Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Pieredze | 18.jūnijs 2020, 15:30 | 3 komentāri | 752 skatījumi

Pītā un Monofilā

Makšķerlietu pārdevējiem primārais ir tikt jūsu maciņā!
Lai tas, kas bija jūsu, tagad tiek apmainīts pret mantu!
Bet atšķirt to, ko jums vajag, no tā, ko piedāvā, – tur vajag zināšanas. Tāpēc šeit aprunāšu tēmu par atšķirībām starp tievajiem pavedieniem, kas veiksmes brīžos mūs vieno ar trofejām. Pats lielākoties vasarā darbojos ar pītajām auklām. Kaut labi zinu, ka ne vienmēr tas ir labākais...

Principā spinings sastāv no kāta, spoles, auklas, pavadiņas un vizuļa. Visā šajā rindā vismazāk parasti aizdomājas par auklas lietojumu. Kur ķērās, uz ko ķērās, veiksmīgie vizuļi... bet vai esat sev pajautājis: kāpēc? Kāpēc tā lielā plēsoņa tieši to un tieši tad pagrāba? Atbildēs uz šo jautājumu auklai ir lielāka nozīme, nekā šķiet. Ar piemēriem mēģināšu paskaidrot, kāpēc Olteskungam tā šķiet.

Man ļoti patīk foreļot un medīt lielos asarus. Esmu bijis daudzos foreļu čempionātos un principā pītās, parastās auklas jautājumi mani mocīja jau tad, kad Šaņins, krievs ar pasaules čempiona lauriem, treniņā man pajautāja: tu tik daudzus gadus esi sportā, kāpēc joprojām pīto lieto?!

Neatceros, ko toreiz atteicu, bet tanī laikā man bija skaidrs, ka pītā lido tālāk un precīzāk izpilda to, ko gribu ar mānekli izdarīt. Arī ar šī brīža saprašanu varu apgalvot tieši to pašu – izpilda to, ko es gribu. Bet vai to grib arī zivs – tas ir labs jautājums!

Es teiktu, ka smalka zivs un liela zivs paģēr, lai viņu piešmauc ar glanci, nevis kā Latvijas laikā teica – ar līkām skrotīm sausā atvarā. Viņa tāpēc ir izaugusi tik prāva, ka spējusi atšķirt graudus no pelavām. Citiem vārdiem – tizli saliktus mānekļus no labiem salikumiem.

Salikums – tas ir svarīgi! Cik bieži nav tās iekšējās izjūtas – jā, viss salikts labi: auklas diametrs, kāts, spole, māneklis, bet kaut kas nepasakāms šķiet nepareizi... Un lomi kavējas, zivis nav lielās, un tā turpinās no reizes uz reizi.

Runājot par forelēšanu, man gaisma atausa pirms gadiem trim. Tas ir vienkārši! Ar monofilo auklu iesvārstīti mānekļi darbojas harmoniskāk. Šī aukla atšķirībā no pītās iestiepj mānekli spēlei, nevis IR vai NAV. Tā vadīts vobleris, pirms uzsāks savu gaitu, vispirms nosvārstīsies, iešūposies veidā, kas tuvāks zivs saprašanai. Ar pīto vobleris lec kā robots, ja tā var teikt.

Tad nu nobriedis atzinums. Ja jādancina mazā straumē un kaprīza zivs – to nedabīgo nervozitāti var ar pīto panākt, bet, ja straumē eleganti ar rotiņu vai vobleri – labāka būs monofilā, kaut arī tā daudzreiz vieglāk trūkst un nelido tik tālu kā pītā.

Tālāk jau nāk jautājums – kāda monofilā... Fluorkarbons skaitās zivij visneredzamākais, bet ir ciets kā elle. Atceros – uztinu 0,2 mm foreļu spiningam, domājot – nu būs lieta! Divi metieni, un turpat mežā tinu to visu nost! Drausmas! Aukla nelido, metiena brīdī rūc kā tanks un nelokās.

