Dalība sacensībās "CMS Ziemas Kauss 2018"

Šodien norisinājās makšķernieku biedrības "Carnikavas Makšķerēšanas Skola" rīkotas zemledus makšķerēšanas sacensības "Ziemas Kauss 2018"! Sacensības norisinājās Dzirnezerā un pulcēja diezgan prāvu zemledus makšķernieku skaitu. Par cik šī makšķernieku biedrība ir mūsu portāla sadarbības partneri, tad arī šoreiz parcopi.lv atbalstīja šo pasākumu informatīvi, klātienē ar piedalīšanos un arī ar speciālo balvu par sacensībās noķerto lielāko asari!

Tātad īsumā, par visu pēc kārtas, no mana skatpunkta. Aizbraucām uz sacensībām trīs cilvēku kompānijā - es, Anatolijs un Juris Miķelsons, kurš jau ir ierasts dalībnieks šajās sacensībās.

Aizbraucot satiku daudzus pazīstamus copmaņus un sākās pirmsacensību runas par copi. Konkurence solījās būt spēcīga. Carnikavas Makšķerēšanas Skolas pārstāvji, kuri ezeru ļoti labi pazīst, Latvijas čempionāta zemledus makšķerēšanā dalībnieki, divkārtējais parcopi.lv bļitkošanas kausa ieguvējs Voldemārs Sosins, Jānis Briedis un daudzi citi makšķernieki.

Bet par cik sacensības notika tautas klasē, tad drīkstēja ķert gan ar mormišku, gan bļitku un ezers zonās netika sadalīts. Man nekādas īpašas stratēģijas uz mačiem nebija, bet bija mērķis - noķert vismaz vienu smuku asari. Uzreiz jāpiebilst, ka mērķis netika izpildīts, tāpēc var teikt, ka savu uzstādīto latiņu neizpildīju! Anatolijam arī bija mērķis vienkārši pacopēt, bet kad ar zivju ķeršanu galīgi neiet, viņam ātri apnīk!

Sacensību sākumā turējos kopā ar Jāni Briedi. Sākums smags, pirmajā stundā laikam katram pa diviem asariem. Bļitku vispār ignorēja, kaut gan uz to man patīk ķert labāk. Nācās pielāgoties un ķert pārsvarā ar mormišku.

Staigājām meklējām, tad sadalījāmies. Jānis atrada mazos asarus, es tur vienu brīdi ar piegāju, vienu noķēru, bet man uzreiz neiepatikās izmērs un es domājot, kā makšķernieks parastais, no turienes aizlaidos. Tādus ķert nav interesanti, lai arī ir sacensības.

Gribējās atrast ko lielāku, bet pietrūka meistarības un veiksmes. Kopā pa piecām stundām tiku pie pieciem nelieliem asariem un pa visu laiku bija septiņas copes. Realizācija vismaz normāla! Anatolijs padevās jau stundu pirms maču beigām un izgāja krastā, Jānis cīnījās, kā jau sportists, līdz sacensību beigām.

Es pēdējo pusstundu veltīju tikai bļitkošanai, ar domu, ka varbūt izšaus - bet neizšāva! Neko darīt, nekādu ambīciju jau ar man nebija. Piedalījos tīri ar parastās iekdienas copes piegājienu, nevis sacensību piegājienu.

Un kā jau pierasts, varu piebilst, ka laiks bija labs un iegūtas daudz pozitīvas emocijas. Nostaigāts un nourbts ar bija daudz, vēl tagad rokas nedaudz stīvas.

Finišā izrādījās, ka daži tomēr pasīvo asari bija atkoduši un tikuši pie tīri labiem lomiem! Es pēdējais arī nepaliku ar saviem pieciem asariem, tas labi! Pirmajiem bija virs 2kilo laikam un piekto vietu no pirmās šķīra 70gr.

Anatolijs tika pie balvas, kā pieredzējušākais sacensību dalībnieks, bet Juris Miķelsons tika pie parcopi.lv speciālā kausa par lielāko noķerto asari, kurš bija 255gr smags!

Finišā visus dalībniekus sagaidīja karsta un garšīga zupiņa, kā arī uzvarētājiem tika daudz labas balvas un piemiņas kausi. Pie kam kausi tika izdalīti daudzās nominācijās, bet piemiņas medaļu saņēma visi dalībnieki.

O R I Ģ I N Ā L S