Iekšējie ūdeņi Latvijā uz kopējo zivsaimniecības problēmu fona vienmēr palikuši otrajā plānā. Lielo kuģu un zivju pārstrādātāju problēmas svarīgākas. Makšķernieku/zvejnieku strīdi – skaļāki. Aiz trokšņa nemanītas palikušas šādas lietas: Zivsaimniecības departaments izrādījies vājš kopējās politikas izstrādātājs, par ko liecina fakts, ka visi svarīgākie jautājumi tiek risināti paralēlās struktūrās: 1.
Pārkopēju atsevišķā blogā, lai viedoklis nepazustu un nevajadzētu rakstīt divreiz. Te pašlaik notiek emocionāla diskusija. Emocijas ir arī man. Tāpēc gribu brīdināt visus - ja pie ūdeņiem satiekat kādu MRK biedru, ar kuru kādreiz esat sēdējis vienā laivā un bijis draudzīgs, jums var reizēm uznākt vēlēšanās izvilkt mazu blašķi un pacienāt ar spēcinošu malku šādu copes kolēģi.
Seminārā Piltenē, 18. jūlijā tikās makšķernieki, zinātnieki, pašvaldību pārstāvji un žurnālisti. Teorētiskās zināšanas nostiprinājām ar praktisku darbu vietējā upē, vienlaicīgi veidojot mācību filmu, kas gatavā veidā būs pieejama visiem interesentiem Latvijā. Tieši forelisti vairāk apmeklē upes un var palīdzēt apzināt, un pat uzlabot situāciju upēs.
2012. bija pirmais nopietna darba gads pēc MOSP (Makšķernieku organizāciju sadarbības padome) dibināšanas. Lielākais sasniegums šajā laikā – ir izdevies atjaunot makšķernieku dialogu ar daudziem zivjsaimniecības nozares pārstāvjiem, Saeimas deputātiem un BIOR zinātniekiem. Mēs, tāpat kā citas makšķernieku organizācijas, uzskatām, ka makšķerēšana ir līdzvērtīga zivsaimniecības nozare ar būtisku nozīmi valsts ekonomikā.
