Septembra beigās runāt par līņu iebarošanu un ķeršanu ir diezgan nesaprātīgi, jo šie puiki ir ļoti siltummīloši radījumi un šomēnes jau savu aktīvo barošanos ir pārtraukuši, vēl jau kādam copmanim pa kādam līņukam trāpās, tomēr to jau vajadzētu uzskatīt par veiksmi nevis likumsakarību. Vai nu pašķirsti pavasara jautājumus vai atliekam mūsu sarunu līdz aprīļa beigām, sarunāts?

No jautājuma es nesapratu, tu makšķerē pašā bedrē, tātad atstraumē, vai straumē, lai pa tukšo nejauktu gaisu pastāstīšu kā līdzīgos apstākļus makšķerēju es. Rudeņos man ir iecienīta vieta Gaujā, zem viena no Valmieras tiltiem, tur ir izveidojusies pamatīga bedre un zivis tur sastājās uz ziemošanu, bet lai vai kā pašā bedrē praktiski nekad neviens nemakšķerē, jo to var salīdzināt ar guļamistabu cilvēkiem, būt zivis tur ir, bet reti kad viņas tur ir aktīvas, savukārt, ēst viņas iziet uz bedres izeju un tuvākajiem sēkļiem, tāpēc makšķerēšanai (iebarošanai) parasti izvēlos tieši vietu, kur beidzās atstraume un sākas taisnā straume, pa retam gan kāds mutulis tur ievirpuļo, bet pamatā straume ir vienvirziena, tas man ļauj saprast kas notiek ar manu barību, jo atstraumē vai virpuļstraumē tu neko saprast nevari pat ja lieto ļoti smagu barību.

Šādai copei parasti taisu smagu barību, pamats ir SALMO, SENSAS vai BRUDA barības , pat vēl labāk ja dažādām zivīm(rauda , breksis) paredzētu barību sajaukums, kurām pēc samitrināšanas pievienoju smagu tumšu zemi līdz pat divas reizes vairāk kā ir pašas barības, šādi panāku, ka pat stiprā straumē barība vispirms nogrimst un tikai tad sāk palēnām skaloties. Patiesībā jau ir tā, ka ja tu pareizi iebaro, tad zivis tur pienāks noteikti, Ja ,ja vien viņas tur tuvumā ir, vasarā itin bieži gadās, ka tās pašas raudas un vidēji brekšuki ir sadalījušies nelielos bariņos un klīst pa upi barojoties, atrodi šādu bariņu, noķer 3-5-7 zivis un viss, gaidi nākamo, patreiz rudenī viss ir savādāk, zivis ir savākušās lielos baros un ja atrodi zivju stāvvietu, tad praktiski visu redeni varēsi labi makšķerēt. Es diezgan apzināti nepieskāros tevis teiktajam par barošanas lietderību, zivis ir jābaro noteikti, tikai ļoti svarīgi ir saprast kur, kā un ar ko, es iesaku startam iemest tikai 3-5 smagas bumbas, copei vajadzētu sākties no pirmajiem iemetieniem(runa ir par raudām un baltajiem sapaliem), brekšukiem līdz pirmajai copei gan var paiet labs laiks, pat līdz stundai , ja jāgaida, ka viņš izlīdīs no tuvumā esošās bedres vai koku sanesumiem.

