Kad ledus sezona noslēgta, tad nekas cits neatliek kā doties iekarot vietējās upes. Protams izteikta pavasara zivs ir vimba, par ko šoreiz arī stāsts. Devos uz Lielupi starp Kalnciemu un Jelgavu agrā rītā lūkoties vimbas. Diemžēļ viss nebija tik rožaini kā sākumā biju cerējis, bet otrajā dienas pusē laba pozitīvisma devu sagādāja raudu cope. Patīkamu skatīšanos un ne asakas!

Trīs dienas pēc kārtas devos uz ezeru. Pāri pauguriņiem un plāvām. Ezers sevi glabā viltīgas līdakas un tumšus asarus. Vasarā no laivas, te īsts kaifs. Zin, to tikai vietējie. Vai tie, kas dodas savvaļā. Kopā ar Artemusu devāmies copēt. Ir janvāra beigas, ziemas vidus.

Šajā copes reizē bijām sajaukuši visas barības kas bija palikušas pāri no vasaras copes.

Šī bijā, tāda spontāna cope aiziet un paskatīties kādas zivis vēl bez mailēm dzīvo Misas upē:)!

Apmēram 40 minūšu laikā tiku pie 5 bonusiem - līdakām. Lielākā bija 7kg smaga un 97 cm gara, vēdera apkārtmērs bija 56 cm. Āliņģis 15. Cīņa ilga apmēram 7 minūtes, diemžēl izslēdzu kameru uz to momentu, jo domāju, ka kamera bija izslēgta! Labāk būtu aizmirsis par kameru un tad būtu visu nofilmējis. Trīs reizes līdaka bija pie āliņģa un ceturtajā reizē kolēģis palīdzēja izvilkt ar gafu. Pirmo reizi pati līdaka izbāza galvu pa āliņģi... Un tad sākās kārtīga cīņa. Stundu ķēru ar karodziņiem, tad visu atlikušo dienu ķēru ar ziemas makšķerīti. Bija vēl 150 gramu asaris uz mormiškas, rauda 200 grami.

Pirms iegādājos savu pirmo makšķeri 2019.gadā