Monofilās ir cietākas, mīkstākas, staipīgākas, mazāk staipīgas, tad vēl izturība uz specifiskiem mezgliem, kurus lietojat jūs un tikai jūs... Arī darba veids. Es, piemēram, strādāju precīzi, maz lidinu vizuļus garām un zaros, bet darbojos diezgan asi. Tas nozīmē rāvienus mānekļa lidojuma brīdī, asu animāciju, rotiņu raustīšanu izspēles laikā – man patīk pārsitieni, tāpēc man patīk specifiska aukla. Pāris smalkie spiningi manu īpatnību dēļ zaudē 1–1,5 cm savas spices, tā vienkārši vienā brīdī nolūst. Nekas, pārlieku gala gredzenu un strādāju tālāk. Ja nolūst 5 cm gals, tas jau ir nopietnāk, bet man parasti ir pats gals. Pieļauju, ka citur foreļupes ir plašākas un delikātāk darbināmas...

Ja par auklu – sacensību forelēm man tā ir Sun Line Troutist Area LE Stealth ar diametru 1,128 mm. Ik pēc 7 metriem tai 3 metri ir caurspīdīgi, ar tiem tad darbojos, citādi sacensību forelēšanā tas, ka auklu redzi, dod lielu pārliecību un kontroli pār to, kas notiek.

Par tievu? Aukla jau nav paredzēta svaru cilāšanai, tā strādā kopā ar jūsu galvu, rokām un spoles bremzi. Ar to nieka 0,128 esmu pieparkojis arī makanus, galvenais ir just auklas trūkšanas robežu. Bet aizķērušos mānekļus ar piestiepšanas un atšaušanas metodi pat no siekstām var dabūt ārā sekmīgāk nekā ar pīto!

Kad jāiet trofejzivīs – skaidrs, ka likšu pīto un ne tievu. Bet niekojoties sporta pēc – tievā der lieliski.

Nupat man puika sagādāja problēmas. Aizbraucām uz Kālu asarus tramdīt, un pie iekritušās egles viņš ar foreļu auklu un kātu man sāka rādīt, kā asareļi jāšmauc. Ar spilgti sarkanu monofilo tajos pašos 0,12 milimetros 3 m dziļumā un pie krasta slēptuvēm viņš darīja labas lietas, kuras es ar savu daudz tievāku pīto un jutīgo dziļā džiga kātu un 0,14 mm gala pavadu nevarēju dabūt gatavas! Te nu nonākam līdz piesardzīgas zivs kairināšanai.

Ir divu veidu maņu sistēmas, pēc kurām zivs orientējas barības meklējumos. Redze un skaņa (vibrācija).

Klasiskais džigs varētu izklausīties tā – pievelk, atlaiž, bums pret grunti, atkal pietin, atlaiž, un atkal bums... Zivi lūko izklauvēt, tā jūt svārstības, tā mana vibrācijas no mānekļa, tad tā bolās uz mānekļa krāsas atstarotajiem gaismas viļņiem un tad – ņem vai ne.

Bet ir jau vēl arī skaņa. Vobleros ir sabērtas visādas skrotis, kas dod tik neciešamu grabekli, ka zivs grābj aiz protesta, nevis gribēšanas. Ēst negrib, bet teš. Tā mēs pie lašiem tiekam. Tas jau nav uz ēšanu noskaņots, upē blandoties. Un ir arī klusie jeb silent vobleri...

Spiningojām abi ar bračku, un nupat bija pienācis laimes brīdis, kad lielie asari ir aktīvi, ņem, un ir tikai laika jautājums, vai būs 700–900 g vai kas lielāks ar’. Brālis spiningoja ar spilgti zaļu 0,25 mm monofilo, pirktu kaut kur Madonā, man bija Varivas Avani Sea Bass ar fluorkarbona galu, arī 0,25 mm resnu. Mānekļi identiski, lokācija viena, viņam ķeras, man seko un sit, bet nepaliek uz āķa! Beigās apskaitos, uzliku dziļo Rigge 90 mm un uztaisīju rezultātu no 2:0 uz 2:1. Ietvičoju to sātanu, jo ar klusāku ņemšanas veidu neko nevarēju klusajai monofilajai pretim likt. Asaris viņam mānekli ņem, man seko, sit, bet neuzķeras, un tā ne reizi vien.

