Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Metodes | 26.septembris 2020, 19:57 | Komentēt | 623 skatījumi

Barību kokteilis fīdersportam

Pagājušajā mēnesī ar ieskatu tārpu pasaulē sāku iztirzāt fīdermakšķerēšanu kā sportu. Šoreiz loģiski būtu turpināt ar ne mazāk svarīgu tēmu, proti – barībām. Uzreiz gan pateikšu, ka no manis sagaidīsi nevis konkrētas receptes vai iecienītāko barību topu, bet gan principus, pēc kuriem izdarīt izvēli un barību sagatavot.

Pludiņmakšķerēšanas un fīdercopes iebarojamo Eiropas vadošie ražotāji ir franču Sensas un beļģu Van Den Eynde. No citām Latvijā populārām markām bez ievērības noteikti nevar atstāt poļu Trapper (sevišķi Gold sēriju). Uzreiz gan jāpiebilst, ka visu šo produktu radīšanas pamatā ir zināšanas un tradīcijas no pludiņmakšķerēšanas – fīderēšana, lai arī ļoti strauji attīstās, salīdzinājumā ar to ir tikai bērna autiņos. Sekojot augošajam pieprasījumam, šie ražotāji jau vairākus gadus piedāvā arī speciālas fīderbarību sērijas, taču tas vairāk ir mārketinga triks. Tāpēc pirmā lieta, uz ko gribu vērst uzmanību –, ķerot ar fīderi, derēs tā pati barība, kas darbojoties ar pludiņu, un sevi nav jāierobežo ar specializētām feeder sērijām.

Ņemam priekšā katalogu

Lai atvieglotu izvēli, ražotāju katalogos un interneta vietnēs ir atrodami barību apraksti un populārākās to jaukšanas receptes dažādiem ūdeņiem. Tālāk detalizētāk aprakstīšu dažus barību parametrus, vadoties pēc Van Den Eynde kataloga.

1

Zivs lielums – mazas, vidējas, lielas, dažādas. Makšķerējot savam priekam, tikai retais izvēlēsies barību, kas paredzēta mazām zivīm, taču cita lieta ir sacensības. Lai sasniegtu stabilu rezultātu mačos, visbiežāk nākas strādāt tieši uz mazām un vidējām zivtiņām, no kurām ikdienas copē prieka būtu maz.

Kā interpretēt šo informāciju? Pirmām kārtām šis parametrs norāda uz barības malumu jeb rupjumu. Sīkām zivīm sastāvdaļas būs samaltas smalki, lielām – malums būs rupjš. Dažāda lieluma zivīm paredzētie produkti visbiežāk būs vidēji smalki, taču ar rupjāku ingredientu piejaukumu.

Šeit jāatgādina pamatprincips, ka barība paredzēta nevis zivs pabarošanai, bet gan piesaistīšanai makšķerēšanas vietā. Izņēmums var būt lielās, kuras var atļauties arī nedaudz pabarot, lai brangākos eksemplārus ieinteresētu ilgāk uzkavēties copes punktā. Prāvākam brekšukam vai karpai diez vai būs interesanti ilgi elpot smalkas barības garšas mākoni, ja tajā nebūs nekā reāli apēdama.

2

Ūdens tips – stāvošs, lēna straume vai straujtece. Stāvošam ūdenim paredzētā barībā būs vairāk vieglu, gaisīgu daļiņu. Straumei veidotās pamatā būs smagas vai līmīgas sastāvdaļas. Stāvošā, ne pārāk dziļā ūdenī bieži vien labus rezultātus dos viegla un mutuļojoša barība, bet straumē tāda jau pēc dažām sekundēm būs aizskalota, un tai līdzi no copes vietas aizies arī zivis. Straumē barotavas saturam vajadzētu skaloties ārā lēni un pēc iespējas palikt makšķerēšanas vietā. Pludinot pludiņu straumē, iespējams apstrādāt lielāku teritoriju, savukārt, darbojoties ar fīderi, ēsmas attālumu no barotavas nosaka pavadas garums.

3

Barības svars – viegla, vidēja vai smaga. Kā jau tikko teicu, visbiežāk straumes barības ir smagas, bet stāvoša ūdens – vieglas. Tepat minama arī masas spēja uzņemt ūdeni. Smagās barības parasti dzer vairāk, vieglās – mazāk. Taču, ja viegla manta uzsūc daudz ūdens, tad tā kļūst apjomīga un gaisīga. Šāda barība var palīdzēt piesaistīt zivis, kas uzturas vidējos ūdens slāņos.

4

Barības struktūra – smalka, vidēja vai rupja. Kā sporta barību ražotājs Van Den Eynde patiesi rupjas barības nemaz netaisa, taču, kā jau rakstīju iepriekš, rupjākās sastāvdaļas paredzētas lielākām zivīm.

5

Barības krāsa – vēl viena lieta, kam noteikti jāpievērš uzmanība. Ļoti izplatīts ir uzskats, ka mazās zivis baidās no lietām, kas kontrastē ar ūdenstilpes gultni. Tāpēc, mērķējot uz tādām, barības krāsu parasti izvēlas, pieskaņotu grunts tonim. Citādi mēdz būt ar lielajām zivīm, kuru uzmanību reizēm var piesaistīt tieši ar krāsu kontrastu.

Ar speciālu krāsvielu masu iespējams arī nokrāsot: gaišai barībai var piešķirt teju jebkādu krāsu, taču tumšai var tikai nedaudz izmainīt toni. Svarīgi ir arī pārbaudīt, vai paša krāsotā tumšā barība pēc pāris minūtēm ūdenī atkal nekļūst gaiša, arī tā mēdz gadīties.

Gatavojot barības, vadošie ražotāji atsevišķas sastāvdaļas, piemēram, cepumus un rīvmaizi, pievieno jau krāsotas. Šī iemesla dēļ tās nesmērē rokas. Savukārt, ja barību krāsosi pats (vai pati), tad makšķerējot rokas kļūs netīras.

6

Barības smarža – atverot nopirkto paku, noteikti pamanīsi, ka daļai barību ir izteikts aromāts, bet daļai – ne. Ja jau sākumā ir sava smarža, to nevar neitralizēt, taču var papildināt ar jaunām niansēm. Ja vēlies aromātu veidot pats ar pulveri vai šķidro atraktoru, ņem masu ar neitrālu smaržu.

7

Barības garša – bez smaržas barību raksturo arī garša. Visbiežāk tā ir neitrāla, salda vai sāļa. Un ne vienmēr tā saskan ar aromātu: barība, kas smaržo saldi, var būt arī sāļa vai neitrāla. Tāpat tā var būt gan salda, gan sāļa vienlaikus. Es pats visas barības, ko jaucu, vienmēr pagaršoju. Vismaz pirmajās reizēs, kad to iepazīstu.

Kur smelties recepšu idejas

Saprotu, ka makšķerniekam bez priekšzināšanām tas viss var likties kā raķešzinātne un vēl vairāk sarežģīs izvēli. Taču sākt var pavisam vienkārši – pajautājot kādam no vadošajiem sportistiem. Es sportā esmu jau sen un droši varu apgalvot, ka absolūti lielākā daļa sportistu būs ļoti pretimnākoši un palīdzēs ar padomu. Taču arī tad ieteikto mantu ir vērts izvērtēt pašam pēc iepriekšminētajiem kritērijiem – tas veidos savu viedokli un pārliecību.

Otrā, taču nemaz ne sliktāka iespēja ir paļaušanās uz rekomendētajām receptēm. Visi ražotāji publicē dažādu maisījumu variācijas, piemērotas vai nu stāvošam ūdenim, vai straumei. Tāpat arī ir receptes, kas veidotas, ņemot vērā dažādu zivju specifiku. Piemēram, plicim vairāk patiks aktīva barība, bet breksim – inerta, uz grunts guļoša.

