Rīgā ir ļoti daudz makšķernieku veikalu un katras no tiem centīsies ar kaut ko pārsteigt savus pircējus, tāpēc pateikt kur kādas cenas būs nav iespējams, tur tev pašam ir jātaisa lielā apgaita pa veikaliem. Es vienīgi varu ieteikt kādu konkrētu urbi, jo tici man, nav vērts pirkt pašu lētāko un kaut kur, tad labāk tomēr apēst par dažiem saldumiem mazāk, vai nopīpēt kādu cigareti mazāk un nopirkt labāko. Mūsu veikalos var atrast gan Krievijā gan Ukrainā ražotus urbjus, cenas visiem būs virs 30 latiem , mans ieteikums ir izvēlēties TON rūpnīcas ražoto urbi, tautā iesauktu par Barnaulieti, ieteicamais diametrs 130mm, tas ir labs urbis ar drošu stiprinājumu un kalpos tev ilgi, visvieglāk to ir atšķirt no citiem ir pēc nažiem, šim urbim ir tādi divu līmeņu naži. Zinot tirdzniecības nianses, varu pačukstēt, ka siltais ziemas sākums var tavus meklējumus krietni atvieglot, jo daudzviet cenas jau ir stipri zemākas kā būtu normālas ziemas gadījumā.

Tas ir tāds pats jautājums kā šis, no kura gala labāk lobīt olu, cik cilvēku tik viedokļu un nav viennozīmīgas atbildes, viss atkarīgs ir no tā cik liela ēsmas zivtiņa, kā viņa ir uzkabināta uz āķa, kā tā cope ir sākusies u.t.t. . Tomēr lielākajā vairumā makšķernieku valda pieņēmums, ka līdaka vispirms saķer ēsmu un nedaudz paskrien maliņā (tas ir pirmais „mauciens”, pluda nogremdēšana), tad sagriež mutē zivtiņu ar galvu pa priekšu (tas ir tas uz vietas stāvēšanas brīdis) un tad peldot prom līdaka vienlaicīgi mēģina norīt savu upuri (sāk vilkt auklu no spolītes). Tad nu lielais vairums makšķernieku cenšās sagaidīt šo otro līdakas gājienu un tikai tad piecirst, bet tas ir tāds strīdīgs jautājums, jo makšķerēšana taču ir neprognozējama. Pats vairāk skatos uz visiem augstāk minētajiem punktiem t.i. zivtiņas izmērs, āķa lielums, līdakas copes enerģiskums un tad arī secinu vai ļaut ierīt vai var cirst uzreiz. Kaut kāds kopsavilkums varētu būt šāds, ja nelielas ēsmas zivtiņas, tad nav ilgi jāgaida, ja ēsmas zivtiņas vidējas vai palielas, tad labāk biki pagaidīt, tas ir tad, ja ēsmas zivtiņu kabina aiz muguras ar vienu no trīsžubura āķiem, ja izmanto divžuburu āķus un pavadiņu ver caur zivtiņas žaunām, tad labāk tomēr nogaidīt līdz līdaka sāk iet prom, jo tikai tad ir daudz maz drošība, ka āķis jau būs līdakas mutē. Pats izmantoju tikai trīsžuburus, vidēji lielus ar lēzenu liekumu, ja ir izvēl par ēsmas zivtiņu izmantot mazu raudiņu vai teiksim plicīti, tad es lieku plicīti, jo viņš ir platāks un īsāks, lielāka iespēja, ka līdakai saķerot zivtiņu āķis uzreiz būs viņai mutē.

Diemžēl nevaru pateikt kurā no Rīgas veikaliem patreiz varētu būt labas, kvalitatīvas pavadiņas, pats izmantoju trīs veidu pavadiņas, priekš makšķerēšanas ar dzīvo ēsmas zivtiņu pavadiņas sienu pats no 7 x 7 dzīslu speciālā pavadiņu materiāla, tie ir nopērkami 3-5-7 metru rullīšos un ir dabūjami dažādos resnumos. Spiningošanai un velcēšanai izmantoju vai nu visparastākās ģitāras stīgas pavadiņu (gatavoju pats no Krievijā pirktām stīgām) vai arī jaunās, aizvien populārākās titāna drāts pavadiņas, bet tās gan izmantoju tikai tur, kur ir maz ķērāju (čakārņu) , jo tās ir padārgas, toties pilnīgi bez atmiņas un ļoti izturīgas.

Mormiška visu pirms ir svariņš ar ko nogādāt ēsmu līdz gruntij, tāpēc svarīgāks ir mormiškas izmērs un tas kā tu viņu kustini, tomēr ir arī savas nianses krāsām, nelielas bet ir. Ja gribi ar vienu mormišku ķert visu, tad izvēlies zelta vai kapara krāsas mormišku, ja izvēlēsies kādas spilgtās mormiškas, tad tā var būt kā loterija, vari trāpīt , bet vari arī netrāpīt un panākt pilnīgi pretēju efektu. Varu pateikt tikai to, ka makšķerēšanas sportā neviens no vadošajiem sportistiem neizmanto spilgti krāsotās mormiškas, ikdienas makšķerēšanā ir novērotas sekojošas sakritības – asaris –sarkana, rauda, rudulis , ķīsis – ikru oranža, vimba, baltais sapals, asari upē- zaļa, bet kā jau teicu, viss ir mainīgs, katru reizi atbraucot copēt viss jāsāk no sākuma.