Turklāt bračkam uzķērās arī kaut kas ļoti spurains un cienījams, pastīvējās un tad ar savu triku, kas saucas tagad strauji tešam pāris metrus augstāk un liekam pa bremzēm, pamanījās tikt brīvs. Un tanī vietā un brīdī es NEKO tur nevarēju ar savām pītajām iesākt. Protams, saspiedos par šo tēmu, pirku pie Marisa Gogoļa ielas veikaliņā kaut kādus nanotehnoloģiskos superneilonus par lielām summām, bet rezultāts izpalika. Tā reize vairs nebija atkārtojama.

Jā, es esmu dabūjis lielos asarus citās dienās un citos veidos, bet toreiz es biju bezspēcīgs. Un te nu jautājums – ar ko tās it kā resnākās un tūļīgākās auklas pārākas par manām asajām, supertievajām?

Daļēju atbildi sniedz velce. Pa ezera dziļumiem vandoties no vietas uz vietu, es bieži ievelcēju. Gan reljefu labāk tā var just, gan kāda aktivitāte nestandarta vietās labāk nolasās. Un velcē es NEKAD neesmu ar tievajām auklām bijis sekmīgāks kā ar divtik resnajām! Tievo zivs piesit, piegrābj, resno apēd un ir galā.

Latvijas čempionātā, ķerot asarus ar sistēmām, zināt, kāda man ir pamataukla? Veca Salmo savulaik, pirms gadiem pieciem, nocenota Avani Jigging ar testu 33 mārciņas! Tā savu uzdevumu pilda lieliski!

Kas par lietu? Viena atbilde nāk ieklausoties. Tievāka stīga arī ģitārai skan smalkāk. Tievās auklas skan. Gan tinot un pret riņķiem, gan velcējot, tām nav pašām savas masas, tās ir tik iestieptas, ka kļūst zivīm pat atbaidošas, tā man sanāk...

Monofilais striķis nedūks pret riņķiem, supertievais – paklausieties pats! Es pat esmu mēģinājis kātu turēt tā, lai ietinot lauzums būtu pēc iespējas mazāks. Mazāk dūc. Te gan nerunāju par seklajiem ezeriem, bet tad, kad jūs no zivs šķir dzidri un neaizšķēršļoti 3–5 metri – auklas sīkoņai IR nozīme. Par to esmu stingri pārliecināts.

Makšķerējot cilvēku kļūda ir tā, ka mēs pārāk daudz domājam no sava viedokļa. Pasaulē nav daudz valstu, kur voblerus un džigus darbina ar bezinercenēm. Parasti lietā iet pistoļkāti ar multiplikatorspolēm. Pilnīgi cita kinētika un fizika. Tāpēc pie mums resnulīši kranki un ratlini nav plaši iespēlēti – tie pastiprina pītās auklas vājās puses, tāpēc pie mums iznāk, ka ir neefektīvi.

Krievu Lucky Craft pārstāvis Andrejs Starkovs vienā seminārā, kas noskatāms internetā, ļoti labi pastāsta savu viedokli par pītajām un monofilajām. Es nesākšu viņu citēt, atrodiet un to pusotru stundu paklausieties ļoti labi formulētas domas.

Galu galā neviens cits, vien mēs paši radām sev sapņu laukus, kuros tad dzīvojamies. Un zināšanas dod pārliecību darboties. Nav zināšanu, nav analīzes, nav saprašanas par to, ko es kurā brīdī daru un ko ar to gribu panākt. Tas ir kā ar manu tēvu – televizorā viss programmās salikts vairs nav, tāpēc, ja viņš savos 75 gados neiemācīsies, kā datorā atrast to, kas viņu interesē, tad pie jaunām mācībām tikt būs arvien grūtāk...

Māris Olte

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(6 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[3] Komentāri | dilst | aug
 
Balista

Interesanti..

18.jūn Atbildēt | Ziņot 0
MartinsFR

Labs raksts, lika padomāt, būs jauna lieta ar ko eksperimentēt.

19.jūn Atbildēt | Ziņot 0
kb4596

Lētās pītas ļoti skan uz mikrodžiga ir laba sunline kas ir diezgan klusa un džigam ir lēta pītene nu skaņa ir kaitinoša. ja zivs ir ļoti aktīva tad vienalga visa skaņa ņemt tāpat. bet tomēr labāk jau laba klusa pītene.

1.jūl Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager