Kuldīgā var vērot pāri Ventas rumbai lecošas vimbas

www.kuldiga.lv

Kuldīgā pāri Ventas rumbai jau vismaz divas dienas novērojams, kā lec zivis, galvenokārt vimbas, aģentūru LETA informēja SIA "Kurzemes cope" valdes priekšsēdētājs Guntis Kārkliņš.

Katru pavasari vimbas dodas augšup pa Ventu, savā nārsta ceļā sastopot Ventas rumbu - Eiropas platāko ūdenskritumu. Pirms vairāk nekā 300 gadiem, hercoga Jēkaba laikā, kuldīdznieki izdomāja unikālu zivju ķeršanas metodi - uz rumbas novietojot zivju ķeramos grozus. To dēļ Kuldīgu mēdza dēvēt par pilsētu, kur zivis ķer gaisā.

"Tomēr mūsdienu zvejniekiem šāds zvejošanas veids ir liegts. Pie rumbas nedrīkst arī makšķerēt," sacīja Kārkliņš.

Pērn aprīlī pie Ventas rumbas tika konstatēti un no ūdens izņemti trīs maluzvejnieku zvejas grozi vimbu ķeršanai. Šogad vēl maluzvejnieku aktivitātes nav novērotas, jo ūdens līmenis ir pārāk augsts. Toties tas ir piemērots zivīm, kuras pāri rumbai lec lielā skaitā.

SIA "Kurzemes cope", kas apsaimnieko Ventas ieleju un izsniedz makšķerēšanas licences, veic kopīgus reidus ar Valsts vides dienesta inspektoriem, tomēr līdzekļu nepietiek, reidi ir periodiski un bez iepriekš izstrādāta grafika. Kārkliņš pieļāva, ka šogad ekonomisko grūtību dēļ malu zvejnieku skaits palielināsies, tomēr uzraugiem būšot jāiztiek ar līdzšinējiem resursiem.

Pašus maluzvejniekus gan parasti notikuma vietā aizturēt neizdodas, nākas tikai konstatēt, ka upē ielikti grozi.

Pavasarī zivis pāri Ventas rumbai sāk lēkt aprīļa sākumā. Šogad zivju lēkšana sākusies, kad ūdens sasilis līdz vajadzīgajai temperatūrai. Šī unikālā parādība parasti turpinās līdz 10.maijam.

Pāri Ventas rumbai pavasaros lec vimbas, bet rudeņos - laši, skaidroja Kārkliņš. Viņš sacīja, ka neesot iespējams aprēķināt, cik zivju pārlec pāri Ventas rumbai. Katru gadu tas esot savādāk un ir atkarīgs no ūdens līmeņa.