Vasara ir pienākusi un nu bija laiks aizskriet uz vietējo upīti.=]
Pie pirmās poenciālās alatu vietas pieteicās apmēram 33cm garš alatēns, kuru diemžēl nedabūju līdz krastam, lai šo brīnumu apskatītu pilnā krāšņumā.
Pēc pāris metriem atkal sekoja alatas cope, bet šoreiz mazāka ~25cm, kura arī neuzkārās mana meps rotiņa āķa.
Tad sākās jautrības ar līdakām - pirmo noķeru, skatos nu centrimetri 45, nu neko laižam vaļā, labi, ejam tālāk. Tālāk sekoja mana pirmā pieredz ar līdakas asajiem zobiem, jo pirmo reizi mūžā man tika nokosts māneklis. Mētāju vēl, cerībā uzkarināt uz āķa pārī darītāju, bet nekā :( Ta turpinājumā tika atkal noķerta viena līdaka, šoreiz mēra. (paturēta) Domāju visas likstas būs beigušās, jo tuvojos manam upes posma finišam, bet nekā, pēdējā bedrītē kā metu, tā atkal līdakai rīklē un aukla tik tikš nost.
īsumā sakot, cope bija izdevusies, bet diemžēl ar dažiem zaudējumiem://
Pie pirmās poenciālās alatu vietas pieteicās apmēram 33cm garš alatēns, kuru diemžēl nedabūju līdz krastam, lai šo brīnumu apskatītu pilnā krāšņumā.
Pēc pāris metriem atkal sekoja alatas cope, bet šoreiz mazāka ~25cm, kura arī neuzkārās mana meps rotiņa āķa.
Tad sākās jautrības ar līdakām - pirmo noķeru, skatos nu centrimetri 45, nu neko laižam vaļā, labi, ejam tālāk. Tālāk sekoja mana pirmā pieredz ar līdakas asajiem zobiem, jo pirmo reizi mūžā man tika nokosts māneklis. Mētāju vēl, cerībā uzkarināt uz āķa pārī darītāju, bet nekā :( Ta turpinājumā tika atkal noķerta viena līdaka, šoreiz mēra. (paturēta) Domāju visas likstas būs beigušās, jo tuvojos manam upes posma finišam, bet nekā, pēdējā bedrītē kā metu, tā atkal līdakai rīklē un aukla tik tikš nost.
īsumā sakot, cope bija izdevusies, bet diemžēl ar dažiem zaudējumiem://
8.jūnijs 2013, 18:04 | links