Labs jautājums, uz kuru konkrētu atbildi nesaņemsi ne no viena makšķernieka, kurš pats ķer vēdzeles un iemesls tam ir tāds, ka vēdzeļu Gaujā ir palicis maz, vai precīzāk jāsaka makšķernieku ir daudz un vēdzeļu „ražu” viņi novāc ļoti ātri. Ir pašā pilsētā vairākas populāras vēdzeļu vietas, bet tā ir pilsētas teritorija un tur nedrīkst baudīt visus vēdzeļošanas priekus, t.i. kurt ugunskurus . Lielos vilcienos ņemot tie ir visi tilti un visi dziļie līkumi, uz grunstmakšķeres āķa liec slieku pušķi, naktstārpus, kādu mailīti vai tās gabaliņu.

Patiesībā jau vēžu Latvijā ir ļoti daudz, cits stāsts, ka tos ne visur drīkst ķert, no ūdeņiem kur ir licenzētā vēžu ķeršana un ir arī paši vēži varu nosaukt Vaidavas ezeru Valmieras rajonā, tur vēžu ir patiesi daudz, bet diezgan pasīki gan. Viņi tur pat ziemā uz mormišku reizēm pieķerās.

Džerkošana ir patiesi aizraujošs un arī rezultatīvs spiningošanas veids un interesa par to aug ar katru gadu, man ir bijusi tā lieliskā iespēja vairākas reizes makšķerēt kopā ar džerkošanas ieviesējiem Polijā un citās valstīs Pjotru Peskorski, ļoti interesants cilvēks un makšķerēšanas profesionālis, tāpēc varu izstāstīt tieši viņa viedokli par inventāru. Tas ir šādi, īss, ciets viengabala kāts,(140-160-180 cm garš ar testu 50-150), noteikti multiplikatora spole un paresna pītā aukla, parasti 0,16-0,20, pavadas garums atkarīgs no paredzamo līdaku izmēriem, no 30 līdz 50 cm, parasti mīkstas trosītes pavadas, bet var izmantot arī „stīgu” vai jaunās , modē nākošās titāna pavadas. Katrā gadījumā ja tu lasi krieviski, tad silti iesaku palasīt žurnālu RIBOLOV ELIT, tur Pjotrs visas sezonas garumā apraksta šo procesu , inventāru un tehniku, raksta labi un saprotami, ir paredzams, ka arī mūsu žurnālā, CL, nākamgad tiks publicēti daži no viņa rakstiem.

Bet ir viens bet, džerks noteikti nav universālākais māneklis, makšķerējot vienādos apstākļos man pāris reizes ir izdevies Pjotru apķert un apķert par vairākiem desmitiem līdaku dienā , un zini uz ko, uz LUCKY JOHN rotiņu . 4. izmēra baltu MAL rotiņu.

Tāpēc eksperimentē un domā.

Ūūūū’ vecīt, no jautājuma saprotu, ka tu esi jaunās paaudzes makšķernieks, man patiess prieks, ka esi pievērsies makšķerēšanai, bet tu esi uzdevis tik apjomīgu jautājumu, ka pilnīgu atbildi šeit nevarēšu tev sniegt, pārāk daudz tad ir jāpasaka, ja īsumā, tad es ieteiktu lietot tikai un vienīgi volframa mormiškas, sevišķi jau runājot par upēm, bet vispār aizstaigā līdz bibliotēkai un pārlapo pēdējo gadu CL žurnālus, gan es gan citi autori ir ļoooti daudz par šo tēmu rakstījuši.

Pats savām spolēm profilaktisko tīrīšanu veicu reizi gadā, savācu savas spoles, notīru no ārpuses visus pa sezonu uzaugušos netīrumus un vedu uz Daugavgrīvas ielu 31 a, tur ir SALMO makšķerlietu serviss, tur meistari, kuri pa gadu izjauc un saliek tūkstošiem spoļu, visu izdara ātri un labi, pie reizes apskatoties spoles vispārējo stāvokli. Šāda apkope , ja nav jāmaina ne bukses, ne gultņi, izmaksā 3 - 5 lati.

Valmierā šādu servisu neviens nepiedāvā, vari jau, protams, aprunāties ar pulksteņu meistariem, zinu, ka viņi labprāt šādus sīkumdarbus uzņēmās, bet konkrētu adresi iedot nevaru, vari ieiet pie Ritas veikalā Cope, var būt ka kaut ko sarunājat.

No jautājuma īsti nevar saprast kas tevi vairāk interesē , vai makšķerēšana uz dzīvo ēsmas zivtiņu vai līdaku medīšana ar bļitku vai balansieri, abi veidi ir interesanti un rezultatīvi, pats dodu priekšroku līdaku ķeršanai uz dzīvo ēsmas zivtiņu izmantojot pludiņmakšķeri. Ja nebūsi slinks un paraksies iepriekšējo ziemu CL žurnālos, tad atradīsi gan dažādu makšķeru aprakstus, gan informāciju kā un kur meklēt līdakas ziemā. Šeit uz tik plašus jautājumus mēs neapspriežam.