Atlaid Mammu, nokauj Omi! jeb Nepabeigtais monologs (pastāsts)
Zinaīdas kundze pirms pāris dienām aizveda uz kautuvi Rūtu - govi, kas ilgus gadus bija viņas dzīves jēga. Nē, viņa izmisumā neplūca savus sirmos, bet vēl aizvien lokainos matus. Skuma, bet turējās braši, jo neba jau pirmo «dzīves jēgu» apbērēja. Tāds esot laika ritums - beigas vienmēr ir sākums. Iekrātā dzīves pieredze ir Zinas vairogs - viņa skaidri zināja, ka vēl gailis nedziedās, kad būs jāceļas, lai padzirdītu jauno telīti. Nav jau arī laika ļauties skumjām.