Gaļenieki un ne tikai...

Pēdējā laikā diezgan bieži ar copi saistītos forumos, žurnālos, raidījumos un citur dzirdu šo vārdu. No kurienes vispār radies šāds termins? Kas to izdomājis? Vai ir kāds cilvēks, kurš ar makšķeri iet uz ūdenstilpni ar domu piedzīt pilnu ledusskapi ar zivju gaļu? Tam parasti, cik zinu, izvēlās tīklus, murdus un citas nelegālas zivju ieguves metodes. Ij ta, parasti tas ir naudas pelnīšanas nolūkā, nevis, lai piedzītu ledusskapi ar zivju gaļu. Vai varbūt gaļinieks ir tas, kas lieto pārtikā zivis? Tad domāju, ka 90% visas planētas iedzīvotāji ir gaļenieki.

Princips "ķer un atlaid" nav slikts un ir pat ļoti labs, bet nevajag iebraukt auzās. Mūsu senči ne jau tāpēc izdomāja makšķerrīkus, lai zivis atlaistu. Makšķerēšana ir pielīdzināma medībām. Starpība ir tikai faktā, ka makšķernieks savu lomu gandrīz vienmēr var atbrīvot, bet mednieks savu nē. Bet viss gatavošanās process, lai zivi saprastu, pievilinātu un izmānītu ir ļoti līdzīgs medībām. Pamatā makšķerēšana tomēr radusies kā zivju ieguves veids privātām vajadzībām(lietošanai pārtikā).

Nesaku, ka zivis nevajag laist vaļā, to vajag darīt un pēc iespējas biežāk, bet esmu pret to, ka makšķernieki , kas patur lomu, tiek saukti par gaļiniekiem. Protams, pieķert tādu kvantumu, ka nezin kur zivis likt, vai izdaļāt tās radiem, draugiem un kaimiņiem nav pareizākais. Bet paturēt lomā tik daudz noķertās zivis, cik pats var izlietot - tas ir tikai normāli. Kāpēc man pirkt zivis, nezinot to svaigumu, ja es pats varu noķert. Man zivis garšo. Te neiet runa par zivju izmēru(citiem nepatīk, ka patur lielas, citiem, ka patur mazas) un arī ne par konkrētām sugām(daži ir ieciklējušies uz atsevišķām zivju sugām, kuras tie žēlo, bet pārējās mierīgi galina nost), runa iet par to, ka paturēt lomā paša godīgi noķertās zivis ir pavisam normāli. Ir vēl tāds novērojums, ka lielākie bļāvēji forumos, pie ūdeņiem rīkojās pavisam savādāk.

Orts absurds ir tas, ka par gaļeniekiem jau tiek uzskatīti visi, kuriem nav dārgs un labs copes aprīkojums. Tagad žurnālos tik to vien var lasīt, ka vajag tādu un tādu pribambasu un, ka bez tā jau ķer tikai gaļenieki. Johaidī, bet ja man prieku sagādā pats copes process kā tāds, da kaut vai ar bambusa nūju un spalvas pludiņu? Visi dārgie makšķerrīki un cits aprīkojums ir tikai palīglīdzekļi, lai es varētu izbaudīt prieku no makšķerēšanas. Piekrītu, ka ar smalkāku aprīkojumu cope ir patīkamāka un bieži vien efektīvāka, bet ne jau visi to var atļauties. Galvenai jau ir saņemt patīkamas izjūtas no paša copes procesa, nevis padižoties pie ūdeņiem ar to, ka kāds kaut ko vairāk var atļauties.

Meistarību uz precizitāti un iemetienu tālumu var slīpēt arī pļavā, tam nevajag ūdeni. Pie ūdeņiem tomēr cilvēki iet makšķerēt. Pats vārds jau izskaka visu. Ar šo es nemudinu tagad visus makšķerniekus paturēt visus noķertos lomus. Tieši otrādi aicinu piedomāt, vai konkrētās dienas loms tiks paša realizēts pārtikā, vai nē. Ja nē, tad esiet laipni un zivis atbrīvojiet. Kaimiņi lai paši sev ķer. Esmu par to, ka visi neatļautie lomi tiek atlaisti un par to, lai nepaturētu vairāk zivis lomā par to, cik pašam nepieciešams. Kā arī, par to, lai makšķerniekiem, kuri patur lomu, nepiedēvētu gaļenieka titulu. Tā ir normāla, gadiem iestrādājusies, tradīcija.
Tas arī viss, kas bija uzkrājies. Paldies par uzmanību un visiem ne asakas!