Cāļus skaita rudenī, copmaņus — pavasarī

Noslēdzies “Staburaga” konkurss par pamatīgāko zivi 2009. gadā. Uz laikraksta redakciju aicinājām konkursa dalībniekus, lai pasniegtu godam nopelnītās balvas. Parunāt par copes lietām aicinājām arī vides inspektorus, jo šogad stājušies spēkā jauni makšķerēšanas noteikumi, kuros ir visai daudz būtisku grozījumu.

Saņem noderīgas balvas

Lai noskaidrotu uzvarētāju, konkursam pieteikto zivju svaru salīdzinājām ar attiecīgās sugas Latvijas rekordzivs svaru. Tā loma ieguvējs, kura guvums rekordam bija vistuvāk vai to pārsniedza, arī uzvarēja.

Aizvadītajā gadā labi ķērušās līdakas — konkursam bija pieteiktas septiņas zaļsvārces, sešas — svarā virs deviņiem kilogramiem. Tomēr pat ar deviņu kilogramu smagu līdaku vien nepietika, lai iekļūtu labāko sešniekā.

2009. gada konkursā uzvarēja koknesietis Ivars Marcinkevičs, kurš Kāla ezerā izvilka 1,59 kilogramus smagu asari. Marcinkeviča kungs varēs izmantot jaunu telti. Otrajā vietā — daudzesietis Jānis Dadzītis ar 4,5 kilogramus smagu meža vimbu. Viņam balva — guļammaiss. Trešais veiksminieks — Bruno Neija no Aizkraukles pagasta ar 11 kilogramu smagu līdaku. Neijas kungs saņēma tūristu lampu. Ceturtais — Audris Āriņš no Bebriem ar desmit kilogramu smagu līdaku, iegūstot grāmatu “25 makšķerēšanas vietas Latvijā”. Piektajā vietā — jaunjelgavietis Antons Ambrozis. Viņam izdevās noķert 9,9 kilogramus smagu līdaku. Balva — firmas “Rapala” svari. Sestā vieta koknesietim Aigaram Ošiņam par 9,89 kilogramus smagu līdaku. Balva — zivju uztveramais tīkliņš. Ošiņa kungs, saņemot dāvanu, jokoja, ka 10 kilogramu līdakai tas esot par mazu, bet līņiem — kā radīts.

Līdakas neķeras

Salīdzinot pagājušā un šī gada sākumu, makšķernieki atzina, ka līdakas šoziem ķērušās visai kūtri. Bruno Neijas kungs stāstīja, ka 2009. gada sākumā daudzi tikuši pie ievērības cienīgiem lomiem, bet šī gada sākums līdaku makšķerniekiem nav bijis labvēlīgs. Noķertās zivis bijušas nelielas, daudz zemmēra līdaciņu, kuras jāpalaiž, īpaši Lobes ezerā. Turklāt ūdens šajā ezerā no āliņģa nepatīkami dvakojis, kas liecina par zivju slāpšanu. Makšķerniekus arī neapmierina, ka divas reizes palielināta makšķerēšanas vienreizējās licences cena. Divi lati par licenci šķiet par dārgu. Protams, Latvijā ir ezeri, kur licences maksā vairāk, tomēr arī ezeru apsaimniekotājiem būtu jāņem vērā grūtā ekonomiskā situācija.

Kas atjaunos krājumus?

Jāni Dadzīša kungu uztrauc, ka vairs nedarbojas Sērenes zivjaudzētava. Dadzīša kungs gan specializējies meža vimbu spiningošanā, taču viņam rūp arī citu zivju krājumu atjaunošana Daugavā.

— Protams, ķeras arī līdakas, brekši, taču, tiklīdz pamanu, ka meža vimbas dodas sīko zivtiņu medībās, sirds sāk sisties straujāk, ņemu spiningu un mēģinu viņas ķert, — saka Jānis Dadzītis. — Tas ir kā doties medībās. Šīm zivīm vajadzīga īpaša metode.

Daudz maluzvejnieku

Audris Āriņš no Bebriem Dadzīša kungam iebilda, ka arī līdaku spiningošana var būt gana aizrautīga. Pērn no viena āliņģa varējis izvilkt pat vairākas lielas līdakas.

Āriņa kungu vairāk uztrauc lielais maluzvejnieku skaits Lobes ezerā. Izliek tīklus, zemmēra līdaciņas nelaiž atpakaļ. Aigars Ošiņš teic, ka tie, kas makšķerē no laivas, licenci pērk, bet tie, kas no krasta, — nē, lai gan pēc makšķerēšanas noteikumiem Lobes ezerā licence nepieciešama neatkarīgi no tā, vai makšķerē no laivas vai no krasta. Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Madonas kontroles sektora vides inspektori Jānis Zeltiņš, Edvīns Gudrītis un Juris Ķimenietis solīja, cik iespējams, pieskatīt šo ezeru rūpīgāk, lai gan Lobes ezeru uzrauga vietējie inspektori.

Ir būtiski grozījumi

Būtiski, ka no šī gada makšķerēšanas kartē jābūt ierakstītam makšķernieka personas kodam, nepieciešams ņemt līdzi arī kādu dokumentu ar fotogrāfiju. Ja kabatā būs autovadītāja apliecība, tad pasi uz copi līdzi var neņemt. Dzimšanas vai laulības apliecība nederēs…

Jaunums arī tas, ka jūrā var lietot četrus makšķerēšanas rīkus, kuru kopējais āķu skaits nepārsniedz astoņus. Daudzi makšķernieki iecienījuši bušu zveju, tāpēc šis grozījums ir būtisks. Savukārt iekšējos ūdeņos, tāpat kā līdz šim, — divi makšķerēšanas rīki un katram ne vairāk par trim āķiem.

Neijas kungs vaicāja, vai krastā var būt vairāk par diviem makšķerēšanas rīkiem. Krastā var būt neierobežots skaits makšķerēšanas rīku, tikai vienlaikus lietot var ne vairāk kā divus.

Aizliegts lietot mākslīgo ēsmu, kas abos galos aprīkota ar nekustīgiem āķiem un vienu kustīgu āķi starp tiem, ja makšķerē upēs ledus periodā. Tas nozīmē, ka aizliegts lietot šķērsbļitku. Tomēr, ja vienu nekustīgo āķi nokniebj, šo bļitku lietot drīkst. Tas, visticamāk, ieviests, lai izvairītos “cemmerēšanas” vietās, kur ir liela zivju koncentrācija.

Ūda jāpiesien

Vasarā nedrīkst lietot peldošu ūdu, ja vien tā nav piestiprināta krastam, laivai vai kaut vai upes dibenā iespraustam mietiņam. Šī norma ieviesta, lai makšķernieks kādu ūdu “nepazaudētu”, ja to niedrēs ievelk lielāka zivs.

Interesanti, ka pat vienā laivā esošiem makšķerniekiem loms jāglabā atsevišķi. Līdz šim ierobežojuma lomā paturamajam meža vimbu skaitam nebija, taču nu vienā makšķerēšanas reizē drīkst paturēt ne vairāk kā trīs meža vimbas. Ķert jau var kaut 100, tikai jāpalaiž brīvībā. Turklāt meža vimbai jābūt vismaz 45 centimetrus garai. Šīm zivīm no 1. marta līdz 15. maijam ieviests saudzēšanas laiks.

Līdz šim par ēsmas zivtiņu nedrīkstēja izmantot asarus. Nu tas atļauts. Turklāt zivis, kuras izmanto kā dzīvo ēsmu, atļauts iegūt tikai tajā ūdenstilpē, kur notiek makšķerēšana. Šī norma ieviesta, lai pēc iespējas samazinātu zivju slimību pārnēsāšanu.