Ja runa ir par BRUDA barību sarkanajā iepakojumā, tad tā ir ļoti laba barība, kuru papildināt ne ar ko vairs nevajag, tieši otrādāk to var un pat vajag nedaudz pašķaidīt ar saulespuķu vai kaņepju spraukumiem , nu un noteikti nelikt klāt mālu, jo rauda taču nav nekāds dūņu rupucis, bet gan straumes zivs, viņa pamatā barojas ūdens vidējos slāņos, tātad barībai ir jāskalojas. Ir jau vēl kas, vasarā Gaujā raudas pārāk lielos baros neturās, pat patreiz tās vēl nav savākušās lielos baros, tu iebaro un paņem no vienas vietas tik zivju cik tur ir, ja citu zivju nav, vai sāk ķerties sīkākas, tad vienkārši jāpāriet uz citu vietu, nedaudz jāuzbaro un atkal viss notiekas. Pie šādas staigāšanas es ieteiktu sākumā iemest 2-3 vidējas bumbiņas, tad vēl divas tad, kad beidzas zivju aktivitāte, ja pēc otrā barojiena zivis atkali sāk ķerties, tad ir vērts pēc laiciņa uzbarot arī trešo reizi, ja copes vairs neatjaunojas, tad labāk mainīt vietu, raža novākta. Rudenī būs savādāk.

Ar līņu barību.

Nu neesi tik slinks un paskaties vismaz šīs lapas visas atbildes un atradīsi atbildi uz savu jautājumu

Viss atkarīgs no vietas un dziļuma kādā makšķerē, ja tas viss notiek 1-2 metru dziļumā, tad tam ir ļoti liela nozīme, ja 4 un vairāk metru dziļums un uzvedies laivā ne pārāk skaļi, tad var veiksmīgi copēt arī ar ziemas vai speciālo borta makšķerīti, kas patiesībā arī ir ļoti aizraujošs copes veids. Seklās vietās , lai cope būtu veiksmīga, makšķerēt ieteicams būtu ne tuvāk par 10-15 metriem no laivas, tad zivis jutīsies krietni drošāk.

UUUU, tas ir baigi apjomīgs jautājums, ja sāk tajā līst iekšā tā no nulles, ja savukārt runājam par kādu noteiktu upes vai ezera posmu, tad viss jau ir vienkārši, stāvi un skaties, zivis pašas uznāks augšā un parādīsies, daļēji atbildi saņemsi iepriekšējos komentāros, vēl jau var meklēt vietas, kur ir redzami izteikti daudz smalki burbulīši, bet tik pat labi tur var rakties karūsas vai karpas.

Savukārt ja runa ir par kādu konkrētu vietu, kur veči ķer brekšus, tikai tu gribi saprast kurā attālumā un kurā rajonā to darīt, tad nu ir jāvēro kurā attālumā parādās brekši vai lielie mutuļi, tuvojoties rudenim ar vējiem un lieliem viļņiem to diemžēl izdarīt ne vienmēr ir reāli, tad nu parasti rīkojos tā, ka mēru dziļumus, meklēju kādu dziļuma kanti un tur baroju, ideāli ja copē divatā vai trijatā, tad sākumā katrs uztausta kādu perspektīvu vietu (kantes lejas daļu, kādu zemūdens pauguru u.t.t.) citā attālumā , sabaro un tad skatās kurš attālums un kurš rajons tad sāk strādāt labāk. Te gan ir viens moments, visiem šiem „pārbaudītājiem” jābūt daudz maz viena līmeņa makšķerniekiem un vismaz sākumā jāstrādā ar daudz maz līdzīgām barībām, tad iegūtā informācija būs cik necik objektīva. Lielais breksis var likt pagaidīt, bet tie līdz kilo finieri piesakās diezgan ātri un stundas laikā no iebarošanas brīža jau top skaidrs būs vai nebūs.

Man kā SALMO ekspertam , kurš ir izmēģinājis darbībā visas spoles, ir jāsaka, ka praktiski visas spoles no patreizējā SALMO sortimenta jau ir ļoti labas kvalitātes, jautājums ir nedaudz savādāks, kādai makšķerei vai spiningam tev to spoli vajag, tam vienmēr ir jābūt pirmajam jautājumam, jo katra spole, katrs kāts tomēr ir paredzēts kādam noteiktam makšķerēšanas veidam, vienas ir jūras copei, citas pludiņmakšķerēšanai, citas gruntsmakšķerei vai spiningam un ja spoli, kas paredzēta vienam makšķerēšanas veidam sāk intensīvi izmantot citam, bieži vien spole, kāts vai cits inventārs vienkārši neiztur neparedzēto slodzi. Par piemēru es vienmēr minu ikdienā lietojamus priekšmetus, piemēram, galda piederumus, dakšiņai ir savs pielietojums, karotei savs, bet tikko jūs ar karoti sāksiet rakt zemi dārzā, tā viņa vienkārši salūzīs, neatkarīgi no tā, kādas firmas ražojums tas būs.