Iejaukšanas process

Barības maisījumu var papildināt arī ar piedevām. Populārākās no tām: grauzdētas maltas kaņepes, Copra melassa (ar melasi piesūcinātas kokosa skaidiņas) un biskvīts (cepumi). Lielajām zivīm mēdz izmantot caur sietu izberztus zirņus vai kukurūzu, kā arī vārītas kaņepes. Šādas sastāvdaļas parasti nejauc visā masā, bet pievieno porcijās katrai barotavai atsevišķi.

Jo aukstāks ūdens un vājāka zivju apetīte, jo smalkāku barību izmanto. Ziemas mēnešos es masu pirms mitrināšanas izsijāju caur 1 mm sietu. Palikušās rupjākās sastāvdaļas var noglabāt un vasarā izmantot karpu copē.

Iestājoties pavasarim, sausās barības sijāju caur 2–3 mm sietu. Tas vajadzīgs, lai atdalītu rupjās daļiņas. To parasti nav daudz, taču tās nav vajadzīgas. Šādām daļiņām vajadzīgs daudz ilgāks mitrināšanas laiks, tāpēc, kad pati masa būs gatava, tās joprojām būs sausas. Tāpat ar lielajām frakcijām mazās zivis ātri paēdīs un makšķerēšanas vietā vairs neatgriezīsies.

Barības iemaisīšana notiek lielā spainī. Kā mikseri izmanto jaudīgu urbjmašīnu ar speciāli barības jaukšanai paredzētu uzgali. Vispirms samaisa sausās sastāvdaļas, tad pievieno ūdeni.

Mitrināšana notiek vairākos piegājienos, un pirmajā reizē pielej lielāko daļu nepieciešamā ūdens daudzuma. (Man parasti pietiek ar trim reizēm.) Barību sataisa nedaudz mitrāku, kā tas būtu nepieciešams, un atstāj ievilkties uz 10–15 minūtēm. Pa to laiku var sagatavot inventāru.

Kad atgriezīsies pie barības, tā būs pārāk sausa, tāpēc atkal pievieno ūdeni, bet šoreiz īpaši jāuzmanās, lai nesalietu par daudz. Trešā mitrināšana, ja nepieciešama, veicama pirms pašas copes; ja tās ir sacensības, tad pirms barību kontroles.

Daļu barības var atstāt līdz galam nesamitrinātu – tas dos lielākas iespējas izmaiņām sacensību gaitā. Šāda barība var noderēt, ja izmanto daudz grieztu tārpu vai arī spēcīgāku mutuļu radīšanai. Mitrinot smalku masu, kā arī atjaunojot tās mitrumu makšķerēšanas laikā, ļoti labus rezultātus var gūt, izmantojot pulverizatoru.

Šķidros atraktorus var pievienot izmantojamam ūdenim vai uzreiz barībai otrās mitrināšanas laikā. Tie, kas ļoti tic smaržvielām, barību mēdz jaukt tikai ar aromatizatoriem, bez ūdens. Es šajā ziņā esmu ļoti piesardzīgs un smaržas izmantoju maz.

Pēc mitrināšanas barību ieteicams izsijāt caur 3–4 mm sietu, lai likvidētu salipušos kunkuļus.

Tiekamies mačos!

Nav jāierobežo sava izvēle ar specializētām feeder sērijām

Barību mitrina ar pulverizatoru vai vienkārši pielejot ūdeni. Maisīt var ar rokām, taču ar mikseri, protams, ātrāk

Kad barība samitrināta, to izsijā

... lai tajā nepaliek šādi kunkuļi

Šāda frakcija paliek, izsijājot barību caur 2 mm sietu. Brekšu copē tos var arī atstāt

Sijā sausu barību

Barība gatava copei

@EDVĪNS ŠĻUBOVSKIS

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(4 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager