Foreles

silver_737> atkal izplatat vecos maldus, ja kādu apstākļu dēļ jūsu foreļupē dominē līdakas un asari tad varat kaut ar tīklu visus izķert bet foreles nepavairosiet! Līgaku un asaru dominance ir signāls ka foreļupe vairs nav piemērota forelēm, vai nu skābeklis pa maz, vai nu vasarās ūdens pārkarst, vai arī viss kopā, upe aizaug un ir "pārmēslota". Es foreles ķeru 20 gadus un visas zemmēra līdakas laižu vaļā, mēra paturu. Un kā ierasts vienmēr rūpīgi izpētu līdaku kuņģus, forelītes tajos ir nu ļoti reti, uz pirkstiem saskaitāmi gadījumi no vairākiem simtiem. Pārsvarā mailītes, akmeņgŗauži un citas sīkzivis.

absolūti piekrītu Silver_737

Un vēl kāda lieta - ja jūs noķerat izteiktā foreļupē, kā piemēram xxxx, yyyy, zzzz, utml, līdaku vai asari, tad lūgums - ņemiet to uz māju un taisiet zivju zupu, jo citādi šie paši ēdīs mazsālītas foreļu astītes :)

Es personīgi no foreļupes ceļu ārā arī 30 cm līdakas,
kamēr citur zem pat virs 50-55 cm laižu vaļā...

poppers,
Tīras upes no dažādām zālēm/aļģem ir ja ūdens ir auksts un nabadzīgs ar barības vielām.
Pazīme ka ūdens ir tīrs ir divvāku gliemji-piemēram upespērlenes.
Upes sāk aizaugt ja:
-ūdens kļuvis siltāks (hesi, dīķi, bebri, izcirstas upmalas)
-mainījies ūdens režīms (izsīkuši avoti, meliorācija un dīķi, bebri)
-ūdenī ir vairāk barības vielu (siltāks ūdens, cilvēku piesārņojums, lauksaimniecība un lopkopība).
Kas notiek tavās upēs: tev vajadzētu papētīt aļģu izcelsmes vietu ejot pa upi uz augšu (ārpus foreļposmiem iespējams), vari piemēram atrast pēc skata mazu nevainīgu grāvīti kas nāk no lielfermas.
Par nejēdzībām ziņo http://www.vvd.gov.lv un paseko notikumu gaitai.
Esi aktīvs un neklusē ja redzi cūcības!

Manuprāt uz augšu, jo ejot uz leju pa upi duļķis iet uz leju pa straumi tur kur foreles var būt.

sveiki foreļotāji. gribas sāk staigāt pa upitēm un mēģināt noķert kādu smuku forelīti, +/- man itkā ir skaidrs kas kur kā, ir tikai viens jautājums, kā jūs pa upi ejat, uz augshu vai uz leju, vai arī tam nav nozīmes?

Foreļoju tikai pirmo gadu, bet domāju, ka vislielāko posto nodara brakari, manā foreļuē ir pietiekami daudz posmu kur nav iespējams tikt klāt - pārpurvojušies krasti, bet bez bebru dambjiem, tādas siekstas un kritušie koki ka nav kur iemest utml. ir posmiņi kuri ir regulāri apmakšķerēti, bet par zivju trūkumu nevar sūdzēties. Kamēr nelīdīs dabiskajos "rezervātos" tikmēr arī zivis būs.

Pirmkārt-Vide, kurā šī zivs mājo , nosaka to, cik daudz zivju būs upē, cik nārstos un kā attīstīsies ikri. Tikai otršķirīga loma ir presingam uz konkrētu upi un to ko aivedam mājās. Foreļoju jau vairāk par 30 gadiem un nekad senāk dažas upes nebija tik aizaugušas ar tumšām aļģēm. Senāk laukus kaisīja ar minerālmēsliem, bet akmeņi un smiltis bija spoži baltas! Kas notiek tagad nesaprotu! Lielu postu foreļupēm nodara bebri ( piem.Līgupe), bet šei runa nav par to. Kas zina, kāpēc viss upes dibens pārklājās tumšām aļģēm?

Mjāāā, pēc visām šim srunām nāk prātā šis un tas, kas dzirdēts no gaļiniekiem "es to upīti iztukšoju", "es no tās upītes vienā vasarā 50 foreles apēdu" un tamlīdzīgi. Un tad rodas jautājums, cik ļoti tas kaut ko maina, ja reizēm foreļotājs pa kādai zivij paņem?

Ja tev pašam kaut kas liekas pretrunīgi, kāpēc tad par to rakstīt ar vārdiem "padomājiet", un "kaut kāda loģika tur ir"?

Mēs dzīvojam tādos laikos, kad forele ir spēcīgi apdraudēta, un līdz ar alatu būtu jāpasludina par sporta zivi. Jautājums vienīgais, ar kādu formulējumu to ievieš, un kā sargā foreļupes. Un tas ir tikai laika un copmaņu organizētības jautājums. Nezinu nevienu sakarīgu kolēģi, kurš atļautos lomā paturēt 5 vai 3 zivis.

Akmens_Viesis

Nu vispār tas jau nav mans ierosinājums, bet gan A.Gederceva, kurš bija publicēts, ja nemaldos maija vai jūnija CL numurā vienā no V.Holberga rakstiem. Godīgi sakot šis ierosinājums man arī likās visnotaļ pretrunīgs.

Vispār būs man jānopērk arī tā RJ grāmata. Katrā ziņā es esmu lasījis viņa, ja nemaldos 1990.gada Makšķernieku gadalaikus. Jāteic, ka tā ļoti gāja pie sirds. Tiesa, nekvalitatīvās poligrāfijas dēļ grāmata vienkārši izjuka:)

Tai pat laikā, kas attiecas uz gaļenieciskumu, vēlos uzsvērt, ka šī nu dien nav tā zivs, kuras gadījumā šis dzinulis būtu jārealizē.

Es vispār pēdējā laikā (foreļoju gan stipri neregulāri - šogad pirmā reize. parasti dzīvojos pa Burtnieku) piekopju principu - ņem no dabas tik, cik apēdīsi. Savukārt kamēr neesi apēdis iepriekšējo guvumu, jaunam pakaļ neej.

Kas attiecas uz forelēm - te vispār nopietni jādomā, kad turēt un kad nē.

Pie Sullas saraksta varētu pievienot sasilšanu un augu valsts izmaiņas.
Lai upē būtu normāla foreļu populācija vēl kādu laiku - upe ir jāapsaimnieko, piemēram, jātīra zāles, jācenšas mazināt krastu eroziju (koks nokrīt, izmaina straumi un nograuž krastu, skalojot granti ūdenī) - t.i. jānovērš viss, kas samazina skābekli ūdenī un paceļ ūdens temperatūru.
Ja kādam pēc divām foreļcopes reizēm jau gribas pafilozofēt par noteikumu maiņu un 5 foreļu paturēšanu, tas ir mūsu valstij zīmīgi.
Patvaļīgs slēdziens, ka zivju ir mazāk vai vairāk - arī ir zīmīgs.
Kas vēl parādījās? Ierosinājums palielināt paturamo zivju daudzumu, lai vairotu zivju resursus? :)

šito, un silver_737 būtu labi pārkopēt uz buma lapeli! Savādāk, usmas zivju bieds aizmirsīs izlasīt MN, kur noteikts, ka aizliegts realizēt pašķertās zivis, bet par katru cenu cenšās izspiest no zivs pēdējo sūdu un pārstrādāt to konservos

advokaats_liidacis> 25 cm bija bez astes tajos laikos (es 90. sākumā ar vēl mērīju bez), kas apmēram atbilst tiem pašiem 30cm ar asti ;) Bet foreles biežāk bija sastopamas dēļ vairākiem faktoriem: 1.mazāk forelistu, daudz mazāk nekā mūsdienās; 2.Mazo hesu bums vēl nebija sācies; 3.Laukos nebija tik milzīgas masas ar dzērājiem un bezdarbniekiem, kuri varēja caurām dienām vazāties gar ūdeņiem ar žebērkļiem, tīkliem, elektroierīcēm vai likt entos naktsāķus; 4.Upmalas bija vairāk noaugušas krūmiem un mežiem, jo lielais izciršanas bums ar nebija sācies.
Protams tajos laikos bija arī citi nelabvēlīgi faktori, kā piemēram lielāks ūdeņu piesārņojums ar minerālmēsliem un fermu sūdiem, kā arī traktoristu regulārā prakse izskalot amonjaka mucas tuvējā upelē.. Starp citu jau 80.tajos tas pats Ruduļjuris bēdīgi secināja ka vairākas foreļupes jau praktiski mirušas, kā savulaik bagātā Līgupe.. Un vēl bēdīgāk bija secināt pēc viņa nāves ka viņš pats izrādās bija alkatīgs gaļenieks, kas mazas forelītes slānīja dučiem un bāza kulē. Tas atklājās kad Makšķerēšanas gadagrāmatā publicēja piezīmes no viņa dienasgrāmatas..

Savā ziņā jāpiekrīt Unikim un silver_737. Jā, ja nerūpēsimies paši par populāciju un ņemsim cik ir atļauts, vai cik ir iespējams, agri vai vēlu sūdi būs.

Tomēr man tāds retorisks jautājums - palasot Ruduļu Jura copes aprakstus no 80to gadu beigām, kad vēl vietām Kolhozi strādāja, foreles bija atļauts ķert ar sliekām un citām dzīvajām ēsmām, turklāt turēt varēja tikai no 25 cm bez maximālā ierobežojuma turklāt vēl piecas gabalas, to bija vairāk. Kāpēc?

Piekrītu, ka pārlieku liels makšķernieku presings var sabeigt foreļupi, bet lielākais jautājums ir kāpēc kādreiz bija tā un tagad ir šitā? Kur bija tā lielākā pieļautā kļūda?

Nevēlos uzmesties par aizstāvi vienai, vai otrai pusei (CR vai paturētājiem), bet likt padomāt par to, ko kādā rakstā bija atzinis A.Gedercevs - tā vietā lai paturētu trīs no 30 līdz 40, drīzāk jāļauj turēt 5 gab sākot no 25 cm.

Nezinu, vai tas ir pareizi no zinātniskā viedokļa,, bet kaut kāda loģika te ir. Lielajām ir labāks ģenētiskais materiāls. Tomēr, ja slaktēsim uz nebēdu, vai drīzāk - regulāri slaktēsim noteikumu robežās, būsim pie sadauzītas siles.

Manuprāt te katram ir jānoslēdz pašam personīgs līgums ar Māti Dabu. Piekrītu, ka kāre paturēt trofeju, turklāt to gardi pagatavot ir gana spēcīga. Tomēr piekrītu, ka šādi rīkojoties ilgstoši mēs nodaram pāri zivju populācijai un upei, kurā tās mīt. Tāpēc tās būtu jāatlaiž.

Tai pat laikā 100% CR ieviešana arī diez vai dos rezultātu. Tas ir līdzīgi kā ar lašiem - it kā paturēt nedrīkst, bet ļoti liela daļa grēko. Tiesa, šādos gadījumos klāt nāk sods, kam būtu jāattur no šādiem gadījumiem, tomēr no tā izvairīties nevar. turklāt zinot, ka teju ik gadu to krājumi par valsts naudu un karšu naudu tiek papildināti, rodas jautājums - kāpēc nedrīkst paturēt? Agri vai vēlu mēs pie tā nonāksim. Neapzinīgākie šo nosacījumu agri vai vēlu pākāps, turklāt pārkāps tā, ka maz neliekas. Tāpēc izvēlei paturēt ir jābūt.

Tai pat laikā katram, kurš domā - vai paturēt foreli, jāuzdod sev jautājums - vai nākamreiz te būs cope? Vai taviem bērniem te būs iespēja makšķerēt foreles? Kā rīkoties, tas lai paliek katra paša ziņā, tomēr vienu saku noteikti - negausībai un klasiskajam azartam te nu diemžēl vairs nav vietas.

Kolēģi, regulāri aicināsim jaunpienācējus laist tomēr ziftiņas vaļā, neatkarīgi no tā, vai tai ir 5 cm, 15 cm, vai 30-40 cm un vairāk.

Esmu novērojis, kopš krīzes sākuma, kad visi nelaimīgie bezdarbnieki-elektriķi ir naher aizbraukuši uz Īriju, upēs zivis paliek acīmredzami vairāk.

NEAPSTāDINāSIM šO PROGRESU, LAIDīSIM ZIVTIņAS VAļā UN BūS MUMS AR REIZ Kā ZVIEDRIJā :)

Unikis.......... a tu esi dirdejis pa tadu upi ka vejupiti

pagājušajā gadā ar forelēm iepazinos tā teikti "gadījumu sakara" līmenī - tā nu sanāca, ka nedēļu dzīvoju blakus vienai upelei, kuru iepētot viena pieteicās un līdz ar to āķis bija lūpā.

Tad nu šogad vells mani kopš pavasara dīdīja un dzina. Lai arī laika un iespēju aizbraukt nebija, vakar beidzot tiku. Tiesa - ģeogrāfiski pavisam pretējā Latvijas pusē. Nostaigāju pa upi, līmenis zems dziļums līdz celim un atšķirībā no iepriekšējās, kurai dibens bija smilšains un ar palielilām bedrēm, šī bija ar akmeņiem. Tā nu gāju, domādams, ka drīzumā jāmet miers, jo pēc laba gabala nevienu perspektīvu vietu neatradu - visur sekls. Tomēr vienu tādu atradu. Tāda, kā maza kaskādīte starp divām krācītēm, jeb ūdenskritumiņiem. Iekšā divi akmeņi, pāri pārliecies koks. Ūdens mierīgs, kas liecina, ka apakšā ir dziļāks nekā vidēji. Un tā arī bija!:) Vieta kā no grāmatas. 4 metieni ar vizuli un gatavs - 40 cm. Tiesa, vairāk nekas ar nebija. Rokas trīc, kājas trīc, bet sajūta super.

oskars555-> Tas tāpēc, ka katrs foreļotājs no tās upes katrā copē pa mēriņam paņem...