Ja gribi saņemt sakarīgu atbildi, tad apraksti lūdzu mērķi kādam gribi iegādāties spoli un citu inventāru, tad es varēšu nosaukt konkrētas lielas ar konkrētiem cipariem un pat pateikt kur tās lietas ir atrodamas.

Lai piesaistītu asarus kādai noteiktai vietai vis biežāk izmanto viltīgu paņēmienu, ka ar smalkas barības palīdzību sapulcina mailītes un citas smalkās zivtiņas un asaris ļoti ātri saprot kur ir iespēja iekost un sanāk šajā vietā no visām pusēm.

Savukārt sportisti sacensībās asaru piesaistīšanai izmanto dažādus tārpus, kurus pievieno barībai, vai pat vispār izmanto tikai zemi ar tārpu piedevu, asari tur savācās lielos daudzumos, bet pamatā tie ir nelieli asarīši ar retiem izņēmumiem.

J a runa ir par ikdienas copi patreiz rudenī, tad es ieteiktu izmantot pirmo variantu, ja nav smalko zivju barības, tad vari izmantot baltmaizi, pat labāk tikai baltmaizes garozu, sīkzivis to ilgāk plucinās. Vienīgi jāņem vērā, ka ārā sāksies rudens, un daudzos ūdeņos jau septembra beigās sīkzivis vairs augšējos ūdens slāņos nerādās un večiem pamazām sākās problēmas ar ēsmas zivtiņām.

Brekšu dejas var redzēt agros rītos, reizēm arī vakaros, pa dienu lielie rādās salīdzinoši reti. Es par brekšu deju saucu tos skatus, kad brekši kā delfīni iznāk pilnībā no ūdens, pietam izdara to ļoti klusu, kad uztrāpa uz vietu kur brekšu ir daudz, tad reizēm var redzēt vienlaicīgi iznākam no ūdens desmit un vairāk lielus brekšus, kolosāls skats. Mazākie brekšuki, ko es saucu par finieriem, tie gan taisa tādu specifisku plunkšķi ar asti, kad iemanās, tad var atšķirt pēc skaņas kas tā par zivi uzspēlēja, nu ar 90 % precizitāti var pateikt. Liela, mierīga zivs taisa lielu, klusu plunkšķi, pat precīzāk sakot tikai lielu mutuli uzmet, jo plēsīgāka zivs, jo skaļāks plunkšķis, visskaļāk uzvedās meženes, tad nāk līdaka, ak jā, kad Daugavā sams uzsit, tad norīb pus upe, teiksim asari vairāk šmakstina, ķerot mailes, lai sāktu „lasīt” upi vai ezeru paiet laiks, daži to tā arī neiemācās, jo makšķerēšanai var pieiet dažādi, var to padarīt par savas dzīves neatņemamu sastāvdaļu, bet var arī vienkārši atpūsties ar makšķeri rokās, viss atkarīgs no katra paša.

1) Iesaku mēģināt jebkurā ūdenstilpnē, kas nav vanna vai baseins, jo zivis(pat vislielākie meistari) var noķert tikai tur, kur tās ir.

2) Pats visbiežāk makšķerēju Gaujā pie Valmieras, tāpēc, ka dzīvoju Valmierā un labi pazīstu upi.

3) Nav labāko vai sliktāko vietu, lai iemācītos makšķerēt , lai pasapņotu par to lielo zivi, pietiek arī ar visnecilāko peļķi vai grāvīti.

PIEDOD, bet no manis sanāk slikts bērnudārza audzinātājs.