Tā kā zivju pagaidām nav daudz, devāmies uz leģendām apvīto Lohnesa ezeru - kaut kas stāstā ir jālauž.

Kamēr es urbju caurumus, zem ūdens jau notiek darbība. Zemūdens kamera iemūžināja divas līdakas, kuras mierīgi uzturas tuvumā un uzmanīgi vēro katru manu kustību. Troksnis? Nekādas reakcijas. Nekādas panikas. Tikai auksta ziņkāre. Es mēģināju tās izprovocēt - ekvilibrists palika bez uzmanības. Liekas, ka tās nemedī, bet gan analizē. Kad zivs no tevis nebaidās, tu saproti - zem ledus darbojas pavisam citi noteikumi. Īsts mirklis no ledus apakšas.

Šajā video beidzot noķeru savu dzīves pirmo stinti (salaku)! Tāpat kā iepriekšējā video, arī šoreiz ķērām Ventā! Video parādu un pastāstu par to cikos labāk ķērās, kādā dziļumā un uz ko! Kā man veicās skatieties video! Patīkamu skatīšanos un ne asakas!

Ceļojuma otrajā daļā mēs turpinām dzīvot meža ezera ritmā. Rīta migla, mierīgais ūdens un pirmie zivju šļakati rada perfektu noskaņu, lai pamostos rītausmā.

Šajā reizē pieredzi bagātināja ezers Gaucis & Edgara gudrības, kuras palīdzēja noķertu līdaku. Uz ugunskura gatavota saļanka, kurā dvēseli bija ielicis pavārs Valdis. Izpalika tikai [Ex] da Bass Dj sets, bet visu vienā diena nevar salikt. Ziemas dienas ir par īsu.

Pēc pirmās iepazīšanās ar Skotiju dodamies tālāk ziemeļu virzienā, kur ezeri lielāki, makšķernieku mazāk un cerams, arī līdakas lielākas.

Devāmies divu dienu piedzīvojumā uz Peipusu, cerībā uz labu copi un skaistiem mirkļiem. Pirmā diena gan mūs pārbaudīja – ilgi meklējām, mainījām vietas un tikai ap pulksten divpadsmitiem beidzot atradām, kur zivis patiešām turas. Tad cope beidzot sāka kustēties. Otrajā dienā jau gāja nedaudz vieglāk – pieredze bija rokā, un rezultāti arī nelika sevi gaidīt. Kā mums īsti gāja, ko noķērām un kādi bija piedzīvojumi – visu redzēsiet videoklipā. Paldies par skatīšanos, tiekamies nākamajos piedzīvojumos – un viss jau matā!

Brauciens uz Ventspili stinšu (salaku) copē! Nekad nebiju ķēris šīs zivis, bet bija vēlme jau aptuveni piecus gadus. Šoreiz loms nebija iepriecinošs, taču parādīju un izstāstīju, kā ķert stinti, kāda šobrīd ir reālā situācija uz vietas.

Pagaidām ziema un ledus cope nav devīga (ceru, ka tikai man). Iepriekšējā sezonā līdz Babītei netiku, bet atmiņas palikušas labas un devos tās atsvaidzināt. Skaists, plašs un pārmeklējams ezers, kurā laime var slēpties katrā caurumā un reizē retajā no daudziem. Bet es izbaudīju katru minūti svaiga gaisa un balto, salto ziemu.