietekmē zivju barošanās paradumus dažādos ezeros. Saprotot, kā barības ķēdes funkcionē ūdenstilpē, ir iespējams izprast mehānismus, kas ietekmē zivju kāpuru izdzīvošanas iespējas. Tā ir ļoti nozīmīga un vērtīga informācija zivju krājumu ap­saimniekošanai zivsaimniecībā. Kopumā pētījums veikts astoņos ezeros – četros Latvijā un četros Igau­nijā. Bez Laukezera pētīts arī Vārzgūnes ezers Jēkabpils novadā. Starp citu, secināts, ka Laukezers ir ļoti labā stāvoklī. Vaicāts par Vārzgūnes ezeru, M. Ža­gars pasmējās – kamēr tā krastos saimniekos maluzvejnieku kooperatīvs, kārtības šajā ezerā nebūs. Pirms pāris gadiem, kamēr zinātnieki tur veikuši kontrolloma šķirošanu, nozagti pētnieku laivas airi. Sa­vukārt pētījuma va­dītāja Kat­rita Karus bijusi patīkami pārsteigta par Laukezera apkārtējo iedzīvotāju interesi. Izpētes laikā vietējie iedzīvotāji ļoti ieinteresējušies par to, ko zinātnieki dara viņu ezerā un vai viņiem ir visas nepieciešamās atļaujas pētīt viņu nacionālo dārgumu.
@Juris Šteinbergs
 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 4 no 5
(1 balss) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager