Nu tā diena ir pieveikta, un līdz ar to laikam arī es :D „Žēl ne”!, rudens klāt?! Nu tad par to arī mēģināšu apcerēt. Kā ne kā beidzamās dienas foreļu copei.
Vakar kolosāli pavadiju dienu, pie upes, kas man deva dzīve pirmo foreli, kolosāli skati , ūdens dievīgs un, kas var būt vel labāks par forelītēm, tiesa gan tadas 20cm vērte, bet forelītes.
Jau kādu laiku atpakaļ biju nolēmis doties uz jaunatklāto upīti noslēgt sezonu, tā tad šodien to arī dariju, bet ne jau es te rakstītu ja viss tas būtu tik vienkārši :D Tad nu sākšu ar to ka esu mazliet saslimis, gan jau nav sveša lieta klepus, iesnas temperatūra, bet sezona iet uz beigām, tā tad kaut vai rāpus , bet upi vajag, ar cerību ka ūdens izvilks visu draņķi :D :D :D
Atbraucot no copes vakar, izliku izkaltēties zābakus, mazliet laiž ūdeni, un ieeju māja atrādīties. Izejot atkal āra pēc pārējiem šmotkiem pamanu ka kaut kas nav tā ka vajag, jopcik zābaks pazudis, galvā iešāvas divas domas, viena, zinu kas ir vainīgs,otra, bļin tikai ne to. Protams abas pareizas, suns bija dabūjis manu zābaku, tā teikt izrēķinājies ar viņu, un nu uz ceļgala ir plaukstas lielma caurums. Iekšas vārijas,jo ir jau vakars kur dabūt jaunus nav, un tak rudens ar pēdējo copi.
Par kedu metodi uzreiz atmetu domas, jo ir tak rudens, vienīgais glābiņš tuvākā veikala super līme un ielāps, ko arī izdaru, teikšu godīgi, sanāca pa smuko :D
Nu tā rīts, pēc ik rīta procedūrām jau ripinos ar lūpu krāsas golfiņu uz upi. Pārbraucot tai pāri šoks, ūdens ka kafija, iezogas doma, kapēc man tadas likstas, tomēr nemiers tirda ar kajām pieiet un novērtēt situāciju, ooooo, esu alojies tagad skats cerīgs, mazliet augstāks līmenis, nevis kā augustā, viegls duļķītis, bet tas tads maigs. Protams manu acu apmānu uz pirmo uzmetienu bija radijusi smilšainā gūltne, redz ka nevar paļauties ātram acu uzmetiena.
Tiek autas kājas, un pilnā epikējumā uz upi. Izvēle krīt uz melo fūriju, kas sevi jau šeit pierādijusi ar 42cm foreli. Un tad sākas, pieejot pie 100% bedres kur jābūt, jo iepriekš te atrādijās. Metu un velku, metu un velku vienvārd sakot nomētājos līks, tas pats seko arī pie saknēm kur izvilku lielo foreli, bezcerīgs tukšums.Jēziņ un restaurētie zābaki nepilda savu funkciju, abos ir pamatīgas sūces. Jau pēc vienas upes forsēšanas esu līdz lūpai piesmeltos zābakos. Nezinu kadi optimisti esat Jūs, bet tas sāka mani satraukt, jo 0,5h bez uzsitiena, pat redzēt nevienu nevar. Plus vel visu pastiprina fakts ka ūdens nav silts tagad, un zābaki izrādas ir tikai , lai domas sevi mierinātu, man tak ir zābaki, bet reāla situācija tāda pati ja būtu devies ar kedām izbradāt upi :D.
Gabaliņu vel noeju, viss man pietiek, veselības žēl. Priekšā pavīd neperspektīva vieta ar lietu straumi nogrimušu zaru saišķi un tas viss mazā bedrīte, ka jau parasti pēdējais metiens. Hops, kaut kas uzsit, otrs metiens tukš, trešais metiens , jāāāā, sitiens pārliecinošāks, un sajūtas tik ilgi gaidītas, sparīgi kūleņodama ķeselē iedreifē forele ap 30cm.
Pēc šitāda pavērsiena tiek iedota jauda organismam vel 1,5 stundu novandīties par lietu bez copes un ar kedu metodi pa upi, līdz kārtējam lūzuma punktam, kārtējam pēdējam metienam. Un ir, un atkal ir forele, patīkama, tās dienas lielākā 32cm. Vietā kuru manā uzskatā par potenciālu uzskata tikai naktsāķu licēji nosacīti dziļā, lielā bez skakārņiem atvarā, ar spēcigu ienākošo straumi, kuras galā tad arī viņa sēdēja.
Jūs saprotat ka tas dot kārtējo dzinuli triekties tālak pret straumi, un nu jau viss sāka izskatīties patīkamāk, melnā fūrija kareivīgi pildija savus iznācienu, izprovocējot vel četras foreles ap 25+_ cm, no kurām divas pie kājam nokūlas. Katra ziņā gandarijums lieguma laikam ir dabūts, lai kavētos atmiņās. Prieks par to ka, neesu savos divos, šās upes reidos redzējis nevienu cilvēka pēdu. Patīk tas ka , priekš manis, te ķeras gandrīz tikai jau normāla paskata foreles, bet neizpratne, kapēc nav mazo pienācīga daudzumā, līdz ar to šaubas cik ilgi upe būs ar šo zivi bagāta.
Pēc 4,5h lejot laukā no zābakiem ūdeni sapratu ka sezonu esu noslēdzis lieliski, un varu doties mierīgu sirdi mājas. Ar domu : „Jā čalīt, Tu esi slims”, gan uz forelēm, gan tagad pie kompja dzerot tēju, klepojot un slaukot iesnas un uzrakstot tik garu memuāru :D :D
Katrā ziņā turaties kolēģi, lai Jums arī jauks sezonas noslēgums : :D :D !!!!!
23.septembris 2010, 01:06 |
links 
